Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Atklāj ieceres Gulbenē Jūlija Madernieka jubilejas gadam

Mārīte Dzene
Kultūra un izklaide

2020. gada 3. marts 10:10

671
Atklāj ieceres Gulbenē Jūlija Madernieka jubilejas gadam

Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā izcilā mākslinieka Jūlija Madernieka 150.jubilejas gadu ievadīja atceres pasākums jubilāra - gleznotāja, interjerista, pedagoga un mākslas kritiķa dzimšanas dienai, kas ir 27.februārī. Tiesa, viņa mantojuma pētnieku un iedzīvinātāju domubiedru un sadarbības partneru grupa tikās dienu iepriekš.


Stāstīs par J.Madernieka mantojumu muzejā

Muzeja direktore Valda Vorza norādīja, ka ne tikai Gulbenē atceras J.Madernieku viņa dzimšanas dienā. Tai veltīts pasākum bija arī Rīgā Jūgendstila muzejā. Martā V.Vorza dosies uz Sanktpēterburgu, kur Štiglica mākslas akadēmijā ir aicināta stāstīt par Madernieku, bijušo akadēmijas studentu, kurš Latvijā bijis pedagogs vairākiem labi zināmiem māksliniekiem.

“Štiglica akadēmijā stāstīšu arī par Jūlija Madernieka balto mēbeļu grupas atdzimšanu, tā atklājot pašvaldības muzeja lomu un nozīmi sadarbībā ar cilvēkiem, kuri nodod muzejam vērtīgas vēsturiskas lietas. Mākslas vēstures institūta enciklopēdijā ir redzama šo mēbeļu grupa, ko fotografējusi Valentīna Brūniņa. Tas būs arī stāsts par Tautas lietišķās mākslas studijas “Sagša” dalībniecēm, kas auda audeklu Madernieka mēbelēm. Ar kopējiem spēkiem tika atjaunotas baltās mēbeles,” uzsver direktore.


Lietišķās mākslas darbos atklāj bagātu rakstu pasauli

“Sagšas” vadītāja Biruta Akmentiņa atcerējās, kā pamazām tika iepazīta J.Madernieka daiļrade. “Tika meklēti mākslinieka raksti digitālajā bibliotēkā, kur atklājās bagātīga rakstu pasaule. Iepazīstot to, esam kļuvuši daudz bagātāki. Viņa un arī Jūlija Straumes gars tagad dzīvo mūsu studijā, jo vēl arvien pētām abu mākslinieku rakstus,” teica B.Akmentiņa.

Viņa atzina, ka studijas tehniskās iespējas ir ierobežotas, tāpēc lietišķās mākslas darbu ar J.Madernieka rakstu motīviem nav daudz, bet festivālā “Divi Jūliji” tieši tiem ir pievienotā vērtība.

Šovasar V.Vorza piedalīsies Gruzijā rīkotajā pasākumā par paklāju un tekstiliju tēmu, kurā iepazīstinās arī ar “Sagšas” meistaru veikumu, iedzīvinot J.Madernieka daiļradi. Savukārt Gulbenes festivālā “Divi Jūliji” ieradīsies Gruzijas pārstāve, kura atklās, kā Kaukāza tautu rakstos cenšas ievīt kaut ko no Latvijas ornamentiem. V.Vorza pieļauj, ka šīs tikšanās varētu kļūt par aizsākumu abu valstu lietišķās mākslas meistaru sadarbībai.

“Adīti cimdi ir īpaši veiksmīgs veids, kā parādīt abu mākslinieku rakstus mūsdienīgā skatījumā. Noaustas arī retinātās šalles ar bezdelīgām, kas ir 21.gadsimta gobelēns,” atzīst B.Akmentiņa. Izgatavoti auskari, kas ir pirmie mēģinājumi mākslinieku daiļradi iedzīvināt bižutērijā. Ir paredzēts attīstīt suvenīru gatavošanu – gan lellīšu, gan rotu līniju.


Pedagogi un audzēkņi popularizē mākslinieka daiļradi

Gulbenes mākslas skolas pedagogi un audzēkņi aktīvi izzina un iedzīvina J.Maderniekam raksturīgus daiļrades elementus, ievijot tos savos darbos dažādā tehnikā. Mākslas skolas direktore Sandra Dikmane sacīja, ka no skolas arhīva fondiem varētu veidot J.Madernieka darbu izstādi festivālā “Divi Jūliji”. Tajā varētu izstādīt arī audzēkņu darbus dažādās tehnikās.

“Pirms pāris gadiem biju Baltijas mākslinieku darbu izstādē Parīzē. Tajā bija arī Madernieka citāti, rādot viņu kā mākslas vēsturnieku, kas izteicies gan par Teodoru Zaļkalnu, gan par Jani Rozentālu, gan par simbolisma un jūgendstila laiku,” informēja S.Dikmane.


Šovasar būs trešais mākslas festivāls “Divi Jūliji”

Gulbenes 2.vidusskolas skolotāja Evita Zālīte sadarbībā ar skolēniem iecerējusi J.Madernieka rakstus apdruku veidā ietvert tērpos, kurus vēlas demonstrēt uzvedumā Skolēnu dziesmu un deju svētkos, kā arī festivālā “Divi Jūliji”. “Uzvedumu vispirms varēs redzēt lokālā “Siltumnīca”. Tas arī tiks vērtēts, vai varam to parādīt “Hanzas Peronā” Rīgā,” norādīja E.Zālīte.

Šajā vasarā Gulbenē notiks trešais starptautiskais mākslas festivāls “Divi Jūliji”, kas veltīts mākslas meistariem Jūlijam Maderniekam un Jūlijam Straumem. Tajā kā ierasts iepriekšējos festivālos būs gan zinātniska konference, gan radošās darbnīcas, gan Latvijas un starptautisku mākslinieku izstādes, gan tirdziņš un mūzika. “Pirmo reizi izaicinājums būs paneļdiskusija. Tajā piedalīsies starptautiski mākslas vēsturnieki un zinātnieki, kas ļaus salīdzināt viedokļus,” informēja V.Vorza.
+ 1
Kategorijas

Kategorijas