Igaunija: Narva - pilsēta, kurā joprojām notiek kaujas
Narva ir trešā lielākā Igaunijas pilsēta aiz Tallinas un Tartu, taču tikai 3 % iedzīvotāju ir igauņi. Pārējie visi brīvi runā krieviski. Vietējā gide uzsver, ka visur var mierīgi runāt krieviski un visur tevi sapratīs.
12.gs. Narvas vietā bijusi neliela apmetne, 13.gs. dāņu karalis tur uzcēlis pirmo pili. 14.gs. Narva pārdota Livonijas ordeņa bruņiniekiem. 16.gs. to iekarojuši krievi, bet vēlāk zviedri. Narva oficiāli kļuvusi par Zviedrijas sastāvdaļu, iedzīvotāji runājuši zviedru valodā, ievērojuši zviedru likumus, cēluši zviedru tipa mājas. Krievijas cars Pēteris I ar uzbrukumu Narvai sāka Lielo Ziemeļu karu. Pirmo aplenkumu 1700.gada novembrī zviedri atsita, tomēr 1704.gada 9. augustā krievi cietoksni ieņēma. Katru gadu Narvā notiek šo kauju imitācija. Karavīri ir speciālos mundieros, kurus šuj ar rokām, šauj lielgabali, auļo zirgi. Augustā uzvar Pēteris I, novembrī uzvar Kārlis XII.
Vietējā gide stāsta, ka vēsturiski galvenā sabiedriskā ēka Narvā bijusi rātsnams. Uz tā redzams Narvas ģerbonis, bet kāpņu margas ir no metāla ar smalku rakstu. Agrāk tādi smalki metāla režģi bijuši daudzām mājām un tos sauca par Narvas mežģīnēm. Rātsnama torņa smailes galā ir dzērve – modrības simbols. Pēc leģendas dzērve stāv uz ābola, lai, mēģinot iemigt, kristu. Blakus rātsnamam vecās biržas vietā pirms pieciem gadiem uzcelta Tartu universitātes Narvas koledža. Ēka ir moderna, bet tajā pašā laikā sasaucas ar vēsturisko rātsnamu ēku blakus, jo, piemēram, logi būvēti līdzīgi rātsnama logiem. Ēkas jumts ir ļoti moderns un saucas “Lietus” - it kā sargā no lietus. Jumta ēna krīt uz to vietu, kur agrāk atradās vecā biržas ēka. Apakšā saglabāti arī akmeņi no vecajiem pamatiem.
Krievijas pilsēta Ivangoroda atrodas tikai 150 m attālumā no Narvas. Narvas promenāde iet gar 300 gadus veciem bastioniem. No promenādes var aplūkot cietoksni Krievijas pusē, ko cēlis Ivans III. Viktorijas bastiona, kas ir lielākais, kazemātos ir izvietots muzejs. No astoņiem bastioniem ir saglabājušies septiņi. Blakus Viktorijas bastionam bijušas kokvilnas noliktavas, kurās šobrīd atrodas osta. Otrā pasaules kara laikā un pēc kara šajās noliktavās atradās karagūstekņu koncentrācijas nometne, bet zaļie pauguri blakus esot bojāgājušo apbedījumi. 1704.gadā Pēteris I ienāca ar saviem kuģiem no ziemeļiem, pilnībā sagrāva bastiona augšdaļu, krievu zaldāti pa garām koka kāpnēm uzrāpās augšā un ieņēma Narvu. Narvai un visai Ziemeļeiropai bastioni bija diezgan nozīmīgs nocietinājums. 17.gadsimta nocietinājumu autors ir zviedru militārais inženieris un arhitekts Ēriks Dālbergs, kurš no 1696. līdz 1702. gadam bijis Rīgas un Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators un projektējis daudzas ēkas gan Rīgā, gan citur Latvijā. Viktorijas bastionā dzīvo ļoti reti sikspārņi, kas visi ir ierakstīti Sarkanajā grāmatā. Ziemā apmeklētājiem muzejs ir slēgts, lai netraucētu sikspārņus.
Narvu no Ivangorodas atdala Narvas upe, kas iztek no Peipusa ezera un ir Igaunijas ūdeņiem bagātākā upe. Krēnholmas sala upi sadala divās daļās. Abās upes daļās atrodas Narvas ūdenskritums, kurā reizi gadā tiek ieplūdināts ūdens. Jau 14.-15.gs. salā bija uzceltas lielas kokzāģētavas, kuras izmantoja upes ūdeni. 18.gs. Krēnholmas salu divreiz apmeklējusi arī Katrīna II, kas sajūsminājusies par ūdenskritumiem. 1857.gadā Krēnholmas salā tika izveidots tekstilrūpnīcu komplekss. Dibināšanas laikā tā bija lielākā tekstilrūpnīca pasaulē. Krēnholma bijusi kā maza pilsēta pilsētas iekšienē. Tur bija savas skolas, pirmais bērnudārzs Igaunijā, pirmais telegrāfs Igaunijā, pirmais elektriskais pulkstenis Igaunijā, savi veikali, policijas iecirknis, dzemdību nodaļa, slimnīca, transporta mezgls, pat sava nauda. 19.g. beigās luterāņiem tika uzcelta Aleksandra katedrāle, kurā ir vieta 5000 cilvēkiem (2500 var sēdēt). Blakus atrodas pareizticīgo katedrāle. Pagājušā gadsimta 50.gados uzcēla HES un izveidoja Narvas ūdenskrātuvi.
Gide smejas, ka viņiem ir savas priekšrocības – divreiz var sagaidīt Jaungadu, klausīties divu prezidentu uzrunas gadumijā, svinēt divas Lieldienas un divus Ziemassvētkus.
Narvas Hermaņa cietoksnī, kas ir vecākais un lielākais cietoksnis Igaunijā, notiek lieli restaurācijas darbi, tā ka cietoksnis parādīsies visā krāšņumā un Hermaņa tornī varēs uzbraukt ar liftu. Cietokšņa pagalmā darbojas vēsturiskās amatnieku darbnīcas un aptieka, kur muguras vainas mums solīja “izārstēt” ar koka rungu.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"