Neiebildīs tirdzniecībai (labots)

2010. gada 5. jūnijs 15:10

582

Problēmas radīs norēķināšanās par pašu piegādātajām ogām un dārzeņiem
Mazdārziņu īpašnieki un lauku iedzīvotāji turpmāk bez reģistrācijas Pārtikas un veterinārajā dienestā ar atvieglotām higiēnas prasībām nelielā apjomā varēs pārdot pašu izaudzētos dārzeņus, ogas, bērzu un kļavu sulas, kā arī pašu salasītos augu izcelsmes produktus, piemēram, riekstus, sēnes, augus. Tos varēs realizēt tiešā tirdzniecībā, mazumtirdzniecībā, kā arī piegādāt tos skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu, sociālās aprūpes namu un slimnīcu ēdnīcām.

Jābūt godīgiem "Ja cilvēkam ir savs dārzs, par ko ir iespējams rast apliecinājumu, piemēram, zemesgrāmatā, nomas līgumā vai kādā citā dokumentā, ka viņš tur izaudzē ķirbjus, burkānus, bietes, zirņus vai citu, tad viņš šos dārzeņus un ogas tiešām uzreiz no dārza var piegādāt mazumtirdzniecībā, tajā skaitā arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem. Tikai tiem ir jāfiksē, konkrēti no kādas personas vai saimniecības ogas, augļi un dārzeņi ir iepirkti, lai mūsu dienests nepieciešamības gadījumā varētu tam izsekot, ja rodas aizdomas, ka pārdevējam nemaz dārza nav," saka Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes pārtikas inspektore Ārija Ločmele.

Agrāk, lai pārdotu paša audzētus augļus, ogas vai pašu salasītu augu izcelsmes produktus mazumtirdzniecībā, audzētājam bija jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā. Ā. Ločmele pieļauj, ka arī pirms jauno noteikumu pieņemšanas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi ir pieņēmuši augļus, ogas un dārzeņus nelielā daudzumā arī no nereģistrētiem audzētājiem.

"Bet, tā kā tas nav konstatēts, šim apgalvojumam man nav pamata. Ir arī tādi gadījumi, ka pašu izaudzētā augu izcelsmes produkcija tika piegādāta kā dāvinājums. Katrā ziņā labāk, lai tiek izmantoti vietējās izcelsmes augļi un dārzeņi, nevis, piemēram, poļu āboli," saka Ā.Ločmele.

Jaungulbenes pagasta pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Marianna Grase nenoliedz, ka arī šobrīd audzēkņu vecāki atved un piedāvā savā dārzā izaudzētus dārzeņus.

"Tas ir tikai normāli, ka ir šie jaunie noteikumi, kas to atļauj darīt, jo mēs uz vietas zinām savus cilvēkus. Viņiem ticamības faktors ir daudz lielāks, ka ogas, augļi un dārzeņi ir veselīgāki nekā ja tie pirkti kādā bāzē," uzskata M.Grase.

Rankas pagasta zemnieks Māris Brencis, kurš audzē ābolus un avenes, stāsta, ka viņam arī līdz šim neesot bijis nekādu problēmu, jo Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti ieradušies saimniecībā un visu pārbaudījuši.

"Tagad man būs mazāk rūpju. Es vairākus gadus sadarbojos ar Rankas pamatskolu un piegādāju tai ābolus. Bērni ir ļoti apmierināti, jo viņiem labāk garšo vietējie āboli," saka M.Brencis

Kā norēķināsies?

"To, ka cilvēks var atnest uz skolas ēdnīcu paša audzētas ogas, dārzeņus, paša gatavotu sulu un tamlīdzīgi, es vērtēju pozitīvi, jo šajā laikā tas atvieglo pusdienu izmaksu. Vienīgi man nav skaidrs, kā būs iespējams noformēt atlīdzību par piegādātajiem produktiem, jo nauda skolā nonāk ar pagasta starpniecību," saka Gulbīša vidusskolas Siltāju pamatskolas direktora vietniece Marika Sirmā.

"Šī būs vissarežģītākā problēma. Tā gan nesaistās ar manu specialitāti, bet pēc pieredzes varu teikt, ka ne skolas, ne bērnudārzi, ne citas ēdināšanas iestādes neko nevar iepirkt, ja vispirms nav izsludināts konkurss, bet iepirkuma konkursu izsludina novads. Diemžēl mazdārziņa īpašnieks, kā arī laucinieks, kurš kaut ko audzē nelielā daudzumā, šajā konkursā nevarēs uzvarēt, lai piegādātu kādu paša izaudzētu produktu nelielai lauku skolai. Arī skola pa tiešo ar mazo audzētāju nav tiesīga slēgt līgumu," spriež Ā.Ločmele.

Viņa nelielā daudzumā produkcijas pārdošanas iespējas saskata mazajos tirdzniecības uzņēmumos.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Neiebildīs tirdzniecībai (labots)

Kategorijas