Kāda būs skolas vide bērniem ar kustību traucējumiem?

Viktorija Slavinska-Kostigova, Diāna Odumiņa

2020. gada 13. marts 00:00

1255

Kāda būs skolas vide bērniem ar kustību traucējumiem?

Gulbenes novada Izglītības pārvaldes dati liecina, ka šobrīd bērniem ar kustību traucējumiem atbilstoši aprīkotas telpas ir Gulbenes 2.vidusskolā, bet Gulbenes novada valsts ģimnāzijā, lai arī ir lifts, tomēr ir ierobežojumi nokļūšanai uz visiem kabinetiem.

Pirmklasnieku māmiņa ir satraukusies
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka šobrīd diskusijas raisošais vienas skolas modelis Gulbenē fiziski, iespējams, varētu izskatīties šādi: 1.-3. klašu skolēni (19 komplekti) – sākumskolas korpusā Gulbenes novada valsts ģimnāzijas ēkā, 4.-8.klašu skolēni (26 komplekti) – Gulbenes 2.vidusskolas ēkā un 9.-12. klašu skolēni (17 komplekti) – Gulbenes novada valsts ģimnāzijas ēkā.
Gulbenes 2.vidusskolas 1.klases skolnieku Toma un Edžus mamma Jana Praškeviča pauž “Dzirkstelei” satraukumu, kā situācijā ar vienas skolas modeli Gulbenē tiks risināts jautājums par bērnu ar kustību traucējumiem pārvietošanos ģimnāzijas telpās. Viņas septiņgadīgais dēls tikai nesen piecēlies no ratiņkrēsla un sācis staigāt ar īpašu palīgierīci. Viņa norāda, ka tieši 2.vidusskolas vides pieejamība bērniem ar kustību traucējumiem bija būtisks iemesls, kādēļ mācības sāktas tieši šajā skolā.
“Saprotu, ka ģimnāzijas ēkā šobrīd ir lifts, tas manas bažas mazliet samazina. Tomēr es izvēlējos šo konkrēto skolu! Man bija izvēle, vai laist ģimnāzijā vai 2.vidusskolā. Es savu izvēli izdarīju. Kāpēc man tagad piespiedu kārtā būtu jāiet uz citu skolu? Vēl mani uztrauc, kā būs ar skolotājiem. Mūsu klases audzinātāja māca arī citus priekšmetus, vai viņa nāks līdzi mums vai tomēr būs cita skolotāja? Kā arī maniem bērniem atkal būs citas telpas, jauni pārdzīvojumi. Mēs taču pēc dārziņa rūpīgi izvēlamies skolu, kur gribam laist savus bērnus, un maniem ir pirmā klase,” ir satraukta J.Praškeviča.
Gulbenes pašvaldība dvīņu māmiņai palīdzējusi arī tikko atrast piemērotu dzīvokli, kas ir mērķtiecīgi izvēlēts tuvu Gulbenes 2.vidusskolai. “Pārceļoties uz šo jauno dzīvesvietu, līdz šim es biju iepriecināta, ka nu ir atrisināts jautājums par braukāšanu, jo šobrīd ikdienā mēs braucam no Jaungulbenes. Kā arī zinu, ka es puišus, kad pienāktu īstais brīdis, varētu arī palaist, lai kājām dodas uz skolu.”
Pieejamā vide ir stratēģiski svarīga
Edžus un Toma mammai izvēlēties 2.vidusskolu savulaik palīdzēja pedagoģe, skolotāja palīdze Inga Baraņņikova. Viņas dēls Matīss pērn tieši šajā skolā pabeidza 12. klasi. “Kad mans dēls sāka mācīties, bija tikai uzbraucamais ceļš - panduss pie skolas, tomēr klase bija pirmajā stāvā, tāpēc problēmu nebija. Kad viņš gāja 4.klasē, tika īstenots projekts, caur kuru skola dabūja pacēlājus, arī jaunajā korpusā otrā pusē tagad ir pacēlājs. Mēs tos izmantojām gandrīz katru dienu. Pēc mūsu lūguma izņēma arī sliekšņus dažās vietās, piemēram, pie matemātikas kabineta. Kad sapratām, ka durvis ir par šauru, arī to pielāgoja, cik varēja. Pēc lielā remonta visu vēl vairāk pielāgoja, arī tualetes un ēdnīcā nepieciešamās lietas, tāpēc māmiņai Janai šobrīd skolā ir daudz vienkāršāk. Pieejamā vide ir ļoti stratēģiski svarīga,” skaidro I.Baraņņikova.
“Elīna Bērziņa pirms daudziem gadiem mums bija pirmais skolēns ar kustību traucējumiem, mēs nezinājām, kā būs,” atceras 2.vidusskolas direktore Inese Ubaga, kura tolaik bijusi meitenei arī skolotāja. “Viņa bija tā, ko klasesbiedri puiši trīs gadus iznēsāja ratiņkrēslā pa visiem stāviem, jo toreiz nekā nebija. Var teikt - mums vispirms bija bērns un tad infrastruktūra. Mums pacēlāji ir abos korpusos, un, ja augšējos stāvos notiek pasākums, visu var izdarīt. Ja bērnam nav vides pieejamības, tad noteikti ir sarežģīti,” uzskata I.Ubaga.

Izvietojums skolu ēkās tiks plānots
Izglītības likums paredz tiesības jebkuram vecākam savam bērnam izvēlēties to izglītības iestādi, kas ir tuvāk dzīvesvietai vai kuru uzskata par labāko, kā arī kurā ir veselībai droši apstākļi. Izglītības iestādei ir jānodrošina iespējas iegūt veselības stāvoklim un attīstības traucējuma raksturam atbilstošu izglītību, pēc Ministru kabineta noteikumiem nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu.
Gulbenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Edīte Kanaviņa “Dzirkstelei” norāda, ka šobrīd gan Gulbenes 2.vidusskolā, gan Gulbenes novada valsts ģimnāzijā mācās skolēni, kuriem ir kustību traucējumi. “Gulbenes 2.vidusskolā skolēniem ar kustību traucējumiem ir pieejami visi mācību kabineti, ir nodrošināta stāvvieta, lai atvieglotu pieeju skolas ēkai. Gulbenes novada valsts ģimnāzijā ir nodrošināta iespēja ērti piekļūt skolas ēkai un iekļūt skolas telpās, taču ne visās telpās ir iespēja nokļūt ar lifta vai pacēlāja palīdzību. Šobrīd ar liftu ir iespējams nokļūt daļā skolas telpu, pārējās telpās skolēns nokļūst ar skolas darbinieku un asistenta palīdzību. Ja tiks pieņemts lēmums par izglītības iestāžu reorganizāciju, tās apvienojot vienā izglītības iestādē, tad klašu izvietojums pilsētas skolu ēkās tiks plānots tā, lai nodrošinātu piemērotu vidi bērniem ar kustību traucējumiem,” viņa skaidro.
Viņa komentē, ka šobrīd, īstenojot ēku pārbūvi un remontu, nav plānots būtiski uzlabot piekļuvi pilnīgi visām telpām, jo pilsētā ir iespēja nodrošināt izglītības iegūšanu bērniem ar kustību traucējumiem. “Taču, ja radīsies situācija, kad arī ģimnāzijas ēkās būs nepieciešams nodrošināt bērniem ar kustību traucējumiem nokļūšanu pilnīgi visās telpās, tiks meklēti labākie tehniskie risinājumi un tā tiks nodrošināta,” sola E.Kanaviņa.

Vides pieejamība ir arī ģimnāzijai
Šajā mācību gadā ģimnāzijā 5.klasē mācās Annija Aleksejeva, kura ikdienā pārvietojas ar rollatoru un kurai skolā palīdz asistente. Annija ģimnāzijā mācības sākusi 2.klasē, kad ģimene pārcēlusies no Rīgas.
“Mācību pārzine tieši Annijas klasei plāno stundas tā, ka vairāk pedagogi nāk uz klasi, nevis bērniem ir jāiet uz citām telpām. Kad viņa gāja sākumskolā, pirmajā stāvā tika īpaši ierīkota invalīdu tualete. Skolas vadība ir pretimnākoša un ļoti palīdz. Annija ne par ko nesūdzas. Klasesbiedri ir ļoti labi, ja vajag, palīdz aiznest somu, kur vajag,” pauž Annijas mamma Līga Aleksejeva.
Ģimnāzijas direktores vietniece metodiskajā darbā Maija Skopāne “Dzirksteli” informē, ka vides pieejamība bērnam ar kustību traucējumiem ģimnāzijā tiek nodrošināta, organizējot mācību procesu pēc iespējas atbilstošākās telpās. ”Ģimnāzijas pamatēkā vides pieejamība ir nodrošināta administrācijas telpām, bibliotēkai un diviem mācību kabinetiem, projektā ir uzstādīts panduss. Pamatēkas piebūvē pieejamība nodrošināta Tehniskās jaunrades centram un trim mācību kabinetiem. Starpbūvē divpadsmit mācību kabinetos nodrošināta absolūta vides pieejamība, darbojas lifts, ir nodrošināta ēdnīcas pieejamība. Sākumklašu korpusā ir nodrošināta ieeja skolā, pieejams medmāsas kabinets, mājturības un tehnoloģiju kabinets, divas klašu telpas, bibliotēka, tualete, kā arī nodrošināta pāreja no viena skolas korpusa uz otru,” stāsta M.Skopāne.

Deputāti tomēr vērtēs vidusskolu tīkla iespējamo reorganizāciju

Gulbenes novada deputāti bija uzaicināt 10.marta vakarā (pulksten 17.30) satikties pašvaldības administratīvajā ēkā un pārrunāt vidusskolu tīkla iespējamo reorganizāciju novadā. Pašvaldības vadītājs Normunds Audzišs apstiprina “Dzirkstelei”, ka deputāti ir vienojušies virzīt tālāk šo jautājumu.
18.martā notiks izglītības, kultūras un sporta komitejas sēde, kurā skatīs jau sagatavotu lēmuma projektu un vienosies, vai virzīt to uz novada domes 26.marta sēdi.
“Uz komiteju virzīsim. Lēmuma projekts tiks sagatavots,” teica N.Audzišs. Viņš arī piebilda, ka 12.marta vakarā bija plānota deputātu tikšanās ar vidusskolu vadības grupām. “Deputāti grib iztaujāt vēl un izzināt, kas pa šo laiku ir mainījies, kādi redzējumi, jo jautājums par izglītību tiešām ir ļoti komplicēts. Lai visās niansēs iedziļinātos, ļoti nopietni ir jāveltī tam laiks. Tikai pie n-kārtīgām tikšanās reizēm tu saproti to drēbi, kas tad īsti tur apakšā ir. Es domāju, ka modelis, ko piedāvā Izglītības pārvalde, ir ļoti labs, tālredzīgs. Un tiem bērniem, kuri mācīsies šajā vidusskolā un vispār skolā, šis modelis būs ļoti pozitīvi rezultatīvs. Es esmu pārliecināts par to! Bet runāsim. Demokrātija!”
Uz jautājumu, vai Izglītības pārvaldes vadošais modelis (no visiem variantiem) ir tāds, ka pilsētā paliek tikai viena skola – vidusskola – un vai tas nozīmē esošo skolu slēgšanu, vietā veidojot vienu jaunu izglītības iestādi, N.Audzišs atbildēja: “Kā tas skaitīsies juridiski un kā publiski – tas tiks pateikts. Tur noteikti ir nianses. Ar tādu vēstījumu mēs noteikti neiesim, ka likvidēt un taisīt kaut ko jaunu. Var pievienot. Vajag pieiet ļoti saudzīgi. Katrs vārds uztveras. Tas, ka jauna skola tiks izveidota, tas – jā. Juridiskās nianses vēl tiks izrunātas. Pēc 12.marta vai pēc domes sēdes (26.marta – red.), pēc komitejas sēdes (18.marta – red.). Katrā gadījumā darīsim tā, lai iedzīvotājus tiešām arī “nesakacinātu”, jo šis lēmums būs uz ilgiem laikiem un ļoti var atsaukties un ietekmēt bērnu dzīves, likteņus, kā arī novada attīstību.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kāda būs skolas vide bērniem ar kustību traucējumiem?

Kategorijas