Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Stresu rada grants ceļu mainīgais stāvoklis

Diāna Odumiņa
Laikraksta arhīvs

2020. gada 10. marts 00:00

1070
Stresu rada grants ceļu mainīgais stāvoklis

Kļūstot siltākam laikam, “Dzirkstele” atkal saņem iedzīvotāju zvanus par grants seguma ceļu stāvokli Gulbenes novadā. Par Galgauskas ceļu virzienā no Ozolkalna Beļavas pagastā laikrakstam pagājušās nedēļas nogalē sūdzējās beļaviete Biruta Rukmane.
B.Rukmane uzskata, ka ceļa stāvokli ievērojami varētu būt pasliktinājuši mežvedēji. B.Rukmane akcentēja, ka šis ir bērnu ceļš uz skolu. Arī viņa pati, būdama skolotāja, ikdienā mēro šo ceļu, braucot uz darbu Gulbenē.
6.marta rītā “Dzirkstele” saņēma zvanu par Ozolkalna - Galgauskas ceļa stāvokli, bet jau pēcpusdienā akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” interaktīvajā kartē varēja redzēt, ka uz šī ceļa strādā greiders. Tātad uzlabojumiem bija jābūt jūtamiem jau tajā pašā dienā. Vakarā B.Rukmane piezvanīja “Dzirkstelei” atkārtoti un teica, ka viss ir kārtībā.
Šogad grants seguma autoceļi nestspēju zaudē pārmitrināšanās dēļ, nevis no šķīdoņa, kā tas ir raksturīgi pavasarī – skaidro akciju sabiedrība “Latvijas Valsts ceļi”. Autovadītājus aicina sniegt informāciju par sarežģījumiem valsts autoceļu posmos, zvanot uz diennakts bezmaksas informatīvo tālruni 8000 5555. Informācija tiek operatīvi nodota ceļu uzturētājiem rīcībai. 

Ziemas nebija, problēmas ir visu laiku
“Cilvēki neorientējas situācijā, kur beidzas valsts ceļš un kur sākas pašvaldības ceļš,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada domes deputāts Gunārs Ciglis. Viņš atzīst – ziemas nebija un problēmas ar grants seguma ceļiem novadā ir visu laiku, periodiski – sevišķi sāpīgas. Litenes pagastā viņš to redzot spilgti. Ceļi ziemas periodā ir izbraukāti, izvedot koksni no meža.
Gulbenes novada deputāts Stanislavs Gžibovskis “Dzirkstelei” saka – par valsts ceļiem, kuriem ir grants segums, šobrīd “neviens nerunā” kā par nopietnu, sakārtojamu jautājumu. Greideri jau braukājot pa šiem ceļiem, taču labums – no reizes līdz reizei, jo dubļi vienkārši tiekot pārstumdīti. Deputāts uzskata – ja netiek papildināts un atjaunināts grants ceļu segums, no greiderēšanas ir maz jēgas. Akciju sabiedrība “Latvijas Valsts ceļi” neko daudz nesola Gulbenes novadā tuvākajā laikā darīt, lai būtiski uzlabotu grants seguma ceļu stāvokli. Publiski pieejamajā neatliekami remontējamo ceļu sarakstā vien daži ieraksti ir attiecināmi uz Gulbenes novadu. Tas ir V430 Tirza-Jaungulbene-Liede no 0,29. līdz 2,49. kilometram un V433 Druviena–Lizums no 0,29. līdz 10,36. kilometram.
 S.Gžibovskis atgādina – ir solīts grants seguma ceļus, kuri šobrīd ir valsts pārziņā, nodot pašvaldībām. “Domāju, ka tas notiks. Varbūt šogad vēl ne, bet nākamgad noteikti. Vai būs tad labāk? Nezinu. Noteikti būs citādāk,” prāto S.Gžibovskis.
Viņš piebilst – pašvaldības no valsts grants seguma ceļus pārņemšot tikai kopā ar valsts finansējumu. Jautājums tikai, cik liels būs šis finansējums un kā to tērēt. S.Gžibovskis teic: “Protams, ir prioritārie ceļi un tie, kuri var pagaidīt.” Tāds princips attiecībā uz grants seguma ceļu sakārtošanu pašvaldībā ir ievērots vienmēr. “Dzirkstele” jau rakstīja, ka pašvaldības pārziņā šobrīd esošos kritiskākos ceļu posmus noteica pagastu pārvaldes un pēc tam tos apskatīt dabā izbrauca novada pašvaldības autoceļu (ielu) fonda komisija. Tās sastāvā šobrīd ir seši cilvēki: deputāts Normunds Mazūrs, pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas vadītājs Jānis Barinskis un teritorijas plānotāja Dace Kurša, Īpašumu pārraudzības nodaļas vadītājs Kristaps Dauksts, Finanšu un ekonomikas nodaļas ekonomiste Velga Apinīte, kā arī akciju sabiedrības „Latvijas Valsts ceļi” Gulbenes nodaļas vadītājs Laimonis Aumeisters.

Naudu pašvaldības ceļiem tērē taisnīgi
Pašvaldība savā pārziņā esošos ceļus arī šogad plāno uzturēt lietošanas kārtībā. Daļu ceļu fonda līdzekļu ar domes lēmumu sadala pagastu un pilsētas pārvaldēm ikdienas uzturēšanas darbu nodrošināšanai. Tiek ņemts vērā pašvaldības ceļu (ielu) kopgarums katra pagasta vai pilsētas teritorijā, asfaltēto ceļu īpatsvars, tiltu skaits. Piemēram, pašvaldības ceļi ar melno segumu ir tikai Daukstu, Lizuma, Tirzas un Druvienas pagastā. Pārsvarā arī šajos pagastos tāpat ir grants seguma pašvaldības ceļi. No Gulbenes novada domes 30.janvāra sēdes protokoliem redzams: vislielākais to kopgarums ir Lejasciema pagastā – 88,40 kilometri, Litenes pagastā – 86,20 kilometri un Beļavas pagastā – 80,17 kilometri.
Pie ceļu fonda līdzekļu sadales deputāti ņem vērā arī automašīnu skaitu pagastos un pilsētā saskaņā ar valsts tehniskās apskates datiem uz 2019.gada 1.janvāri. Redzams, ka novadā kopā reģistrētas 7147 vieglās automašīnas, no kurām lielākā daļa – Gulbenē (2463), Stradu pagastā (595), Lejasciema pagastā (532), Beļavas pagastā (491), Lizuma pagastā (480), Rankas pagastā (461), Daukstu pagastā (383). No kopskaitā 845 kravas automašīnām visvairāk to ir reģistrēts Gulbenē (325), Rankas pagastā (104), Lizuma pagastā (84), Stradu pagastā (70), Beļavas pagastā (44), Daukstu pagastā (36).
G.Ciglis stāsta, ka katru gadu daļa ceļu fonda līdzekļu paliek rezervē. “Šī rezerve tiek veidota ar mērķi - nevis ikdienas iztērēšanai, bet ieguldījumiem. No šīs naudas tiek atbalstīti atsevišķi projekti gan pilsētā, gan lauku teritorijā,” saka G.Ciglis. Viņš skaidro, ka tāda ir ceļu fonda sadales tradīcija jau kopš pagājušā gadsimta 90.gadiem. Tāpat pierasts esot sekot līdzi mērenības ievērošanai, lai nav tā, ka vienā un tajā pašā pagastā ceļu fonda nauda tiek ieguldīta piecus gadus pēc kārtas, bet citā – maz vai nemaz. Tā šogad apjomīgākiem darbiem kopumā pašvaldība no ceļu fonda plāno tērēt 218 458,20 eiro un papildus vēl arī atlikumu no 2019.gada (49 012 eiro), kopā - 267 470,20 eiro. 

Uzziņai

Gulbenes novadā 610 kilometru garumā stiepjas pašvaldības ceļi, ielas – nedaudz vairāk par 100 kilometriem. Papildus Gulbenes novadā pašvaldības aprūpē varētu nodot aptuveni vēl 100 kilometrus grants seguma ceļu, kuri pašlaik ir valsts pārziņā, runa ir par 18 ceļu posmiem - “Dzirkstele” jau rakstīja pagājušā gada decembrī, kad Gulbenē viesojās akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Ir zināms, ka Gulbenes novadā šobrīd valsts autoceļi ar grants segumu kopumā stiepjas 298 kilometru garumā, ar grunts segumu (kvalitātes ziņā vēl nenoturīgāks segums) – 64 kilometri, melnā seguma ceļi – 226 kilometri.


Fakti
No ceļu fonda 2020.gadā pašvaldības grants ceļu uzlabošanai paredzēts: 
◆ 96 800 eiro Siltais - Ušuri 4,77 kilometru grants seguma ceļa atjaunošanai Līgo pagastā;
◆ 6050 eiro tehniskās dokumentācijas izstrādei ceļam Sopuļi – Monte - Betona tilts Litenes pagastā un ceļam Velēnmuiža - Augstie kalni - Draudzesskola Lizuma pagastā;
◆ 30 250 eiro būvprojekta izstrādei, Dzērves un Rūpnieku ielu pārbūvei Stradu pagasta Šķieneros;
◆ 17 747,43 eiro neparedzētiem izdevumiem.
No Gulbenes novada domes 30.janvāra sēdes lēmuma
Kategorijas

Kategorijas