Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Uz COVID-19 vakcīnu tik drīz vēl cerēt nevaram

Diāna Odumiņa
Laikraksta arhīvs

2020. gada 20. marts 00:00

516
Uz COVID-19 vakcīnu tik drīz vēl cerēt nevaram

Ko zinātne saka par koronavīrusu SARS-CoV-2 un kādas ir nākotnes prognozes saistībā ar tā izraisīto slimību COVID-19? To “Dzirkstele” vaicā novadniecei infektoloģei un hepatoloģei ar medicīnas zinātnes doktores grādu Sniedzei Laivacumai, kura strādā medicīnas centrā “ARS”, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Stradiņa universitātē.
- Kas ir COVID-19 avots?
- Kopumā koronavīrusi ir liela jau samērā sen zināma vīrusu grupa, daži no tiem izraisa saslimšanas cilvēkiem, piemēram, izraisot rinītu jeb tā saucamās iesnas, bet ir arī koronavīrusi, kuri izraisa saslimšanas dzīvniekiem. Un tas ir reti, kad šādi dzīvnieku vīrusi iegūst spēju inficēt cilvēkus un būt stabili to organismā. Līdzīgi šīs pandēmijas vīrusiem ir bijuši arī SARS un MERS izraisošie koronavīrusi, attiecīgi 2002./2003.gadā un 2012.gadā. Iespējams, ka šis vīruss ir saistīts ar sikspārņiem vai bruņnešiem, bet tas vēl nav pilnībā skaidrs.
- Vai COVID-19 var izplatīties ar pārtikas produktiem un ūdeni?
- Šobrīd tāda tuva saistība nav konstatēta. Vīruss lielākoties izplatās no cilvēka cilvēkam gaisa pilienu ceļā. Tomēr ir dati arī par to, ka koronavīruss var saglabāt dzīvotspēju notekūdeņos kanalizācijas sistēmās.
- Vai vīruss izzudīs, laikapstākļiem kļūstot siltākiem?
- Šobrīd datu par to nav, jo vīruss ir jauns un tā raksturojums pagaidām ir samērā nepilnīgs.
- Vai cilvēks var atkārtoti slimot ar COVID-19?
- Pagaidām datu par to nav. Visbiežāk pēc līdzīgām infekcijām rodas imunitāte, kas var būt dažāda ilguma (tas ir secināts par MERS koronavīrusu). Tomēr precīzu datu par COVID-19 pagaidām nav.
- Kādas ir prognozes attiecībā uz Latviju? Kādi faktori var traucēt, palīdzēt?
- Domāju, ka infekcijas gadījumu skaits turpinās pieaugt, protams, nevar prognozēt, cik strauji tas notiks. Tas lielā mērā atkarīgs no mūsu līdzcilvēku apzinīguma, vai ceļotāji, inficētie un viņu kontaktpersonas ievēros izolācijas un karantīnas principus. Tas, protams, infekciju nepaturēs, bet tas varētu nozīmīgi palēnināt jauno gadījumu attīstīšanos, kas savukārt ļaus efektīvāk izmantot pieejamos medicīnas resursus, lai pie mums nebūtu situācija kā Ķīnā vai Itālijā.
- Cik drīz varētu tikt izstrādāta vakcīna?
- Šobrīd dažādās vietās pasaulē notiek vakcīnas izstrāde, tas notiek gan Ķīnā, gan ASV un atsevišķās valstīs Eiropā. Daļa šo vakcīnu jau ir testētas dzīvnieku modeļos. Ziņojumos no ASV ir dati, ka 16.martā ir iedota pirmā vakcīnas deva cilvēkam. Tomēr var diezgan droši teikt, ka pagaidām vakcīna vēl ir samērā tālu, lai to varētu izmantot plašām cilvēku grupām, jo visas vakcīna tiek ļoti rūpīgi testētas, lai iegūtu labāko efektu un tām būtu maksimāli maz nevēlamo notikumu. 
- Vai vakcīna varētu nebūt nepieciešama?
- Uz šo atbildēt ir grūti, jo vīruss ir jauns un maz izpētīts.
- Vai vīruss apceļos zemeslodi?
- Jā, jau šobrīd COVID-19 gadījumi ir diagnosticēti visos kontinentos, kā dēļ arī tika izsludināts pandēmijas statuss. Bet tad, kad lielākā populācijas daļa būs ar COVID-19 pārslimojusi (cerams, vieglākās formās) un radīsies imunitāte, tad vīrusa izplatības ātrums samazināsies.
- Varbūt nav citas izejas, kā vien ļauties vīrusam? Par bērniem taču parasti saka – jo ātrāk izslimos, jo ātrāk iegūs imunitāti.
- Es ieteiktu tomēr mēģināt izsargāties, jo jāņem vērā, ka mēs paši varbūt saslimsim un būs tikai viegli simptomi, bet tajā pašā laikā mēs varam inficēt citus no tā saucamajām riska grupām.
- Kā sevi pasargāt, ko varat ieteikt?
- Par sevis pasargāšanu teikšu droši vien to pašu, ko visi citi. Mēģināt distancēties no citiem, lai nav lieks kontakts. Ja, pat mazākās aizdomas, tad uzreiz izolējam sevi, lai neapdraudētu citus. Protams, roku higiēna, bieži jāmazgā rokas, sevišķi, ja varētu būt bijis kontakts ar priekšmetiem, kur citi varētu būt pieskārušies, piemēram, pēc brauciena sabiedriskā transportā, pēc veikala apmeklējuma.
Sevis pasargāšanai parastā sejas maska neko daudz nedos, tad vajag speciālos respiratorus, kas medicīnas personālam, protams, ir pieejami. Parasto masku var uzlikt pacientam, bet tas arī, lai citi mazāk nonāktu kontaktā ar pacienta sekrētiem no elpceļiem, kuros liela vīrusu koncentrācija.
Gumijas cimdus var vilkt, bet tas neatbrīvo no roku higiēnas.
- Kāpēc saslimušajiem ir atšķirīgi izteikti simptomi?
- Smagāk infekcija noritēs vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo viņiem parasti jau ir vairākas hroniskas slimības, bieži vien arī plaušās un tas var apgrūtināt izveseļošanos. Turklāt vecākiem cilvēkiem arī imunitāte nav tik aktīva un tas arī apgrūtina organisma pretošanos infekcijām, tajā skaitā arī COVID. Protams, ja ir jaunāks cilvēks ar jau esošām smagām blakusslimībām, tad arī viņam ir risks smagākai slimības gaitai. 

Kategorijas

Kategorijas