Tirzā teātri spēlēja jau pirms 150 gadiem

2020. gada 24. marts 00:00

763

Tirzā teātri spēlēja jau pirms 150 gadiem

“Ir sajūta, ka Tirzā teātris spēlēts visos laikos. Pirmās zināmās liecības, kuras publicētas presē, ir datētas ap 1870.gadu,” tik tālu informācijas meklējumos aizsniedzies tirzmalietis Māris Sirmulis.
Viņš “Dzirkstelei” rāda pētījumos atrastos avīžrakstus, kas liecina - izrāžu iestudēšana un atrādīšana bijusi svarīga daļa dažādu biedrību pasākumos un cilvēki kopā sanāca līdzīgi kā uz gadatirgiem. Kāpēc Tirzas teātris pastāv vēl šodien? Māra atbilde ir īsa un pārliecinoša: “Mūsu teātris uzlādē!”

Pētījumi aizved tālā pagātnē
“Par to, ka šeit ir bijis teātris, liecina pirmie atrastie rakstītie vārdi, kas tiešām tapuši 150 gadus senā vēsturē. Tirzā pirmo teātri sāka spēlēt šķūņos. Tajos laikos nebija nekādu īpašo režisoru, cilvēki vienkārši nāca kopā un spēlēja, daudz darbojās vietējie skolotāji. Tas bija laiks, kad tika dibinātas arī dažādas biedrības,” stāsta tagadējā Tirzas amatierteātra režisore Alda Alberte. “Pateicoties Mārim, daudz ir atrasts par teātra vēsturi. Tajā laikā kultūras dzīve aktivizējusies arī Galgauskā, Rankā un Druvienā. Tā bija tāda garīgā atmoda, caur kuru bija visu vajadzība izpausties, un caur teātri cilvēki centās to gara gaismu nest tautā. Vēl interesants ir fakts, ka sanākšanas reizēs teātris tika spēlēts nevis pēc režisora, bet pēc kāda konkrēta cilvēka sniegtiem norādījumiem.”
M.Sirmulis, kurš ir aktīvs Tirzas amatierteātra dalībnieks, ir gandarīts par ieguldīto laiku, lai pētītu teātra pirmsākumus šajā pagastā. “Mēs sākām skatīties dažādus materiālus un meklēt, cik tad gadus atpakaļ pie mums teātris tika spēlēts. Esmu kaut ko redzējis savas vecmāmiņas fotogrāfijās par divdesmitajiem un trīsdesmitajiem gadiem, kad notika pašdarbība un tika spēlēts teātris. Tajos gados aktīvas ir bijušas dažādas biedrības, piemēram, izglītības biedrība, kur arīdzan aktīvi tika spēlēts teātris. Interesanti, ka Latvijas Nacionālajā bibliotēkā elektroniskajā versijā var atrast daudz ko periodiskajā literatūrā. Tur arī atradām interesantu senāku rakstu vecajā drukā, kas apstiprina, ka mūsu priekšteči Tirzā ir spēlējuši teātri jau ļoti sen,” viņš saka.
Mūsu spēks ir režisore
Māris uzsver, ka amatierteātris arī šodien ir nozīmīga pagasta kultūras daļa. “Laukos amatierteātris ļauj cilvēkam atkāpties no ikdienas rutīnas. Viņš var aiziet uz kultūras namu un izspēlēt dažādu cilvēku likteņus. Mūsu teātra spēks noteikti ir brīnišķīgā un foršā režisore Alda. Viņas personība ir tā, kas mūs kopā padara spēcīgus! Viņa darbojas amatierteātrī jau kopš 70.gadu sākuma. Likām kopā bildes no izrādēm, un, manuprāt, “Pauks un Šmauks” bija viena no viņas pirmajām režisētajām izrādēm. Viņai piemīt tāda enerģija, dzīvesprieks un spēja pagasta aktierus sapulcināt ap sevi! Tas ir nozīmīgi, ka mēs, dažādu profesiju pārstāvji, varam sanākt kopā un spējam radīt. Tagad man laukos sanāk būt retāk, jo strādāju Rīgā. Bet es teātrim pievienojos, kad man bija kādi 19 gadi, un esmu priecīgs, ka esmu divas reizes saņēmis “Zelta aktiera” balvu. Tā ir tradīcija, ko iedibināja Edīte Siļķēna, kura ilgu laiku bija kultūras dzīves vadone Gulbenes novadā,” viņš saka.
A.Alberte amatierteātri Tirzā vada gandrīz 30 gadus. Teātris vienmēr aktīvi piedalās kultūras nama pasākumos, novada skatēs, kā arī izbraukuma izrādēs citos pagastos un novados. Protams, ka teātra dalībniekiem neizpaliek pašu iedibinātās tradīcijas, kopīgas dalībnieku jubilejas un citu svētku svinēšana. Šobrīd Tirzas teātrī darbojas apmēram divdesmit aktieri. A.Alberte ļoti novērtē iepriekšējo režisoru ieguldījumu, kuru dēļ teātris dzīvojis dažādos laikos. “Nīmanis Kārlis, skolotāja Brante un vēl citi režisori ir lielu darbu darījuši. Teātrī pašlaik darbojas elastīga, radoša komanda, katram režisoram tādu novēlu. Paldies Mangusu, Kozuļu, Valteru, Zvirbuļu, Špīsu, Treiju un citām ģimenēm, kā arī jauniešiem. Jauniešu studija kopā ar pieaugušajiem veido labu tandēmu. Tas ir mans zelta pamatfonds. Teātrim ir tradīcija līdztekus kopā sanākšanām un jubileju svinībām, ik sezonu uzsākot doties ekskursijā pa Latviju uz pāris dienām, līdztekus arī spēlējot izrādes. Esam bijuši Kuldīgā, Talsos, Pūrē, Tukumā, Burtniekos, Džūkstē, Dobelē, kā arī E. Smiļģa muzejā ar izrādi veltītu mūsu novadniekam Marisam Vētram. Paldies par finansiālo atbalstu gribu teikt pašvaldībai un SIA “Āžu HES”.

Tirzas teātris turpinās priecēt
Līdzās amatierteātrim Tirzā turpina darboties arī jauniešu teātra studijā “Miljons”. “Šobrīd jauniešu ir mazāk, agrāk bija kādi sešpadsmit. Labprāt šodien pastrādāju ar tiem, kaut vai sešiem jauniešiem, kas atnāk. Pirms gadiem desmit mēs ar jauniešiem iestudējām pirmo izrādi ar nosaukumu “Miljons”. Tā arī tas nosaukums mums studijai palika. Tirzas amatierteātra nosaukums “Mūžam tavs” arī “pielipis” komiskā veidā. Iestudējām pirms daudziem gadiem trīs smieklīgus fragmentus, no tiem bija viena anekdote par to, ka kādam bija nozagts kažoks un vēl gredzens. Policija vēlāk šo zagli atrada un prasīja, kāpēc zaga gredzenu. Zaglis atbildēja – es nezagu, tur vienkārši iekšā bija ierakstīts “Mūžam tavs” un es paņēmu. Arī mēs pēc tam šo nosaukumu sev paņēmām,” smaidot saka režisore.
A.Alberte stāsta par iesākto darbu pie jauniestudējuma “Liberts. Lepnums. Tirza”. “Gleznotājam Rudolfam Libertam būs 125 gadu jubileja. Viņš savā pēdējā manuskriptā rakstījis, ka viņam ļoti bija gribējies uzgleznot savu māju Tirzā un ka viņa mīļākie ziedi ir ceriņi. Viņš teicis - ceriņi mani vienmēr satraukuši un kas tā par māju dzimtenē, kur nav ceriņkrūmu. Tāpēc mums vasarā - no 27. līdz 31.augustam - plānots īpašs plenērs, kurā piedalīsies vairāki pasniedzēji, kas vadīs meistarklases, un gleznosim lauku viensētas,” saka A.Alberte.
Marta beigās Tirzā bija plānoti lieli teātra jubilejas svētki, kas šobrīd, protams, ir atcelti uz kādu laiku. Režisore ir apņēmības pilna, ka svētki būs un iespēja sanākt kopā būs visiem – gan šābrīža teātra dalībniekiem, gan visiem vecajiem aktieriem, kas devuši nozīmīgu ieguldījumu, gan ikvienam, kam teātris tuvs. Iespējams, ka tas būs tuvāk rudenim.

Fragmenti no M.Sirmuļa atrastajiem avīžrakstiem

◆ “Jau labu laiku kaut ko jaunu gatavo tautas nama dramatiskais kolektīvs režisores skolotājas Brantes vadībā. Šinī kolektīvā ir daudz ilggadīgu dalībnieku, kas ir īsti teātra mākslas entuziasti. Piemēram, kolhoza “Tirza” kolhozniekam Tipānam mājas atrodas ap 10 km attālumā no tautas nama, bet ne tālums, ne rudens dubļi un ziemas sniegputeņi viņu nekavē apmeklēt mēģinājumus.” (“Sarkanais Stars” Nr.133, Gulbene, 13.11.1958.)
◆ “Jau arī Tirza sāk lēnām mosties! Tirzmaliešu sirmie, no darba smaguma salīkušie tēvi un mātes paceļ savas acis pret tālumiem un sāk vērot tos. Tirzā pagājušajā svētdienā bija kapusvētki. Pēc tam Lauksaimniecības namā notika saviesīgs vakars ar teātra izrādi un deju, ko rīkoja vietējā Mājturības veicināšanas biedrība.” (“Pērkonkrusts” Nr.20, 13.08.1933.)

◆ “Tirzas nodaļa sarīko otrajos Ziemassvētkos, 26.decembrī plašāku svētku izrīkojumu ar garīgu aktu un Ziemassvētku eglītes dedzināšanu par labu Tirzas trūcīgiem bērniem. Pēc tam teātris ar saviesīgu vakaru. Atvedis Tirzmalietes drāmu “Liktenis”.”
(“Latvija”, 22.12.1933.)
◆ “Teātra izrāde bija labi sagatavota un sniedza skatītājiem patīkamu baudu. Iestājoties vakara krēslai, daudzi mājokļi bij krāšņi iluminēti un atstāja neatvairāmu vēlējumu, lai tik pat silti un gaiši degtu arī katra pilsoņa sirdsdedze “darbam, tautai, Vadonim”, ka to krāšņi ugunīgiem vārdiem lasījām virs Pētersona dzirnavām.” (“Gulbenes Balss”, 25.11.1938.)

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Tirzā teātri spēlēja jau pirms 150 gadiem

Kategorijas