Deputāti diskutē par izglītības attīstības plānu

2020. gada 3. marts 00:00

2082

Deputāti diskutē par izglītības attīstības plānu

Asa domu apmaiņa Gulbenes novada 27.februāra sēdē starp deputātiem notika par to, kas veidos un kādam jābūt novada izglītības attīstības plānam līdz 2025.gadam. Darbs tiks sākts jau ar 1.martu. Uzdevums ir plānot nākotni nozarē piecus gadus uz priekšu.
Deputātiem tika piedāvāts apstiprināt darba grupu 9 cilvēku sastāvā, kura strādās pie šāda plāna.
Ar balsu vairākumu nolemts, ka darba grupu vadīs novada pašvaldības Izglītības pārvaldes metodiķe Dace Kablukova. Darba grupas pienākums ir jautājumu apspriešanā pieaicināt arī citus pašvaldības pārstāvjus, deputātus un interesentus.

Mudina iesaistīt plašāku sabiedrību
Deputāte Guna Pūcīte pauda neizpratni, kāpēc darba grupā nav iekļauta Lizuma vidusskolas direktore Inese Dambe, bet Lejasciema vidusskolas direktore I.Maltavniece ir. Tāpat viņa uzsvēra, ka piedāvātajā darba grupā neredz nevienu pārstāvi no kādas skolas domes, tātad no vecāku vidus.
Novada pašvaldības Izglītības pārvaldes projektu vadītājs Lauris Šķenders sacīja, ka skolu direktori paši no sava vidus ir izvirzījuši konkrētus pārstāvjus dalībai darba grupā. Viņi, strādājot pie novada izglītības plāna, konsultēsies ar sabiedrību – skaidroja L.Šķenders.
G.Pūcīte iebilda, ka pēc pieredzes zina – nereti pašvaldības darbinieki pēdējā brīdī sabiedrībai, arī deputātiem paziņo par kādas tikšanās rīkošanu. Par to G.Pūcītei esot “pamatotas bažas” un viņa solīja rūpēties, lai informācijas aprite būtu savlaicīga.
Deputāts Anatolijs Savickis sacīja, ka dokuments, pie kura strādās darba grupa, būs ļoti nozīmīgs. Tātad darba grupas sastāvam esot jābūt ar augstu kompetenci. Tai jāsastāv “no labākajiem” speciālistiem, pauda A.Savickis. Viņš aicināja pašvaldību informēt skolas par šādu izveidoto darba grupu, lai kolēģi būtu informēti un varētu iesaistīties, paužot savu viedokli. “Līdz 2021.gadam mums vajadzētu tikt skaidrībā par to, kāds tad skolu tīkls mums pašvaldībā ir, kā mēs to attīstām. Tas attiecīgi šajā plānā arī atspoguļosies. Tiešām, manā skatījumā, ir ačgārni iezīmēt “nošaujams” katru gadu, ka šajā gadā skola likvidēsies tur, tajā gadā – tur. Domāju – šajā plānā nevajadzētu būt šādai situācijai. Plānam vajadzētu būt vērstam uz to, kā mēs attīstīsimies, kā nostiprināsim,” teica A.Savickis.
Novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs piekrita, ka līdz 2021.gadam ir jābūt skaidrībai par novada skolu tīklu.

Vai optimizācija tikai vidusskolu tīklā?
Deputāte Ilze Mezīte pauda, ka darba grupai būtu jāsāk strādāt nekavējoties. “Tūlīt būs ļoti smagnēji jautājumi par vidusskolu tīkla sakārtošanu,” viņa teica. Deputāte pauda, ka pašvaldībai ir jāspēj izskaidrot pedagogiem, vecākiem šo pārmaiņu būtību.
Neizpratni par to, kāpēc novada izglītības attīstības plānā nav jāuzskaita, vai turpmāk “kāda skola potenciāli jāslēdz”, pauda deputāts Andris Vējiņš. “Ja kāda skola ir jāslēdz, mēs to pasakām pēdējā brīdī, kad ir atlikusi viena nakts līdz skolas likvidācijai?” viņš vaicāja. “Tā nebūs, ka pēdējā naktī jautājums tiks izlemts. Darba grupa tāpēc tiek veidota, lai šo jautājumu padziļināti skatītos un savlaicīgi pienāktu pie kāda rezultāta, ja tas būs jādara,” sacīja N.Audzišs.
“Bet kā tad cilvēks no malas uzzinās, ja šo informāciju apzināti neierakstīs (izglītības attīstības plānā – red.)?” gribēja zināt A.Vējiņš. N.Audzišs skaidroja, ka darba grupa nedarbosies aizklāti, nedodot informāciju uz ārpusi.
A.Savickis sacīja, ka līdz 2021.gadam būtu pabeidzama optimizācija un turpmāk esošajam skolu tīklam vajadzētu būt stabilam ilgtermiņā. Tajā pašā laikā deputāts piebilda, ka “no valsts puses prasības ir mainīgas diezgan bieži” un tas neesot prognozējami.
N.Audzišs piebilda, ka valstī kopumā skolu tīklā korekcijas ieviesīs gaidāmā administratīvi teritoriālā reforma.
A.Vējiņš bilda, ka “pilnīgi skaidri” vajadzētu novada izglītības attīstības plānā ietvert jautājumu par Stāķu pamatskolas likvidāciju. “Ir absolūta bezjēdzība uzturēt pilsētas pievārtē šādu skolu absolūti nepiemērotās telpās bijušajā meliorācijas iestādē. Vai jūs tiešām domājat, ka šī skola ir jāsaglabā?! Taču pieņemiet vienreiz lēmumu! Tā ir absolūta naudas izšķērdēšana,” viņš teica un atgādināja, ka ir par to runājis jau iepriekšējā pašvaldības sasaukumā.
Oponēja I.Mezīte, kura aicināja A.Vējiņu aizbraukt uz skolu un pašam pārliecināties, ka šī skola ar savu kolektīvu pierāda pastāvēšanas spēju. “Skolu izvēlas bērnu vecāki,” atgādināja I.Mezīte. Viņai piebalsoja novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis.

Uzziņai

Darba grupa izglītības plāna izveidei
◆ Vadītāja - novada pašvaldības Izglītības pārvaldes metodiķe Dace Kablukova.
◆ Grupas sastāvā: novada Izglītības pārvaldes vadītāja Edīte Kanaviņa un metodiķe Vija Medne; vietējais deputāts Anatolijs Savickis, kurš vada arī deputātu pastāvīgo komiteju izglītības, kultūras un sporta jautājumos; Lejasciema vidusskolas direktore Ineta Maltavniece; Tirzas pamatskolas direktore Svetlana Ziepniece; Gulbenes mākslas skolas direktore Sandra Dikmane; Gulbenes bērnu un jaunatnes sporta skolas direktors Arnis Šķēls; Gulbenes 3.bērnudārza vadītāja Vija Pušķe.

Jaunās prasības
◆ Minimāli pieļaujamais izglītojamo skaits pašvaldības dibinātas vispārējās izglītības iestādes vidusskolas klasēs – 120 skolēni. Šis kritērijs attiecas uz Gulbeni - reģionālās nozīmes attīstības centru, kur ir divas pašvaldības padotībā esošas vidusskolas (sākot ar 2020.gada 1.augustu).
◆ Izglītības iestāde tiks uzskatīta par atbilstošu, ja: no 2020.gada 1.augusta līdz 2025.gada 31.jūlijam centralizēto eksāmenu rezultātu indekss ir 40 procenti vai lielāks; no 2025.gada 1.augusta līdz 2029.gada 31.jūlijam centralizēto eksāmenu rezultātu indekss ir 50 procenti vai lielāks.
No Ministru kabineta noteikumiem “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Deputāti diskutē par izglītības attīstības plānu

Kategorijas