Dzirkstele.lv ARHĪVS

Labākās latviešu valodā

Labākās latviešu valodā

Gulbenes novadu 46. latviešu valodas un literatūras valsts olimpiādē Rīgā 6.martā pārstāvēja 12.klases skolniece Līva Lilija Graņica no Gulbenes novada valsts ģimnāzijas un 12.klases skolniece Simona Anna Cāne no Gulbenes 2.vidusskolas. Olimpiāde notika Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē, tajā šogad piedalījās 96 dalībnieki no visas Latvijas.

Olimpiādes tematika – Māris Čaklais
Šogad olimpiādes tēma bija par dzejnieku Māri Čaklo un viņa daiļradi. “Latviešu valodas un literatūras olimpiādēm parasti tiek izvēlēti autori, kuriem attiecīgajā olimpiādes gadā ir nozīmīga jubileja. Māris Čaklais kā uzdevumos aplūkojamais un iztirzājamais autors tika izvēlēts tāpēc, ka šogad viņam apritētu 80 gadi, viņš ir bijis būtisks latviešu dzejas un muzikālās dzīves veidotājs kopš 60.gadu beigām – kurš gan nav pie jūnija ugunskura dziedājis par brīvu vietu uz brieža vai alvas zaldātiņiem?” “Dzirkstelei” saka aktivitātes koordinatore mācību olimpiāžu nodrošināšanas jomā Sintija Birule.

Uzdevumos bija āķīši
Abām meitenēm vispirms bija jāpiedalās novada olimpiādē, kura notika tiešsaistē. Šogad tajā piedalījās 1149 skolēni no visas Latvijas. Abas meitenes ir ļoti gandarītas, ka tikušas tālāk uz valsts olimpiādes posmu.
Līvai šī bija pirmā nopietnā pieredze valsts olimpiādē. “Strādāju un gatavojos olimpiādei kopā ar skolotāju Ivetu Zvaigzni. Kopā ļoti daudz mācījāmies, viņa ir ļoti gudra un zinoša. Noteikti bez viņas es nebūtu tik tālu tikusi,” stāsta Līva.
Gan novada olimpiādē, gan valsts olimpiādē bija jautājumi par kultūru Latvijā, bija jāpierāda zināšanas latviešu valodā gramatikas uzdevumos un bija jāraksta pārspriedums. Līva valsts olimpiādē rakstīja pārspriedumu par tēmu “Dzejnieks aizpilda tukšumu”. “Protams, es biju arī uztraukusies, jo es nekad neko tādu nebiju darījusi. Uzdevumos bija āķīši, bija jāpiedomā daudz, un es vēl šobrīd nezinu, kā man ir veicies. Man šogad ir arī eksāmens latviešu valodā, domāju, ka šī olimpiāde man palīdzēs sagatavoties, jo veco zināšanu nostiprināšana un jaunu zināšanu iegūšana ir vērtīga pirms eksāmena,” stāsta Līva.
Otrs novada labākais rezultāts pieder 12. klases skolniecei Simonai Annai Cānei. “Arī man tā bija pirmā pieredze valsts līmenī. Es domāju, ka es tiku tālāk, jo valoda un literatūra ir mana stiprākā puse, arī interesē kultūras aktualitātes,” stāsta Simona Anna.
Lai arī kultūra un valodu apguve ir viņas interešu lokā, meitene vēl nav pārliecināta, ko izvēlēsies studēt, 12.klasi beidzot. Ikdienā viņai patīk lasīt dažādas grāmatas, to novērtē arī viņas skolotāja Vita Medniece. “Simona ir viens no retajiem bērniem, kas daudz lasa. Jau pamatskolā viņa meklēja tās īstās grāmatas, kas viņā raisīja interesi, un tas lasītājas gars nav nomiris, par ko es ļoti priecājos.  Mūsdienās ir ļoti maz bērnu, kas lasa labprātīgi un izvēlas labu, nevis sēnalu literatūru. Tas, ko viņa lasa, ir vēlāk redzams rakstītajos pārspriedumos. Tur ir domu dziļums un valodas bagātība,” viņa saka.

Lasīšana bagātina valodu
Skolotāja V.Medniece norāda, ka tendence šodien ir tāda, ka latviešu valodā skolēni uzrāda sliktākus mācību sasniegumus nekā angļu vai krievu valodā.
“Viens no iemesliem ir tas, ka samazinās latviešu valodas stundu skaits, saprotu, ka nākotnē tas samazināsies vēl vairāk 7.-9.klasēm, bet tieši tad ir vissarežģītākā sintakses viela. Otrs iemesls ir, ka skolēni arvien mazāk lasa labas grāmatas un arvien vairāk atrodas interneta vidē, kur ir ļoti nekvalitatīva valoda. Tāpēc visā Latvijā mēs varam novērot, ka latviešu valodas prasmes paliek arvien sliktākas.  Mēs, skolotāji, varam domāt dažādus paņēmienus, kā  situāciju uzlabot, bet tas ir ļoti sarežģīti, jo mēs šo vidi nevaram mainīt tik ātri. Paldies Dievam, ka vēl joprojām ir bērni, kas labprāt strādā un nezaudē šo izziņas interesi,” novērojusi skolotāja.
V.Medniece ir gandarīta par bērnu panākumiem olimpiādēs. “To mēs bieži nevaram gūt ikdienas darbā. Strādājot ar bērniem, kas gatavojas olimpiādēm, mēs varam dabūt šo sajūtu, ka mūsu darbam ir labi rezultāti. Protams, mums, skolotājiem, tas ir papildu darbs, jo bērniem ir īpaši daudz jāmācās, īpaši kultūras aktualitātes. Mūsu bērni nedzīvo Rīgā, un tad tas ir sarežģītāk, jo tad tas ir nevis tas, ko tu ikdienā piedzīvo, apmeklējot dažādus kultūras pasākumus, bet tas, ko iemācies,” novērtē V.Medniece.
“Skolotāja ļoti palīdzēja sagatavoties pārbaudes daļai par kultūras aktualitātēm, jo ikdienā neizdodas tām sekot līdzi tik daudz. Pārējās zināšanas es nostiprinu stundās,” atzīst V.Mednieces audzēkne Elisa Mūrniece, kura šogad mācās 9.klasē un arī izcīnīja novadā 1.vietu latviešu valodas un literatūras olimpiādē. Viņa ir gatava savas zināšanas pārbaudīt arī valsts olimpiādē, vienīgi pagaidām nav zināms, kad tā notiks.