Dzirkstele.lv ARHĪVS

Atvaļinājumā iekšlietu ministrs apmeklē Gulbeni

Diāna Odumiņa

2020. gada 13. marts 00:00

68
Atvaļinājumā iekšlietu ministrs apmeklē Gulbeni

Otrdien, 10.martā, Gulbenē sava atvaļinājuma laikā bija ieradies iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Viņš neslēpa, ka viņa brauciena viens no galvenajiem mērķiem ir runāt par futbola attīstību Gulbenes novadā.
Kā zināms no publiski izskanējušās informācijas, S.Ģirģens ir nolēmis kandidēt uz Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta amatu. Kā novēroja “Dzirkstele”, Gulbenes vizītē viņu pavadīja novadnieks Ivars Kazāks, kurš ir jurists un futbola entuziasts (publiski izskanējis – viņš vēlas kandidēt uz LFF tiesnešu komitejas vadītāja amatu).

Vai Gulbenē ir sporta skola
Publiski ministrs pauda: “Jums ir klubs ar ļoti lielām tradīcijām – “FB Gulbene”, kurā trenējas bērni. Es uzskatu, ka futbols arī ir viena no tām jomām, kas ir jāattīsta, jābūt lielākam atbalstam no LFF.”
Tālāk ministrs vaicāja, vai Gulbenē ir arī sporta skola. Saņēmis apstiprinošu atbildi, S.Ģirģens pavēstīja, ka vēlas uzsākt diskusiju ar Izglītības un zinātnes ministriju par to, ka “kvalitāte ir iespējama tikai tad, ja treneris strādā tikai ar mazāku bērnu grupu, tad ir individuālāka pieeja”. Viņš pauda neizpratni, kāpēc valsts nostāja ir “ieekonomēt resursus, faktiski uz vienu treneri palielinot bērnu skaitu”. “Tā nebūs kvalitāte. Tā būs darba imitācija, un ilgtermiņā pozitīvu rezultātu nebūs. Esmu pret bērnu skaita palielināšanu grupās un pret futbola vai citu programmu iznīcināšanu. Esmu par to, lai vismaz paliek tā, kā ir.” Svarīgi esot palielināt to treneru darba atalgojumu, kuri strādā ar jaunākā vecuma bērniem, kā arī ar jauniešiem.
Tomēr futbola tēmu padziļinātai sarunai ministrs atstāja vēlākam laikam, tiekoties šaurākā un neformālā lokā. Viņš ar gulbeniešiem vēlējās runāt arī par jautājumiem, kas skar Iekšlietu ministrijas darbu. 

Policijā štatus nesamazinās
“Dzirkstele” vaicāja, kāds ir S.Ģirģena redzējums saistībā ar Valsts policijas Gulbenes iecirkni. Ministrs pateica vienkārši: “Mēs neaiztiksim Gulbenes iecirkni. Jums ir ļoti labs iecirknis. Jums ir ļoti labs priekšnieks (Ilmārs Ginevičs – red.). Izsaku viņam pateicību par ieguldījumu Gulbenes iecirkņa uzturēšanā, darbā!”
Gulbenes piemērā ministrs redzot, ka “ir lietas, ko var izdarīt” ne tikai ar, bet arī “bez līdzekļiem”.
“Man patīk tādi vadītāji, kuri domā, dara. Mēs brīžiem esam pazaudējuši to iekšējo motivāciju, vēlmi pašiem darīt. Ja motivācija ir tikai alga... nezinu, vai dienestā ir vajadzīgi tādi cilvēki. Es teiktu, ka nē,” sacīja ministrs.
Viņš arī paziņoja, ka štati Valsts policijas Gulbenes iecirknī netiks samazināti. “Esmu absolūti pret štatu samazināšanu Gulbenē vai citur. Štatus samazināt mēs nevaram. Nedrīkstam. Arī izdienas pensijas kategoriski mēs neaizskaram. Ja valdības līmenī kāds par to runā, tad ir jābūt alternatīvam piedāvājumam – vai nu tā ir veselības apdrošināšana, vai citi bonusi.”
Tālāk S.Ģirģens runāja par gados jauno profesionāļu trūkumu iekšlietu sistēmā. Viņaprāt, valstī “ir jāpiedāvā jauns attīstības plāns”. Šobrīd atalgojumā “šķēres” starp Aizsardzības ministrijas pakļautībā strādājošajiem un Iekšlietu ministrijas resora pārstāvjiem esot apaļi 600 eiro. “Šobrīd dienesti starp resoriem “karo” par cilvēkiem,” sacīja S.Ģirģens. Darbinieki nereti tiekot “pārvilināti”.

Brīvprātīgie vēlas pilnvaras
Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību (BUB) apvienības priekšsēdētājs Vijārs Griķis mudināja ministru mainīt valstī sistēmu ugunsdrošības jautājumos, lai Latvija atbilstu Eiropas Savienības valstu modelim. “Ir profesionālais dienests lielākajās pilsētās, pārējās – ir brīvprātīgais vai municipālais dienests, kā tas ir bijis 150 gadu vēsturē,” pauda V.Griķis. Viņš arī sūdzējās, ka brīvprātīgie ugunsdzēsēji saskaras ar birokrātiski absurdām situācijām. Piemēram, Lizumā esot sava ugunsdzēsības automašīna, taču to nācies pārkrāsot. Tagad atkal brīvprātīgie ugunsdzēsēji no Vācijas saņemšot trīs automašīnas. “Tās liek pārkrāsot, lai iegūtu operatīvo statusu. Pārkrāsošana maksā 4000 eiro,” stāstīja V.Griķis.
“Mēs visi darām vienu darbu. Vai mēs varam arī pacelt BUB kvalitāti līdzvērtīgā līmenī? Tas būtu labi. Es, protams, apzinos arī dažas nianses, kuras jūs šobrīd nevarat izpildīt. Tas ir darbs ar ķīmiskām vielām un tā tālāk,” sacīja S.Ģirģens. “Mēs arī nepretendējam,” atsaucās V.Griķis.
Savukārt ministrs akcentēja: “Nav BUB šobrīd līdzvērtīgu iespēju izpildīt to pašu, ko Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD).” Tajā pašā laikā ministrs atzina, ka BUB pieredze ar ugunsdzēsības automašīnu pārkrāsošanu ir pārrunājama ar VUGD vadību.
V.Griķis vēl pieminēja neizpildāmo prasību lauku apvidū pēc izsaukuma ierasties ugunsgrēka vietā 20 minūšu laikā. Savukārt ministrs bija skarbs: “Es jums varētu pateikt vēl vairāk - šodien oficiāli tūlīt un tagad ar vienu rīkojumu būtu jāaizslēdz ciet 19 depo! Viens mans paraksts... Es to varu izdarīt. Tāpēc, ka šie depo ir kritiskā stāvoklī, ir nolaisti, ēkas neatbilst tehniskajām prasībām.” Taču S.Ģirģens nevēloties to darīt.
Sarunā iesaistījās Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis. Viņš pieminēja, ka arī Valsts meža dienestam ir ugunsdzēsības automašīnas, kuras stāv dīkā. “Deg ražotne trīs kilometru attālumā, dzēst jābrauc alūksniešiem, bet Valsts meža dienesta automašīna stāv “iekonservēta”,” situāciju raksturoja A.Caunītis. S.Ģirģens atgādināja, ka Valsts meža dienests atrodas Zemkopības ministrijas pakļautībā. Viņš esot par ministriju “horizontālo sadarbību”.