Kā novadnieki ārzemēs pārdzīvo krīzes laiku?

2020. gada 20. marts 00:00

2053

Kā novadnieki ārzemēs pārdzīvo krīzes laiku?

Šajās dienās Latvijā masveidā ir atgriezušies mūsu tautieši, kuri īslaicīgi ir atradušies ārzemēs, piemēram, atvaļinājuma laikā. Tomēr diezgan daudz ir tādu mūsu novadnieku, kuri jau gadiem ilgi savas otrās mājas ir atraduši ārpus Latvijas. Kā viņi pārcieš šo COVID-19 karantīnas ierobežojumu laiku?

Ir daudz nopietnāk, nekā domājāmLīga Grase no Valensijas Spānijā stāsta: “Nu pašas saskārušās neesam, paldies Dieviņam! Vienīgi, kad mana meita un mazmeita atbrauca pie vecākās meitas uz Svēto misi, kas bija pieteikta baznīcā, lai godinātu manas vecākās meitas tieši pirms gada pāragri mirušo vīru, mise tika atcelta un atpakaļ manas meitenes netiek. Satikties arī nevaram, jo vecākā meita dzīvo 480 kilometrus no manis. Pārvietošanās pa valsti bez īpašas nepieciešamības ir aizliegta. Un arī negribas riskēt ne ar savu veselību, ne vēl jo vairāk ar bērnu un mazbērnu. Bet vispār lieta ir daudz nopietnāka, nekā sākumā domājām. Pašreiz mums ir slēgtas visas iestādes, skolas, bērnudārzi, bērnu laukumiņi, restorāni, bāri, ofisi. 17.martā noslēdza sauszemes robežas ar citām valstīm. Uz ielas drīkst iziet tikai, ja ir īpašas vajadzības. Veikalā pati biju vakar. Plaukti bija gandrīz tukši. Kā visur dīvaiņu pietiek, kas nevar vien piegrābt visai dzīvei visu... Nebija nekādas gaļas, miltu izstrādājumu, piena produktu, olu. Bija dārzeņi, zivis, cepumi. Pat ar maizi bija tā bēdīgi. Bet šorīt, kad gāju ar suni pastaigāt, kaimiņš nāca no veikala un teica, ka no rīta esot bijis viss. Cilvēku skaitu veikalā pie mums neierobežo, bet esmu dzirdējusi, ka citos veikalos laiž tikai konkrētu skaitu, pārējie stāv ārā, ievērojot 2 metru distanci. Protams, ūdens un tualetes papīrs kā visur tiek izpirkti visātrāk. Visos veikalos darbinieki ir maskās un cimdos. Citi cilvēki - katrs pēc saviem uzskatiem: kurš ar masku, kurš bez. Es vakar uz veikalu gāju ar masku. Veikalos dezinficē visus rokturus durvīm, iepirkumu ratiņiem. Vakaros pulksten 20.00 visi stāv pie logiem un uz balkoniem un aplaudē par godu tiem, kas strādā un rūpējas par mūsu veselību un drošību. Iespaids ir labs, kad tev visriņķī visi aplaudē! Pulksten 21.30 visi Spānijas iedzīvotāji tiek aicināti izslēgt citas gaismas un stāvēt ar telefonu gaismām pie logiem, tādā veidā godinot tos, kas miruši no šīs sasodītās “koronas”. Kaut kā tā mēs dzīvojam pašreiz. Bet es visus aicinu - mīlēsim katrs sevi un savus tuvākos un cienīsim visus, lai mums laba veselība!”

Lai cik grūti, nerunā par politiku un karu
Andrejs Merenkovs no Čerņigovas Ukrainā raksta: “Pie mums ir nosacīti mierīgi saistībā ar vīrusa izplatības draudiem. Skolas un bērnudārzi ir slēgti. Pieņemti visi drošības mēri. Tauta, protams, ir stresā. Ja iet kaut kur, lieto sejas maskas. Par saviem piederīgajiem Ukrainā esmu mierīgs. Viņi ļoti nopietni izturas pret savu veselību un pareizu ēšanas režīmu. Starp maniem paziņām inficēto nav. Tautas mentalitāte Ukrainā ir tāda – lai cik grūti būtu, nav jārunā par politiku, par karu. Cilvēki Ukrainā dzīvo savu dzīvi. Ir jautri, cenšas nenokārt degunu. Runājot par pārtikas krājumiem ārkārtas situācijai, galvenais ir sagādāt pietiekami daudz gaļas, speķa. Visu pārējo mēs katrs izaudzēsim paši savos dārzos. Klimatiskie apstākļi tam ir labvēlīgi. Galvenais ir neļauties panikai, pēc iespējas vairāk atrasties svaigā gaisā. Es pats tā daru, gan būdams Ukrainā, gan tad, kad ciemojos pie tuviniekiem Gulbenē vai Rīgā. Ja vien ir iespējams, katru dienu stundas trīs pavadu svaigā gaisā - gan skrienu, gan vienkārši eju kājām, vingroju. Ir jāvēdina plaušas! Gulbenē ir visas iespējas pastaigām dabā, sportam svaigā gaisā.”

Atgriezties Latvijā nedomāju
Imanda Krevica no Berlīnes Vācijā atsūtījusi savu audiovēstījumu: “Sakritis, ka tieši tagad saņemu sociālo pabalstu kā darba meklētāja. Apmeklēju vācu valodas kursus, lai iegūtu sertifikātu. Tas nekas, ka labi runāju vāciski. Lai dabūtu darbu, ir vajadzīgs sertifikāts. Visu laiku gāju uz kursiem, bet no 12.marta ir piespiedu pārtraukums sakarā ar vīrusa karantīnu. Vācijā viss ir slēgts. Meita turpina strādāt, jo viņas darbs paredz attālinātu saskarsmi ar klientiem. Vienam no maniem dēliem, kurš strādā viesnīcā, darba stundu skaits ir samazināts no 8 uz 6 stundām dienā. Naudas būs mazāk, bet veselība ir pati svarīgākā. Dēls stāsta, ka parasti viesnīca ir bijusi pārpildīta, tur var uzņemt 1200 klientu, bet tagad viesnīcu izmanto tikai 100 klientu. Dēlam solīts maksāt tikai pusi algas, bet... Kaut ko sola piemaksāt klāt valsts. Bet es varu iedomāties, cik daudz būs tādu cilvēku Vācijā, kuriem valstij ir kaut kas jāpiemaksā. Pēdējā ziņa ir, ka darbalaiks tiks samazināts arī pārtikas veikaliem. Vācijā ir izpirkts tualetes papīrs, makaroni. Arī kartupeļi bija jāmeklē pa vairākiem veikaliem, jo bērni lūdza, lai es viņiem mājās pagatavoju rasolu - tādu kā mēs Latvijā ēdam. Es cenšos pa veikaliem daudz nestaigāt, sabiedrisko transportu neizmantoju. Cenšos pastaigām izmantot parku. Neesmu redzējusi, ka vietējie lietotu sejas maskas. Tiesa, aziātu pārstāvji tomēr lieto sejas maskas, bet viņi to redzēti darām arī agrāk, kad pie mums vēl nebija spēkā karantīnas pasākumi. Veikalā sestdien redzēju, ka vecie vācu tautības cilvēki – pircēji – sejai priekšā sien šalli. Pārdevēji lieto gumijas cimdus. Redzēju uz ielas, ka garāmgājējiem rokās ir gumijas cimdi. Ja nesalst rokas, tā var darīt. Situācija ir smaga. Vai domājam atgriezties Latvijā, lai pārdzīvotu šo krīzes situāciju? Nē! Tas neko neatrisinās. Darbu taču mēs Latvijā momentā neatradīsim.”

Mums te ir īsta panika
Jolanta Lombardo (dzimusi Gurgāne) no Ņujorkas ASV vēstī: “Mums te ir īsta panika! Skolas, restorāni, bāri, kino, teātri tiek slēgti! Nevienu slimo nezinu (vai arī daži bija slimi ar “parastu” gripu). Tāda sajūta, ka tas ir uzpūsts burbulis - absolūti nevajadzīgs! Cilvēki izpērk veikalus... Murgs! Būs jāsēž mājās kādu laiku. Stāšos bezdarbniekos. Teica, ka pabalstu uzreiz maksāšot. Zinu, ka daudzi cilvēki ir bezizejas stāvoklī, jo nevar saņemt pabalstu tāpēc, ka attiecīgu dokumentu nav. Uz bezdarbnieka pabalstu var pretendēt tikai pilsoņi, bet ASV daudzi strādā par skaidru naudu, tāpēc pabalsts viņiem nepienākas. Jo ātrāk visi ievēros karantīnu, jo ātrāk šis murgs beigsies. Es nebaidos saslimt. Vairāk baidos no cilvēkiem! Tagad sākas liela ieroču tirdzniecība.”

Ceram, ka drīz tas beigsies
Santa Jakobsone no Sardīnijas Itālijā atklāj: “Pašlaik pie mums ir paziņota “sarkanā zona” - visā Itālijā. Tātad skolas un viss pārējais, izņemot pirmās nepieciešamības veikalus un iestādes, ir slēgts, ir jādzīvo pa māju, ir jāievēro dažādi noteikumi, lai nesaslimtu ar koronavīrusu, piemēram, ir jāuzturas vairāk nekā viena metra attālumā citam no cita. Ir jāliek sejas maska vai, ja tās nav, obligāti ir jāliek šalle mutei un degunam priekšā. Veikalos darbinieki pircējus apkalpo cimdos un sejas maskās. Sardīnijā ir apmēram 80 pozitīvie (inficētie – red.). Mēs ceram, ka drīz viss beigsies, mums šī karantīnas situācija ir izsludināta līdz 4.aprīlim.”

Nacionālie svētki pilnībā izjaukti
Ance Bogdanovs-Jātniece no Šenonas Īrijā stāsta: “Mēģinu vairāk vai mazāk distancēties no visa notiekošā un aktīvi nesekoju līdzi vietējām ziņām. Neviens zināms cilvēks nav saslimis. Uz veikalu neesmu gājusi, tāpēc par situāciju tur un pārtikas daudzumu plauktos arī neko nevaru ziņot. Mēs pārtikas rezerves palēnām sākām iepirkt jau pirms mēneša, lai šādā situācijā nebūtu jāiet daudz ārā no mājas. Bāri un krodziņi kopš svētdienas vakara ir slēgti, kas ir diezgan liels sarūgtinājums vietējiem, ņemot vērā, ka 17.martā ir Īrijas slavenā Svētā Patrika diena. Visi pasākumi, protams, ir atcelti un arī krodziņos vairs netiek. Līdz ar to nacionālie svētki ir pilnībā izjaukti. Tūrisma objekti arī ir slēgti. Piemēram, valsts populārākais tūrisma objekts Mohēras klintis principā skaitās slēgtas. Tur ir apmeklētāju centrs ar izstādi un kafejnīcu, veikaliņiem, labierīcībām, kā arī par ieeju ir jāmaksā. Bijām tur svētdien - viss ir ciet un maksu neviens līdz ar to neiekasē, bet cilvēku tāpat salīdzinoši daudz, jo pie klintīm pieeju nevar gluži aizliegt. Citās dabas takās arī bija manāms vairāk cilvēku, laikam daudzi izvēlas doties pastaigāt dabā, nevis sēdēt mājās. Skolas ir slēgtas, un tie, kas var, strādā no mājām, bet nav nekādu aizliegumu doties ārā.”

+ 3

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kā novadnieki ārzemēs pārdzīvo krīzes laiku?

Kategorijas