Dzīve vienā skrējienā

2020. gada 6. marts 00:00

311

Šķiet, savs darbs un mūzika ir jāmīl ļoti, līdz sirds dziļumiem, lai atteiktos no savas personīgās dzīves un brīvā laika. To ar saviem darbiem un ikdienas skrējienu pierāda jaunā druvēniete Zigrīda Imanta Kručena. Nupat aizvadītās nedēļas nogalē notika novada vokālo ansambļu skate, kur savu veikumu rādīja trīs Zigrīdas ansambļi: Druvienas vokālais ansamblis un Beļavas “Asonanse” ieguva 1., bet Tirzas “Odziņas” - 2.pakāpi.

Starp trīs mājām
Zigrīda Imanta ir uzaugusi, viņasprāt, visskaistākajā Gulbenes ciemā – Druvienā: “Tur ir tā vieta, kur es smēlos un ieguvu visu, kas man ir tagad. Šeit pirmo reizi iepazinos ar mūziku, folkloru, dziedāšanu, par ko paldies Līgai Kļaviņai un Dacei Vītolai, šeit apguvu arī teātra mākslu, par ko savukārt paldies Jolantai Zirnei.”
Jaunā sieviete smejas, ka viņai vienmēr ir bijušas vairākas mājas - kā īstai bagātniecei, savukārt citi vienmēr joko, ka Zigrīda Imanta ir kā “tašu tante”, jo viņai vienmēr un visur līdzi ir daudz mantu. Bet kā gan nestaigāsi, ja visur vajag visu: notis, apģērbu, skolas lietas un pierakstus, personiskās lietas - tam visam ir nepieciešams liels dzīves “menedžments”.
“Par savām īstajām mājām es uzskatu dzimtās mājas Druvienā, kur šobrīd dzīvo mans tētis un vecmamma. Savukārt Gulbenes pusē man ir mājas, kurās dzīvo mamma ar draugu, kur arī salīdzinoši bieži uzturos. Taču šobrīd 80 % manas dzīves un ikdienas paiet Rīgas mājās. Pati gan smejos, ka pēdējo laiku par savām mājām varu saukt Druvienas, Beļavas un Tirzas kultūras namus, jo tur pavadu vairāk laika nekā pie vecākiem. It kā braucu mājās, bet tajā pašā laikā labi, ja tieku tur pārnakšņot un paēst, jo atlikušais laiks aizrit mēģinājumos,” skaidro Zigrīda Imanta.

Brīvais laiks – kas tas tāds?
Darbdienas Zigrīda Imanta pavada, studējot Latvijas Kultūras koledžas 2. kursā, kur apgūst skatuves mākslu – pasākumu veidošanu un organizēšanu. Taču līdztekus studijām viņa ir arī RTU sieviešu kora “Delta” diriģente un ģimenes asistente aprūpes dienestā “Svētā Jāņa palīdzība”. Par ģimenes asistenta darbu Zigrīda Imanta saka: “Esmu cilvēks, kas palīdz jauniešiem saprast, kas ir nauda: kā ar viņu darboties; ka katru mēnesi ir jāmaksā rēķini; ja ir parādi, tad tie ir jāatmaksā; kā pareizi, veselīgi un ekonomiski iepirkties. Tāpat jāsaprot, kam un cik bieži ir jātīra māja, kā un kāpēc ir jārūpējas par personīgo higiēnu, ka uz darbu ir jāiet katru dienu. Ja ir ģimene ar bērniem – par bērniem ir jārūpējas, viņi jāģērbj silti. Sanāk, ka mācu cilvēkiem dzīvot, nedarot darbus viņu vietā, bet palīdzot ar padomiem.”
Savukārt brīvdienās darbs ir ar viņas vadītajiem ansambļiem un popgrupām, kuru arī nav mazums. Kā to visu var uzspēt? “Tik vienkārši – ja atsakies no savas personīgās dzīves un brīvā laika, tad zini, ka vari paspēt neiespējamo,” saka Zigrīda Imanta.
Par brīvo laiku viņa smejas, ka tāds viņai varbūt bija pirms trim vai četriem gadiem. “Tagad brīvo laiku labprāt pavadu, neko nedarot. Tā ir kā atkarība – galvenais neiegulties tajā dīvānā pārāk ērti, jo pēc tam izkāpt no tā kļūst teju neiespējami. Tādējādi pat nepamani, ka viss brīvais laiks ir pagājis nekā nedarīšanā,” smejas Zigrīda Imanta.
Tieši tādēļ Zigrīdas Imantas trīs mīļākās lietas viņas mājās ir - gulta, kokle un klavieres. “Gulta - jo man patīk gulēt, snaust un tajā vienkārši būt. Klavieres un kokle - jo tā es mēdzu relaksēties. Tajos brīžos es spēlēju jebko, kas vien ienāk prātā, tam nav jābūt kāda komponista skaņdarbam vai dziesmai, tā var būt arī vistīrākā improvizācija,” viņa saka.
Vēl Zigrīda Imanta labprāt dotos mazos izbraucienos. “Kā tas ir - patiesi ceļot, nesapratu līdz brīdim, kad man uzdāvināja biļetes uz Angliju, kur dzīvo mana labākā draudzene. Tas tik bija kaut kas! Pilnīgi viena svešā valstī, svešā vietā. Vidusskolā daudz izbraucienu bija ar koriem, bet tas jau nav tas. Ir labi aizbraukt kaut kur un nedomāt ne par koncertiem, ne par sagatavošanos, ne tērpiem – neko. Neviens nekur nebīda un vari apskatīt vietas un lietas, kas pašu interesē. Šis brauciens uz Angliju man atvēra acis tam, cik skaisti ir ceļot, turklāt bez kolektīviem,” viņa stāsta.

Mūzika nu jau vairāk kā darbs
“Agrāk man mūzika bija viss. Atceros, ka skolas laikos, braucot ar riteni uz klavieru pulciņu, skaļi dziedāju un nekautrējos no svešām ausīm, ka to sadzirdēs. Aktīvi komponēju, improvizēju un radīju savu “troksni”. Tagad tas ir pierimis, jo skola, darbs un citas blakuslietas prasa savu laiku un liek piemirst par vienu no svarīgākajiem manas dzīves posmiem,” atklāj Zigrīda Imanta. Taču tas kalpo par iemeslu sevi motivēt uzstāties vienai ar solo, ne tikai kā ansambļu vadītājai, tas ļauj neaizmirst un nepazaudēt apgūto.
Zigrīda Imanta arī komponē, viņa rada savas dziesmas un savu mūziku. Dziesmu vārdi un melodija pie jaunās mākslinieces atnāk paši, turklāt reizē. Tagad gan vairāk dziesmu komponēšana notiek pēc pasūtījuma. “Protams, tas vairs nenāks no sirds dziļumiem, bet dziesma būs. Pavisam vienkārši tas arī nav, tomēr tas prasa savu laiku, taču, ja iedod termiņu, kurā dziesmai jābūt gatavai, tad piespiesties ir vieglāk. Esmu cilvēks, kas visu atstāj uz pēdējo brīdi, tādēļ ir svarīgi, lai man tiktu noteikts termiņš, jo dziesmas, kuru rakstu tāpat vien, rakstīšanas process var vilkties mēnešiem un pat gadiem, ja mani no muguras nebaksta,” viņa saka.
Par rakstīšanu Zigrīda Imanta saka paldies Anitai Graumanei, kura pamatskolas laikā aicinājusi rakstīt dzeju: “Šķiet, ka bez tā mana komponēšana ātri vien beigtos ar tukšām melodijas rindiņām.”
Diemžēl šobrīd Zigrīdai Imantai ir daudz citu lietu, kas šķiet mazliet svarīgākas par dziedāšanu, tādēļ uz laiku no mūzikas radīšanas sev ir jāatsakās. “Oficiāli no dziedāšanas neesmu atteikusies. Galvenais ir nepamest pavisam, ir jāatrod tas vidusceļš, lai nepazaudētu. Visiem jau šķiet, ka dziedāšana ir tāda atmiņā viegli paliekoša, bet tā nebūt nav - ar katru instrumentu ir jātrenējas un tāpat ir ar dziedāšanu,” viņa saka.

Par Zigrīdu Imantu

◆ Vecums: 21 gads.
Nodarbošanās: Druvienas kultūras nama sieviešu vokālā ansambļa vadītāja, bērnu popgrupas “Bukuradziņi” vadītāja, jauniešu popgrupas “Zelta bukurags” vadītāja, Tirzas kultūras nama jauniešu vokālā ansambļa “Odziņas” vadītāja, Beļavas sieviešu vokālā ansambļa “Asonanse” vadītāja, RTU sieviešu kora “Delta” diriģente, ģimenes asistente aprūpes dienestā “Svētā Jāņa palīdzība”.
◆ Mācības: Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolā diriģentu nodaļa, studē Latvijas Kultūras koledžas
2.kursā skatuves mākslu – pasākumu veidošanu un organizēšanu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dzīve vienā skrējienā

Kategorijas