Savādā gada jubileja aizvadīta

2020. gada 3. marts 00:00

Tas ir gads no viena februāra līdz otra februāra beigām. Šī savādā jubileja liek atcerēties tumšus, drūmus, bezcerīgus un gaišus, priecīgus, cerīgus notikumus. Pirmie saistās ar Gulbenes novada domes darbību, bet otrie – ar novada kultūras dzīves norisēm gada garumā.
Otrie ir tie, kas man, domāju – arī sabiedrībai, dod spēku un ticību tam, ka šāda novada domes darbība nevar turpināties, šāds darbs un sevis lielīšana iedzīvotājus neiepriecina.
Februāris novada vēsturē ieies kā likvidatoru darbības aizsākuma mēnesis ar neatgriezeniski bēdīgām sekām. Tās nav tikai cilvēku emocijas, arī 2020.gads nesola nekādus uzlabojumus saimnieciskuma, tiesiskuma, godīguma ziņā. Varbūt jaunā budžeta pieņemšana ož pēc korupcijas un N.Audzišam sācies personības kults?
Cītīgi sekoju ziņām novada laikrakstā “Dzirkstele” par domē pieņemtajiem lēmumiem, balsošanas peripetijām un rezultātiem laika posmā no pagājušā gada vasaras līdz šā gada februāra beigām. Salīdzinu tos ar paustajiem vērtējumiem izglītības reformā “Latvijas Avīzē” 2019.gada nogalē un šā gada sākumā, īpaši Andas Līces, Monikas Zīles, Ilzes Kuzminas rakstos, lasītāju zvanu atspoguļojumos.
Jaunā novadu reforma neskar Gulbenes novada robežas - ar to N.Audzišam nevajadzētu lepoties valstī, jo tas nav viņa nopelns. Tāpat arī ne viņa nopelns, ne arī domes koalīcijas darba nopelns nav kultūras un sporta dzīves labais, augstais līmenis gan pilsētā, gan pagastos. Tā ir pašdarbības kolektīvu vadītāju, pašdarbnieku nesavtīgā pašaizliedzība, savu talantu parādīšana, nacionālā lepnuma apliecinājums sportā, novadpētniecībā, bibliotēku darbā, amatierteātros, lietišķās mākslas pulciņos, deju kolektīvos, koros, ansambļos un citos muzikālajos kolektīvos. Tie pastāv jau gadu desmitiem, iepriecina mūs gan svētkos, gan tautas tradīciju dienās, gan ikdienā. Līdztekus gaišajam nomācoši nospiež novada vadības nesaimnieciskums pret vērtībām, nerēķināšanās ar domes opozīcijas deputātu aizrādījumiem, iebildumiem un viņu neuzklausīšana.
Vēl pēc gada izskan domas un secinājumi ne tikai no Galgauskas un Stāmerienas pagastu vadītājiem un iedzīvotājiem, ka šī sāpe vēl nav izsāpēta, ka tā bija kļūda slēgt šīs abas skolas, ka tā bija pašvaldības iegriba, nepārdomāta sasteigtība, neļaujot skolām plānot nākotnes redzējumu, aizliedzot darboties līdz jaunajām domes vēlēšanām. Nav nevienā pagastā satikti cilvēki, kas priecātos, ka ir darīts pareizi. Tagad, kad atkal tiek plānots par vidusskolu slēgšanu, par vienu vidusskolu visā novadā, vienīgais saprātīgais ieteikums ir Lizuma vidusskolas direktorei I.Dambei - nesasteigt, nelikvidēt tūlīt šīs skolas vienā gadā, atļaut pašreizējām vidusskolām vēl strādāt līdz jaunās domes vēlēšanām. Pareizs ir izteiktais secinājums – neskriet vilcienam pa priekšu, laiks rādīs.
Uzticību nerada arī izglītības ministres I.Šuplinskas izplānotās reformas, kas ir tuvredzīgas, tālu no realitātes, kā saka Monika Zīle: “Reformas reformu reformēšanai.” Patiesība izskan arī novada deputātes L.Gabdulļinas teiktajā: “Tā, kā te notika skolu slēgšana, īsti labi nebija.”
Īsti labi neizklausās un neko labu nesola arī jaunās pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītājas E.Kanaviņas sasteigtā rosīšanās uz viena liela mācību kombināta veidošanu novadā un tūlīt šajā gadā, nedomājot par bērnu emocionālo slodzi, veselību, problēmu adaptēties daudzu simtu lielā kolektīvā, kur nezin vai notiks sekmju līmeņa paaugstināšanās 30 bērnu klasē. Kādu izturības slodzi tas prasīs arī no skolotāja! Piekrītu arī kāda Lejasciema vidusskolas jaunieša viedoklim, ka klasē ar mazāku skolēnu skaitu sekmju līmenis var būt labāks, ir nepieciešamā individuālā pieeja. E.Kanaviņas sasteigtā rosīšanās, sasteigtā izdabāšana atgādina karjerismu. Vai viņa grib par kompetencēm atbilstošu mācību gaisotni ieteikt, virzīt akreditāciju darbam nepiemērotās Stāķu pamatskolas telpās? Tātad tur var pašvaldība “pievērt acis”! Kā var neredzēt, ka lieliskā, gaišā, plašā Galgauskas skola vēl arvien stāv tukša? Vai briest jauns interešu konflikts vai “čomošanās”?

Netiek ņemtas vērā citu domas
Par novada domes priekšsēdētāja autoritāru darba stilu liecina viņa izteiktās vēlmes, ka opozīcijai nav jābūt, tātad visiem jāpaceļ rociņas kā padomju laika balsošanā, nedrīkst būt sirdsapziņas balsojuma, nedrīkst izteikt savus priekšlikumus, iebildumus par kļūdām pareizāk, godīgāk domājošie deputāti. Uz labām pārmaiņām domes darbā neliecina arī tas, ka opozīcijas deputāti vispār netiek uzklausīti, viņu domas netiek ņemtas vērā, bet koalīciju veido stingrs “savējo” bloks, kas vedina uz domām par korupciju.
Koalīcijas deputāti nav domājuši un arī šajā gadā nedomā par novada dzīves augšupeju, saimnieciskumu, bet turpina izšķērdēšanas politiku un cīņu pret caurspīdīgumu darbībā un godīgumu. Kāpēc nav atklātu iedzīvotāju sapulču pagastos, novada laikrakstā netiek vēl arvien atbildēts uz gada laikā izvirzītajiem sabiedrību interesējošajiem jautājumiem? Gribētos dzirdēt un zināt skaidras domas, faktus par pašvaldības uzpūstajiem štatiem.
Kā tas var būt, ja novadā 1992.gadā iedzīvotāju skaits bija 30 000; uz 2019.gadu bija 21 386 – tātad iedzīvotāju skaita kritums vairāk nekā par 9000; likvidētas 15 skolas (kā nevienā novadā valstī), bet novada administrācijā darbinieku skaits palielinās? Darba daudzums samazinās, bet štati un algas palielinās! Vēl nebija apstiprināts jaunais budžets, kad jau pašvaldības vadībai tika palielinātas mēnešalgas janvāra sākumā vairāku simtu apmērā katram, pārsniedzot 2000 eiro! Vai tā nav naudas izšķērdēšana, nesaimnieciskums arī? Kā tika izniekota skandalozā Jaungulbenes “Sila” pārdošanas nauda? Kas būs nākamais objekts, ko tāpat izniekosiet? Kāpēc vēl arvien neesat atteikušies no savu algu nepelnītā palielinājuma? Vēl to var paspēt gada I ceturksnī, jo sabiedrība to prastu novērtēt.
Lai palielinātu sev algas, darba rezultāti ir jāpierāda, jāizvērtē. Tas nav jādara, pašiem sevi slavējot, vispareizāk šo darbu veiktu sabiedrība kopā ar opozīcijas deputātiem. Pienākumi mazinās, iedzīvotāju skaits un darba apjoms samazinās, bet algas aug bez novērtējuma.

Labā roka nezina, ko kreisā dara
Vai aizritējušais gads devis kādu mācību un solās būt labāks? Nākas secināt, ka nekas labāks nav gaidāms. Jau tad, kad ar lielām emocijām cīnījāmies par Stāmerienas un Galgauskas skolu pastāvēšanu, sabiedrībā virmoja aizkulišu ziņas, ka A.Šķēls gatavo Stāķu skolas paplašināšanu, piebūves celtniecību. Izrādās, ka tā ir patiesība. Vai tā nav vēl viena naudas nesaimnieciska izlietošana? Vai iepriekš minēto abu skolu pastāvēšana nebūtu izmaksājusi mazāk, saglabājot patiesās vērtības?
30.janvāra domes sēdē 11 deputātu koalīcija nobalsoja, ka 2 nākamajiem gadiem skolu attīstība ir saplānota un garantēta. Apstiprināts tika arī Stāķu skolas attīstības plāns, paredzot vairākus simtus tūkstošus naudas līdzekļu gan no valsts budžeta, gan no pašvaldības budžeta. Par būvniecības lielajiem tēriņiem un apjomiem liecina Stāķu skolas direktores D.Šķēlas sagatavotais attīstības plāns.
Vienos vārtos Izglītības pārvalde novadā it kā atbalsta nepieciešamību pēc pārmaiņām izglītībā, lai aktualizētu un nodrošinātu kompetenču izglītību, bet rīcībā tas neizpaužas. Ir tā, ka labā roka nezina, ko kreisā dara. Kāda varētu būt fiziskā vide mācībām šajās tumšajās, šaurajās telpās? Ar modernām mēbelēm, tehnoloģijām, sporta stūrīti, mīkstajām sēdvietām gaiteņos, ar telpu nodrošinājumu produktīvam un ērtam darbam, ar drošību un tīru gaisu skolas teritorijā, skolēnu skaitu klasē līdz 20 un vairāk, gaišiem gaiteņiem bērniem un skolotājiem?
Jā, Galgauskā tas viss bija. Skola bija labiekārtota, tīra, ar gaišām, plašām telpām, modernām mēbelēm, drošību skolas gaiteņos un apkārtnē. Diemžēl citās skolās tā nebija, jo visas labās mēbeles aizgāja “uz izķeršanu” citām novada skolām.
Sāpes par Galgausku nerimstas, jo skola skumst tukša, novadpētniecības materiāli sakrauti vienā mazā telpā pagastnamā: ne pašiem ko atrast, ne absolventiem un viesiem ko parādīt!
Piekrītu jau “Dzirkstelē” izteiktajām G.Blūma atziņām, ka pašlaik pagastu pārvaldniekiem nav tiesību neko izlemt, nav atvēlēta nauda, pat 100 eiro ne. Ir lietas, kuru kārtošanai, objektu sakopšanai vajadzēja būt līdzekļiem, ar kuriem rīkoties. Nauda, kas domē apstiprināta pagastu pārvaldēm, ir kliedzoši atšķirīga. Galgauskas pagasts ir otrais, kurš saņem vismazāko finansējumu. Tieši sakarā ar skolas likvidāciju bija nepieciešams lielāks naudas atbalsts. To nu vēl tagad varētu labot, atsakoties no pilnīgi jebkādiem algu paaugstinājumiem administrācijai.

Par vertikāļu vietām
Nezinu, kā Stāmerienā, citos pagastos, kur nav skolas, bet Galgauskā vajag cilvēku, kas sakārtotu izjauktos skolas novadpētniecības materiālus. Tam vajag finansējumu, lai gādātu planšetes, mēbeles, algotu šim darbam cilvēku materiālu izvietošanai, pārzināšanai un gida lomai kaut vienu reizi nedēļā. Pienācīgas telpas jāsarūpē pagastam pašam. Pat skolas ēka būtu piemērota kopīga novada skolu un skolotāju darba muzeja izveidei, lai redzētu, kādām jābūt mūsdienīgām skolas telpām mācību darbam. Tā ir viena no Galgauskas pagasta vertikāļu vietām.
Mācot literatūrā I.Ziedoņa mākslinieciskos aprakstus, kopā ar skolēniem izveidojām projekta darbu “Vertikāļu vietas Galgauskā”, kas tika atstāts skolas muzejā. Bet ir vēl viena svarīga vertikāļu vieta, par ko jārunā, kas arī prasa naudas līdzekļus, novada atbalstu - lai atjaunotu 1990.gada septembrī atklāto piemiņas akmeni, sakoptu apkārtni, ceļu piekļūšanai līdz “Miķītēm”, kordiriģenta maestro Haralda Medņa dzimtas mājas vietai. Tad Galgausku ar savu klātbūtni pagodināja pats maestro Haralds Mednis ar kundzi Kseniju un vīru kori “Tēvzeme”. Šogad aprit 30 gadu kopš šīs tikšanās, visa Latvija to zina – ja nu izvēlas apciemot? Jūlijā paliks 20 gadi kopš H.Medņa aiziešanas mūžībā, un augusts ir viņa dzimšanas dienas mēnesis. Varētu izveidoties jauna pagasta un novada kultūras dzīves tradīcija - kādā no šiem 3 mēnešiem rīkot Galgauskā vīru koru vai ansambļu koncertus. Skumji, ka pagasta priekšsēdētāji pēc 20.gs. 90.gadu otrās puses pārstāja par kultūrvēstures vietām rūpēties, bet tas ir šogad jau jāizlabo, jaunajam pārvaldniekam tas ir darīts zināms. Tādu pašu atdzimšanu gaida simboliskā piemiņas vieta pagasta centrā nacionālajiem partizāniem un apbedītajiem vācu karavīriem (skolā 1944.gada septembrī bija kara hospitālis, līdz 16.septembrī pagastu “atbrīvoja” padomju armija). Ir vēl daži kultūrvēstures objekti – vertikāļu vietas, kas gaida atbalstu, iemūžināšanu, bet tam vajag līdzekļus.
Pagastos ar likvidētajām skolām pašvaldībai ir noteikti jāatbalsta lielie absolventu, skolas jubileju salidojumi, jo tādiem jābūt un tādi būs. Līdzekļus šādiem mērķiem var atrast, sašaurinot izšķērdīgos izdevumus arī pašvaldības administrācijas lepnai dzīvošanai.
Jā, šī staltā ēka Galgauskā varētu kalpot gan skolai, gan novada skolu un skolotāju, absolventu muzejam. Ieejiet iekšā, paklausieties – tur vēl skan bērnu un skolotāju balsis no daudziem gadu desmitiem!
2019.gada 8.oktobra “Dzirkstelē” deputāts G.Ciglis aicina atcerēties, ka lauku skolu slēgšana uzliek arī zināmus pienākumus. Domes deputāti, atcerieties, ka jūsu darbs ir kalpot novada augšupejai! Ar kādām acīm skatīsieties sava novada iedzīvotāju acīs?

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Savādā gada jubileja aizvadīta

Kategorijas