Visu laiku mācos

2020. gada 3. marts 00:00

1478

Jaungulbenietis Alvis Makejevs atzīst, ka vēl pirms gadiem pieciem pat nedomāja par savu saimniecību. Tomēr ģimenes ieliktā darba mīlestība viņam iedeva drosmi pirms četriem gadiem uzrakstīt projektu, lai piesaistītu finansējumu, un šobrīd Alvis var lepoties ar lielisku sākumu – viņa ganāmpulkā ir 16 liellopi.
- Kas šobrīd ir tavā saimniecībā?
- Man ir piecpadsmit gaļas šķirņu krustojumu govis un viens Limuzīnas tīršķirnes vaislas bullis ar vācu ciltsrakstiem, kas nupat tika iegādāts no Alūksnes novada saimniecības SIA “Andruks”. Šis bullis, vārdā Namejs, saimniecībā būs pirmais, iepriekš govis tika apsēklotas mākslīgi. Tā kā man jau šobrīd ir 15 govis, nācās domāt par vaislas bulli, jo uzturēt bulli sanāk daudz lētāk, nekā maksāt par mākslīgo apsēklošanu. Jo bullim ir labāki ciltsraksti, jo tā vaislas materiāls ir vērtīgāks. Man pagaidām ir pārsvarā gaļas šķirņu krustojumi, bet es vēlos pamazām pāriet uz vienu šķirni, kas ir Limuzīnas šķirne. Pagaidām manā ganāmpulkā ir trīs Sīmentāles šķirnes gotiņas, divas Šarolē un pārējās ir Limuzīnas šķirnes krustojuma govis. Izvēlos Limuzīnas šķirni, jo dzemdībās ar to ir vismazāk problēmu, arī gotiņas ir mierīgas: kad vajag, vari pieiet klāt un paglaudīt vai, kad vajag – noķert. Vēl manā saimniecībā ir četri traktori - divi “Belarus”, “T-25” un “T-40”. Vecā tehnika ir laba - ja seko visu laiku līdzi, tad viss ir kārtībā, arī izmaksu ziņā uzturēt šādus traktorus ir daudz lētāk. Pats arī māku labot tehniku, jo savulaik Jaungulbenes arodvidusskolā ieguvu automehāniķa profesiju.
- Kur guvi galveno pieredzi un zināšanas, lai šobrīd veiksmīgi uzsāktu lauksaimnieka nodarbi?
- Saimniecību pārņēmu no vecvecākiem Jāņa un Intas Daideriem. Viņi sākumā audzēja piena govis, beigās, kad nevarēja izslaukt, ome paņēma vienu gaļas Sīmentāles krustojumu, kas vēl šobrīd ir manā ganāmpulkā un ir ganāmpulka barvede. Katram ganāmpulkam ir barvede. Es nezinu, kā viņas to nosaka, bet, piemēram, kad govis nāk mājās no ganiem, viņa iet pirmā un pārējās seko. Es jau kopš mazām dienām palīdzēju vectēvam saimniecībā. Vasarās palīdzēju siena pļaušanā un traktora un tehnikas remontos. No vectēva esmu ieguvis lielāko pieredzi lauksaimniecībā. Viņš pats arī no bērnu dienām jau bija strādājis vecāku saimniecībā. Atceros, ka viņš bija ļoti stingrs, vasarās daudz neļāva atpūsties, jo bija jāsavāc barība dzīvniekiem. Daudz jau toreiz nebija to dzīvnieku - viņam un vecākiem kopā bija kādi pieci lopi. Man kopā ar vecāku saimniecību šobrīd ir trīsdesmit. Tagad esmu ļoti pateicīgs, ka mani pieradināja pie darba. Studiju laikā es kādus gadus piecus biju Rīgā, tad arī sapratu, ka tas nav man. Rīgā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā ieguvu sporta darba vadītāja profesiju. Tur bija visi nepieciešamie priekšmeti, lai iemācītos vadīt savu saimniecību, uzņēmumu vai iestādi. Ir tāds stereotips, ka Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā mācās tikai sportisti vai tie, kas nekur citur netiek, bet tā nav, jo pēc augstskolas var strādāt dažādās jomās. Var teikt, ka es visu laiku cenšos mācīties, pilnveidot sevi. Man ir bijuši arī vēl citi projekti. Esmu arī mežsaimnieks - īpašumā tiek apsaimniekoti trīsdesmit pieci hektāri meža, kas pārsvarā ir jaunaudzes. Bija projekts uz meža kopšanu. Ieguvām Eiropas finansējumu tieši jaunaudzēm, izkopām četrpadsmit hektārus, un mums par to samaksāja.
- Tomēr Gulbenē tevi šobrīd zina kā policistu?
- Strādāju Gulbenes novada pašvaldības policijā par inspektoru, kas ir mans pamatdarbs. Patīk, ka šajā darbā nav rutīnas. Katru dienu ir jauni notikumi un jauni cilvēki. Policijā strādāju jau sešus gadus. Šobrīd lauksaimniecība man vairāk ir kā hobijs. Pirmajos gados visu naudu, ko nopelnīju pamatdarbā, ieguldīju saimniecībā. Papildus vēl man vecvecāki palīdzēja ar finansēm, aizdodot naudu pirmajām trīs govīm. Viena govs toreiz maksāja no 800 līdz 1000 eiro.
- Kādas rakstura iezīmes ir nepieciešamas, lai jauns cilvēks varētu kļūt par lauksaimnieku?
- Ir jāpatīk darbam, ko dari. Man katrs rīts sākas pulksten 6.00, arī tad, kad jāceļas uz darbu policijā, jo jāpaspēj govīm ievest barība barotavā, jāielaiž ūdens. Jābūt ir arī lielai uzņēmībai un milzīgai enerģijai. Pagaidām viens ar to visu tieku galā, bet es domāju, ka, iespējams, drīzumā piesaistīšu kādu sezonas darbiem, lai gan šodien ir grūti atrast uzticamu cilvēku. Kad vajag, man ļoti palīdz vietējie un kaimiņi. Esmu pateicīgs daudziem, īpaši Oskaram Krūmiņam, kurš palīdz ar tehnikas remontiem, Ilvai, Guntim un Sarmītei Lāčiem, Aldim Dreimanim, ar kuru esam tādi kā sadarbības partneri. Papildus savai saimniecībai vēl palīdzu vecākiem vasarā sagādāt viņu 15 govīm barību un ziemā pievedu barību barotavās, tā ka reāli man jāsagādā barība 30 govīm. Tāpēc es šobrīd meklēju lauksaimniecības zemi, jo tās vienmēr trūkst.
- Esi saņēmis atbalstu caur Eiropas struktūrfonda projektu. Vai tā realizēšanas laikā ir bijušas kādas grūtības?
- Gan vecāku Agra un Līgas Makejevu saimniecībā, gan manai saimniecībai ir realizēti projekti. Ar vecākiem pirms četriem gadiem rakstījām projektus, un mums tos apstiprināja. Es caur to varēju iegūt 15 000 eiro savas mazās saimniecības attīstībai. 2021.gadā projekts beigsies. Es domāju turpināt darbību arī pēc projekta beigām, jo redzu perspektīvu. Šajā projektā pašfinansējums bija 2000 eiro, ko atmaksās projekta beigās, ja tiks sasniegti nepieciešamie rādītāji. Bija ļoti grūti atrast labu lietotu traktoru, ko meklēju pa visu Latviju, līdz vienu labu traktoru atradu Jelgavā. Vēlāk izrādījās, ka šie cilvēki bija krāpnieki. Kad prasīju tehnisko pasi, teica, ka nākamajā dienā atsūtīs. Es to pārsūtīju Lauku atbalsta dienestam, bet izrādījās, ka tajā pašā dienā viņi bija to pārrakstījuši uz cita vārda. Man teica, ka no šiem cilvēkiem traktoru labāk nevajag iegādāties. Pēc tam izdevās nopirkt labu “Belarus” traktoru no labiem cilvēkiem. Tagad ir jākāpina finanšu ieņēmumi no lauksaimniecības darbības. Pagājušais gads bija smags, jo dzima tikai teles un nebija, ko nodot izsoļu namam. Vēl ir iespēja lopus nogādāt uz gaļas kombinātu, bet tur maksā tikai par dzīvsvaru. Gribu strādāt uz kvalitāti, nevis kvantitāti, lai dzīvnieki ir veseli un tos var pārdot vaislai, jo tad vairāk var iegūt naudas. Buļļi noteikti ies uz izsoli, teles audzēju nākotnes govīm, kas atkal ražos teļus. Gan manai, gan vecāku saimniecībai obligātais noteikums ir, ka līdz 2021.gada beigām jāpalielina liellopu skaits līdz divdesmit vienam. To ir reāli izdarīt, jo tūlīt martā sāks dzimt teļi. Tie, kas dzimst pavasarī, labāk nobarojas un aug.
- Vai izdodas arī atpūsties?
- Es nevarētu sēdēt bez darba. Pat tad, kad es atpūšos, tad tikai aktīvi. Ziemā esmu mežā, eju medībās. Vasarā tepat Ušura ezerā nodarbojos ar niršanu. Papildus tam atkal esmu aktīvi iesaistījies Jaungulbenes sporta dzīvē. Cenšos sabalansēt darbu ar atpūtu, lai neizdegtu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Visu laiku mācos

Kategorijas