Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dienlilijas un vīns

Malda Ilgaža

2010. gada 5. jūnijs 12:45

2401
Dienlilijas un vīns

Lielākā šo puķu kolekcija ne tikai Latvijā, bet Austrumeiropā
Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" arī šajā pavasarī žurnālistiem bija sarūpējusi interesantu braucienu. Tajā bija iekļauts arī Austrumeiropā lielākais dienliliju dārzs, kas atrodas Talsu novada Laucienes pagasta "Mierkalnos", kur saimnieko selekcionārs Varis Baņģieris. Selekcijas dārzā jūlijā un augustā uzziedēs vairāk nekā 4000 dažādu dienliliju šķirņu un jauno hibrīdu.

Dienliliju dārzs, kas ir vienīgais Latvijā brīvi apmeklētājiem apskatāmais puķu selekcijas dārzs, atrodas 10 kilometrus no Talsiem pie autoceļa Talsi - Jūrmala. No Rīgas to šķir 120 kilometri. Tā saimnieks Varis nodarbojas ar Latvijas augšanas apstākļiem piemērotu jaunu dienliliju šķirņu selekciju, pavairošanu un stādu tirdzniecību.

 

Apskatot dārzu, ir iespējams izvēlēties un arī nopirkt sev tīkamākās dienlilijas šķirnes stādus. Saimnieks stāsta, ka pērn dienliliju ziedēšanas laikā divos mēnešos dārzu apskatījuši vairāk nekā 2000 cilvēku. Dienlilijām selekcionārs atvēlējis tikai tādu platību, ko pats spēj aprūpēt. Tās aug garās rindās, starp kurām var ērti staigāt.

 

Dienlilijas ziedēšanas laikā pārsteidz ar krāsu, ziedu formu, lielumu un augstumu. Dienlilijas zieds zied tikai vienu dienu, tāpēc selekcionārs ar nepacietību gaida, kad atvērsies pirmais zieds, lai redzētu, kāds ir selekcijas darba rezultāts. Dārzā ir apskatāmas arī ASV reģistrētas dienliliju šķirnes, tāpēc to stāds tiek pārdots par vairākiem desmitiem latu.

 

Amerikā iegādātās jaunās šķirnes Varis izmanto krustošanai, jo Amerikā dienliliju selekcija Latviju ir apsteigusi. Dienlilijas ir pacietīgas, tāpēc tās var pārstādīt arī ziedošas, tikai rūpīgi jāaplaista. Šo darbu var veikt no aprīļa līdz oktobrim. Tās labi aug jebkurā augsnē, pacieš sausumu un mērenu mitrumu. Tās nespēj nomākt nezāles, nebojā slimības un kaitēkļi, vienīgie uzbrucēji ir gliemeži un tripši.

 

Piedāvā 15 mājas vīnus

Saimnieks jau otrajā paaudzē aptuveni 40 gadus nodarbojas arī ar mājas vīnu gatavošanu un ir priecīgs, ka beidzot arī ar asociācijas "Lauku ceļotājs" neatlaidību oficiāli ir atļauta mājas vīnu tirdzniecība, ka to var piedāvāt ne tikai selekcijas dārza apmeklētājiem, bet piedāvāt arī dažādos tirgos un vīna svētkos, piemēram, Sabilē. Tāpēc goda vietā ir novietota licence.

 

"Lai saņemtu licenci, ir smagi un grūti jānopūlas. Lai gan saka, ka es nodarbojos ar ražošanu, vīna gatavošana mājās vairāk gan līdzinās amatniecībai," saka V.Baņģieris.

 

Protams, ir jāievēro visas sanitārās prasības, kas nebūt nav tik sarežģītas, jo galvenā ir tīrība, kas garantē vīna kvalitāti. Jābūt savas pašvaldības izdotai atļaujai, kas nosaka, ka vīnu var darināt tikai no savā dārzā, mežā vai dravā iegūtām izejvielām.

 

"Tas ir pozitīvi, ka pašvaldība zina, ar ko tās teritorijā dzīvojošie cilvēki nodarbojas. Kvalitātes garantija ir tā, ka pašvaldība un klienti zina, ka "Mierkalnos" ir labs produkts," atzīst asociācijas prezidente Asnāte Ziemele.

 

Nav pankūku cepšana

Pats saimnieks vīna degustāciju ir padarījis par nelielu šovu, vispirms liekot nogaršot vīnu, bet pēc tam pateikt, no kā tas gatavots. Mums ir iespēja nobaudīt sešus dažādus vīnus - zemeņu, rabarberu, lielogu brūkleņu, plūškoka ogu, ķimeņu un balto ceriņu vīnu, lai gan dažkārt tiekot piedāvāti pat 18 veidu vīni. Saimnieks vīnus raudzē dabīgā veidā.

 

"Man patīk eksperimentēt, jo uzskatu, ka vīna gatavošana nav pankūku cepšana. Cenšos ievērot trīs pamatprasības: skābums, alkohols, cukurs. Vasaras sākumā klajā nāks mana grāmata, kurā uzzināsiet visu, kā mājās pagatavot vīnu. Tiesa, vairāk gan esmu praktiķis. Labu vīnu, tāpat kā labu ēdienu bez garšošanas nevar uztaisīt. Gatavoju tikai tādus vīnus, kas garšo man pašam. Neizmantoju konservantus. Augļi, ogas, dārzeņi un ziedi, no kuriem top vīns, ir ekoloģiski tīri," stāsta Varis.

 

Vīni sajūsmina ar krāsu, smaržu un, protams, garšu. Gaumes atšķiras, ja vieniem garšīgs šķiet ķimeņu vīns, tad citi priekšroku dod zemeņu vīnam, kas raudzēts tikai no šo ogu sulas, kam pievienots vīna raugs.

 

"Ir jāpaiet aptuveni trīs mēnešiem, kamēr vīns norūgst, ja neraudzē vieglos vīniņus. Latvijā ir vairāki vīna piederumu veikali, kur var iegādāties visu, kas vajadzīgs vīna gatavošanai. Visdārgākais ir paša darbs," saka Varis.

 

Ar vīniem viņš piedalījies arī Latvijas Vīndaru biedrības saietā, kur starp 70 dažādiem vīniem atzinību izpelnījies Vara darinātais zemeņu vīns.

 

"Mierkalni" kā apskates objekts ir iekļauts "Lauku ceļotāja" "EK Life +" programmas atbalstītā projekta "POLPROP - NATURA" jaunajā maršrutā.