Labākie reģionā skatuves runas konkursā ir no Lizuma

2020. gada 10. marts 00:00

111

Labākie reģionā skatuves runas konkursā ir no Lizuma

Līdztekus tradicionālajiem mācību priekšmetiem jaunajā mācību gadā skolēniem tiks piedāvāts mācību priekšmets ar mērķi attīstīt bērnos apzinātas intelektuālās, emocionālās, fiziskās un verbālās darbības spējas, izmantojot savas ķermeņa kustības, žestus un mīmiku.
“Līdz ar jaunā mācību satura un kompetenču pieejas ieviešanu no 2020.gada 1.septembra tiks ieviests jauns mācību priekšmets - teātra māksla līdzās citiem mākslas veidiem - literatūrai, vizuālajai mākslai, mūzikai,” “Dzirksteli” informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure.
Lizuma vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Anita Kostigova un angļu valodas skolotāja Solveiga Vilka atzīst, ka prasme uzstāties publiski un sevi prezentēt mūsdienās ir vienas no svarīgākajām iemaņām. Viņas ieguldījušas lielu darbu savu skolēnu sagatavošanā skatuves runas konkursam, un darbs vainagojās panākumiem. Lizuma vidusskolas 4.klases skolnieks Normunds Ērglis un 11.klases skolnieks Raivis Rautmanis astoņpadsmit skolēnu konkurencē vienīgie ieguva augstākos novērtējumus skatuves runas konkursa reģionālajā skatē Balvos.

Publiskā uzstāšanās ir laba skola
Lai arī šogad valstī netiks rīkots konkurss, jo notiks skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, tas nemazina gandarījumu par sasniegto reģionā un pārliecību, ka iegūtās prasmes noderēs nākotnē. “Publiskā uzstāšanās ir laba skola. Bērns iemācās nebaidīties no publikas, un nākotnē tas ir būtiski, jo šāda pieredze palīdz pārvarēt uztraukumu. Arī atbildības sajūtu tas trenē,” “Dzirkstelei” stāsta A.Kostigova.
Arī S.Vilka norāda, ka mūsdienās ir svarīgi mācēt sevi prezentēt un publiski uzstāties. “Es domāju, ka katram bērnam ir svarīgi iemācīties uzstāties un publiski runāt, vienalga, vai tā būs publiska runa vai skatuves runa. Daudzi šodien to neprot, tāpēc jau arī būs šis jaunais priekšmets skolu programmās. Teātra mākslas uzdevums nebūs mācīt spēlēt teātri, bet gan publiski uzstāties,” stāsta S.Vilka.
Caur teātra mākslu skolēniem būs iespēja attīstīt saskarsmes prasmes, radošumu un pārliecību. “Sākotnēji šis mācību priekšmets bija ar nosaukumu “Drāma”, taču pēdējā brīdī – pirms pamatizglītības standarta apstiprināšanas valdībā – tas kompromisa rezultātā tika mainīts uz “Teātra māksla” ar argumentu, ka skolotājiem tas būs labāk saprotams,” “Dzirkstelei” skaidro projekta “Kompetenču pieeja mācībstundā” pārstāve Inese Leitāne.
A.Kostigova gan pauž, ka vēl nav skaidrības, kas šādu priekšmetu skolā pasniegs un vai tas tiks ievietots programmā uz kādu citu mācību priekšmetu rēķina. “Ja tas notiktu uz literatūras stundas rēķina, tad tas īsti nav pareizi, jo literatūras stundas jau tā ir tikai divas nedēļā. Bet priekšmets ir svarīgs, lai bērni mācītos pārvarēt uztraukumu un bailes, mācītos kontaktēties. Esmu vadījusi teātra pulciņu skolā, zinu, ka pārvarēt uztraukumu un nostāties publikas priekšā nav viegli pat pieaugušam cilvēkam, kur tad vēl bērnam,” saka A.Kostigova.

Ja ome saka, ka vajag, tad vajag
“Normunds spēj ļoti labi uztvert domu un paņemt to, ko viņam saku. Ar šo konkursu ir tā: ja ome saka, ka vajag, tad vajag,” smaidot stāsta skolotāja A.Kostigova, kura ir arī Normunda ome. Viņa neslēpj, ka daudz kopā abi lasījuši. A.Kostigova piebilst, ka atrast īpašus tekstus runas konkursiem nemaz nav tik viegli. “Bērns jau pats nevar izvēlēties sev fragmentus. Vajag atrast tekstu, kas ir piemērots viņam. Ja dzejolis izvēlēts nopietns, tad prozas tekstam jābūt ar citu noskaņu. Šoreiz izvēlējāmies Ievas Samauskas dzejoli par zēnu lielveikalā. Tas ir dzejolis par dzīvi – par zēnu, kuram kāds pienāk klāt un jautā: ko, puisīti, tu te dari starp skatlogiem? Tad ir arī bēdīgais stāsts, kad bērns atbild: es te tikai tāpat staigāju un skatos, ko varētu nopirkt, ja būtu daudz naudas. Otrs Normundam bija smieklīgais teksts par Alfonu Trīcvaidziņu,” stāsta ome un skolotāja.
Pats Normunds atzīst, ka viņam tuvāki ir tieši smieklīgākie teksti. “Uzstājoties jau citreiz nāk arī pašam smiekli. Kad biju Balvos, es ļoti gribēju smieties, bet atturējos,” atklāti saka 4.klases skolnieks un piebilst, ka viņam patīk, ja publika smejas līdzi, jo tas nozīmē, ka teksts ir saprasts. “Mēs parasti jau izsmejamies tad, kad to tekstu mācāmies, un pēc tam uzstājoties viss ir kārtībā,” novērojusi ome.
“Vēl man ļoti patīk spartieši. Zinu, ka Jāņa Rozes grāmatnīcā ir viena grāmata par spartiešiem angļu valodā,” saka Normunds. Līdztekus mācībām viņš atrod laiku arī dejām, korim un kikboksa treniņiem. Normunds reģionālajos konkursos piedalījies jau vairākkārt un neslēpj, ka viņam patīk atrasties uz skatuves.

Jebkurš bērns var iemācīties uzstāties
Otro gadu pēc kārtas skatuves runas konkursā piedalās arī Lizuma 11.klases skolnieks Raivis Rautmanis. “Pagājušajā gadā Raivis tika līdz otrajai kārtai. Šogad šis ir loģisks turpinājums. Raivim ir visas iespējas, lai to varētu darīt, jo viņam ir laba balss un dikcija. Tālāk jau ir darbs,” skaidro Raivja skolotāja S.Vilka. Viņa uzskata, ka šādus panākumus var gūt ikviens, ja tikai pats ir gatavs darbam un ir kāds, kas ar viņu strādā. “Katram skolotājam, kurš grib strādāt ar skatuves runu, vajadzētu ieviest arī mapīti ar dažādiem darbiem un fragmentiem, kas būtu noderīgi skolēniem,” stāsta S.Vilka.
Pedagogs ir galvenais, kas skolēnam var visvairāk palīdzēt atrast piemēroto tekstu. “Paši skolēni, protams, nav tik daudz lasījuši. Ja atrod pirmo, ko izmet internets, tas var izklausīties bēdīgi,” saka skolotāja.
S.Vilka skaidro, ka tad, kad bērns nostājas publikas priekšā, viņš pats kļūst par autoru tekstam, ko stāsta, un galvenais ir darīt to dabiski. “Bija ļoti daudz labu runātāju, un punktu starpība nemaz tik liela nebija, bet tas, ko mums teica žūrija un ar ko mēs bijām labi, ir tas, ka bijām dabiski. Nevajag pietēlot - jo dabiskāk, jo labāk. Vai nu bērnam ir šis talants būt dabiskam, vai arī to var iemācīties. Tas ir stāsts par to, ka jebkurš bērns var iemācīties uzstāties. Ir tikai jāatrod, ko tu gribi pateikt un kā ar viņu strādāt. Nav jābūt dižam aktierim, lai varētu runāt uz skatuves,” S.Vilka iedrošina arī citus skolēnus būt apņēmīgiem un nebaidīties mēģināt.

Panākumi

25.februārī skatuves runas konkursa reģionālajā skatē Balvos starp 18 dalībniekiem no sešiem novadiem Gulbenes novadu pārstāvēja un labus rezultātus guva četri skolēni:

◆ Normundam Ērglim (Lizuma vidusskola) – augstākā pakāpe (46 punkti), skolotāja Anita Kostigova,

◆ Raivim Rautmanim (Lizuma vidusskola) – augstākā pakāpe (45 punkti), skolotājas Solveiga Vilka un Inga Kadile,

◆ Zanei Salmiņai (Gulbenes novada valsts ģimnāzija) – pirmā pakāpe, skolotāja Velga Kočāne,

◆ Justīnei Aldersonei (Rankas pamatskola) – pirmā pakāpe, skolotāja Linda Kukare-Aldersone.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Labākie reģionā skatuves runas konkursā ir no Lizuma

Kategorijas