Mudina ievērot biodrošību mājputnu novietnēs

2020. gada 3. marts 00:00

Mājputnu novietnēm noteiktas papildu biodrošības prasības, lai mazinātu putnu gripas izplatības draudus. Tas nozīmē, ka nav atļauta mājputnu turēšana ārā un ūdenskrātuvju izmantošana ūdensputniem brīvā dabā, kā arī izbraukuma tirdzniecība ar mājputniem un inkubējamām olām. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) darbinieki pastiprināti pārbauda, kā tiek ievērotas prasības.

Brīdina par slimības riska faktoriem
“Putnu gripa var ne tikai iznīcināt mājputnus, bet arī radīt lielus ekonomiskos zaudējumus. Dažkārt dzird saimniekus sakām – kas nu tur liels, ja manas piecas pīles saslims un nobeigsies. Diemžēl tas ietekmē kopējo situāciju valstī, tāpēc ir stingri jāievēro prasības pilnīgi visiem neatkarīgi no mājputnu skaita,” uzsver PVD Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa.
Apmeklējot saimniekus, kas audzē mājputnus, tiek dalīti plakāti un skaidrota informācija gan par bīstamo slimību, gan par biodrošības ievērošanas nozīmi. “Esam gandarīti, ka daudzi zina, kā izsargāties no putnu gripas. Gulbenes novadā esam apmeklējuši galvenokārt saimniecības, kurās audzē ūdensputnus, kam ir lielāks risks saslimt, ja tie atrodas ārā,” saka I.Tomiņa.
Viņa atgādina, ka biodrošības ierobežojumi ir spēkā uz nenoteiktu laiku, tāpēc ir jāseko informācijai, jo, mainoties situācijai, tie var tikt atcelti.

Pārbaudīta 21 mājputnu novietne
Tagad mājputnus var turēt ne tikai telpās, bet arī ārpus kūts nožogojumā, virs kura ir ūdens necaurlaidīgs jumts un kuram apkārt ir siets, lai nevar iekļūt savvaļas putni. “Mūsu pārvaldes darbinieki ir bijuši 21 mājputnu novietnē. Piecās novietnēs putni bija laukā, kad vēl nebija noteiktas biodrošības prasības. Tiesa, arī pēc tam vēl vienā novietnē putni bija ārā. Tagad visās novietnēs mājputni tiek turēti iekštelpās, līdz tiks radītas iespējas tiem uzturēties atbilstošā āra nožogojumā. Tikai tā iespējams novērst mājputnu kontaktu ar savvaļas putniem un dzīvniekiem,” skaidro I.Tomiņa.
Viņa atzīst, ka dažs saimnieks ir neapmierināts, tomēr visi saprot, ka uz laiku ir jāsamierinās ar ierobežojumiem. Ja kādā saimniecībā vēl nebija izdarīts viss, kas paredzēts prasībās, ir noteikts laiks to novēršanai, bet sodīts nav neviens.
Protams, dienesta pārbaudes saimniecībās tiks turpinātas. Tiek pastiprināti kontrolēta importa putnu gaļa. “Gulbenes novadā ir pārbaudīti 43 pārtikas uzņēmumi. Tajos nav konstatētas nelikumības vai nelegāli ievesta putnu gaļa. Bija atsevišķi gadījumi, kad pieļautas neprecizitātes dokumentācijā. Tās tika novērstas,” skaidro I.Tomiņa.

Gaida gājputnu migrāciju
Informācija Pārtikas un veterinārā dienesta mājaslapā liecina, ka vairākās Eiropas valstīs arvien palielinās mājputnu saslimšana ar putnu gripu. Slimības skarto dalībvalstu kompetento iestāžu dati liecina, ka vīrusa iespējamais izcelsmes avots ir savvaļas putni. Šajā sezonā ir augstāka vides temperatūra un mazs sniega biezums, tāpēc daudzas savvaļas putnu populācijas nav migrējušas uz to parastajiem apvidiem dienvidu virzienā un valstis, kas atrodas tuvu putnu gripas skarto valstu reģioniem, var būt pakļautas putnu gripas riskam. Pārtikas un veterinārais dienests ir sazinājies ar Latvijas ornitologiem, kas pagaidām nesaskata draudus, ka slimību valstī varētu ienest gājputni.

Fakti
Situācija putnu gripas izplatībā ir tikpat nopietna kā pirms trim gadiem, kad slimība skāra mājputnus 18 valstīs.

Putnu gripa mājputniem ir konstatēta Čehijā, Rumānijā, Ungārijā, Polijā, Slovākijā, Bulgārijā un Ukrainā, bet savvaļas putniem – Polijā un Vācijā.

PVD informācija liecina, ka līdz 26.februārim putnu gripa uzliesmojusi 26 mājputnu novietnēs Polijā, 4 novietnēs Ungārijā, 3 novietnēs Slovākijā un Bulgārijā, 2 novietnēs Čehijā un Rumānijā, 1 novietnē Vācijā un Ukrainā, kā arī 1 novietnē nebrīvē turētiem savvaļas putniem Polijā un Vācijā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mudina ievērot biodrošību mājputnu novietnēs

Kategorijas