Aiz slēgtām durvīm izlemj vidusskolu likteni

2020. gada 20. marts 00:00

Vakar, 19.martā, Gulbenes novada domes ārkārtas sēdē, kura tika sasaukta jau pēc darbalaika – pulksten 17.00 – darba kārtībā kopumā bija 44 jautājumi. Starp tiem - arī trīs sevišķi aktuāli visai novada sabiedrībai.
Tie bija jautājumi par par izmaiņām vidusskolas posmā jau nākamajā mācību gadā Lizuma un Lejasciema skolās (kurās vairs netiks uzņemti skolēni 10.klasē) un vēl viens jautājums - “par Gulbenes pilsētas izglītības iestāžu tīkla pilnveidošanu” (faktiski par pilsētas divu skolu – vidusskolas un valsts ģimnāzijas – saplūšanu vienā vidējās izglītības mācību iestādē jau nākamajā mācību gadā).

Komiteju sēdes – dienu iepriekš
Iepriekšējā dienā, 18.martā, visi trīs jautājumi tika pārrunāti deputātu šaurākā lokā divās komiteju sēdēs. Pamatīgi deputāti diskutēja Anatolija Savicka vadītajā izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē. Uz to bija ieradušies 6 komitejas locekļi, izņemot Intaru Liepiņu. Klausīties šo komitejas sēdi bija ieradušies vēl 6 citi deputāti, kuri nav šīs komitejas locekļi. Tātad interese patiešām bija liela un pat sakāpināta. Tūlīt pēc izglītības, kultūras un sporta komitejas notika finanšu komitejas ārkārtas sēde, kuru vadīja Normunds Audzišs – novada domes priekšsēdētājs. Šajā sēdē piedalījās 5 no kopumā 7 komitejas locekļiem. Nebija ieradušies deputāti Guna Pūcīte un Andris Vējiņš. Kā klausītāji šajā komitejas sēdē bija izvēlējusies piedalīties 3 deputāti.
N.Audzišs finanšu komitejas sēdē par sagatavotajiem trim lēmumu projektiem, kuri faktiski paredz optimizēt vidusskolas novadā, sacīja – esot atspoguļoti “pareizie soļi un rīcības, uz ko vajadzētu iet”. Viņš akcentēja: “Noteikti nākotne ir šai vienai, lielai, skolai, kurā būs iespējams vidusskolas posmā apgūt padziļināti priekšmetus daudz plašākā sastāvā.”
Lizuma vidusskolas direktore Inese Dambe, uzstājoties izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē, sacīja, ka jau no oktobra skola kopā ar 9.klašu skolēniem strādāja pie vidusskolas satura plānošanas izvēles “groziem”. Bijis redzams, ka pamatskolas beidzēji vairāk plāno virzīties uz profesionālās izglītības apguvi. Direktore atzina, ka kvantitatīvi skolēnu skaita ziņā Lizums nevar izpildīt vidusskolas posmam noteiktās prasības. Tajā pašā laikā izglītības kvalitātes ziņā, kā akcentēja I.Dambe, Lizuma vidusskolas “rādītāji nebūt nav slikti”. Viņa arī ļāvās emocijām un teica: “Protams, man kā cilvēkam, kas ar saknēm ir Lizumā, šis brīdis ir ļoti sāpīgs, ka vidusskolas vairs nebūs. Tur mācījās mani vecāki, es mācījos, bērni mācījās..”
Arī Lejasciema vidusskolas direktore Ineta Maltavniece sacīja – šī skola nespēj izpildīt vidusskolēnu obligātā skaita rādītājus. “Tā ir realitāte, un ar to mums ir jārēķinās,” viņa sacīja. Tomēr direktore akcentēja, ka Lejasciema vidusskolas aizvadīto gadu darba nopelni ir labi padarīts darbs. Taču uz priekšu skolā nevarēšot realizēt to, kas paredzēts jaunajā izglītības standartā vidusskolas posmam. I.Maltavniece norādīja, ka iepriekš jau notikusi vidusskolas statusa “šūpošana”, kas, viņasprāt, ietekmēja vidusskolēnu skaita samazināšanos Lejasciema skolā. Viņa lūdza deputātus atļaut pabeigt vidusskolu Lejasciemā tiem, kuri tur šobrīd mācās. Tomēr viņa arī atzina – cilvēki ir pieņēmuši, ka jānotiek pārmaiņām, un “negrib vairs atpakaļ skatīties”. Pamatskolas beidzēji Lejasciemā runājot par izglītības turpināšanu dažādās izglītības iestādēs, arī Gulbenē.

Aicina skatīties novada pozīcijās
Gulbenes 2.vidusskolas direktore Inese Ubaga palika pie tā, ka 2.vidusskola redz sevi tieši kā vidusskolas posma izglītības piedāvātāju savās jau esošajās telpās. I.Ubaga izteica šaubas, ņemot vēra citu novadu pieredzi, kur jau ir notikusi skolu apvienošana. Neesot bijusi iespēja saklausīt labās pieredzes stāstu.
Gulbenes novada valsts ģimnāzijas direktore Lidija Ķeķere sacīja: “Bija pietiekami daudz laika no oktobra, kad tika sākts virzīt šo jautājumu uz lemšanu. Bija pietiekami daudz sarunu.” Viņa sacīja, ka šajā brīdī vajag “paskatīties nevis lojāli un lokāli no savas skolas pozīcijām, bet paskatīties visa novada skatījumā”. Viņa akcentēja jaunās prasības, kas valstī stājas spēka attiecībā uz vidusskolas posmu. Par savu Gulbenes novada valsts ģimnāzijas kolektīvu L.Ķeķere teica: “Esam sapratuši, ka bez vienas vienotas vidusskolas pilsētā... pilsēta, novads nepastāvēs. Varbūt īstermiņā. Gadu. Divus. Bet ne vairāk.”
Viņa pauda, ka vēlas runāt “bez patosa”. L.Ķeķere lika saprast, ka kašķēšanās tagad ir nevietā. Viņa teica: “Mēs, ģimnāzija, īsti nesaprotam, kurā brīdī mēs varbūt esam pārgājuši ceļu pāri.” Veidot vienu skolu no divām nebūs viegli, L.Ķeķere sacīja, ka tādējādi “sanāk kopā divas dažādas filozofijas, divi dažādi skatījumi, bet tas viss ir atrisināms, sakārtojams”. Viņa arī atzina, ka 12.martā ģimnāzija bija aicinājusi kopā novada “devītos”, lai kopā runātu par nākotni, ka plānotas vēl divas šādas tikšanās. L.Ķeķere sacīja: “Mēs jau dzīvojam nākotnē.” Un piebildai “Mēs saprotam – ja neko nemainām, redzējums ilgtermiņā Gulbenē ir viena liela, milzīga pamatskola.” L.Ķeķere klātesošajiem vaicāja: “Bet vai mēs to gribam?”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Aiz slēgtām durvīm izlemj vidusskolu likteni

Kategorijas