Savvaļas zirgi – sirdspriekam

2020. gada 27. marts 00:00

370

Zirgi ir skaisti, ar mīkstu brūnu vai pelēku kažoku, lielām acīm. Ne velti, kad tie ganās ceļa malā, Gatis Paiders ievērojis, ka pa ceļu braucošās mašīnas stājas malā, cilvēki kāpj no tām ārā, lai nofotografētos ar zirgiem.
“Man savvaļas zirgi nav sen - aptuveni trīs gadus. Es tos pēkšņi pa gabalu pamanīju Rankas pusē un tur arī savu pirmo zirgu iegādājos. Pūkaini un smuki, tāpēc tie man tā iekrita acīs. Sāku interesēties par savvaļas zirgiem, jo man viņi likās un joprojām liekas skaisti. Piemēram, lielie darba zirgi vai mazie poniji mani nesaista, bet savvaļas zirgi ir tādi mīlīgi. Protams, viņiem ir arī savs raksturiņš. Ir brīži, kad labāk viņiem netuvoties klāt. Dabas likumi pastāv - izdzīvo stiprākie. Puikas neaiztiek meitenes, bet savā starpā puikām tomēr ir kaut kas jāpierāda - kurš ir bara vadonis un kurš ir galvenais. Īsti tā nav, ka ganāmpulkā visi vienādi. Pašam gan nav nācies ar to sastapties, bet esmu lasījis, ka starp savvaļas zirgiem, kuri dzīvo lielos baros, notiek nopietnas cīņas - gandrīz vai līdz nāvei. Mazā bariņā tas nav tik izteikti. Bet arī es esmu redzējis, ka mani puikas paceļas uz pakaļkājām viens pret otru, bet, ka ļoti cīnītos, nē, to neesmu manījis,” stāsta Gatis.
Nevar nepamanīt, ka zirgi Gati mīl, jo visu laiku uzturas blakus aploka malā. Brīžiem kāds pienāk pavisam tuvu, citi savukārt turpat gozējas saulītē. Gatis gan saka - tas tāpēc, ka tepat ir barotava ar sienu, savukārt vasarā zirgi blakus barotavai tā nedzīvo. Kad ir karsti un knišļu laiks, zirgi dodas pie eglēm, iet tām apkārt un beržas gar egļu zariem. Tur tie pasargā sevi no karstajiem saules stariem un tiek vaļā no knišļiem.
“Pie mājas ir aptuveni pieci hektāri zemes, tāpēc arī pieci zirgi. Vairāk man nav un arī nebūs, jo jārēķinās, ka viņiem nepieciešamas lielas platības ganībām. Rudenī un ziemā jābaro. Man ir zeme vēl Strados, kur zirgiem tiek sagādāts siens. Zeme taču jākopj, bet kur likt nopļauto sienu? Ja man ir lopiņi, tad arī lietderīgi izmantoju sienu. Par zemes sakopšanu, protams, saņemu atbalsta maksājumus. Nopļauju, novācu sienu plus vēl to visu lietderīgi izmantoju. Ziemas laikā ir nepieciešami aptuveni 60 ruļļi siena zirgu barošanai, bet es tos tā ļoti precīzi neskaitu, jo siena pietiek. Ne jau man ar zirgiem ir bizness vai kādi ienākumi! Man savvaļas zirgi ir sava prieka pēc!No rīta vasarā iznāku ārā no mājas, bet zirgi tālumā miglā ganās - skaisti! Tas tiešām ir mans sirdsprieks!” jūsmo Gatis.

Vai tad laukos var bez dzīvnieka?
Katru rītu viņš mostas jau pulksten sešos un dodas pie zirgiem, lai viņus pabarotu un padzirdītu. Lielākais kārums zirgiem ir auzas. Kā novērojis Gatis, tās viņi ēd pilnām mutēm. Garšo arī maize un burkāni. Zirgiem ļoti patīk mieloties ar sāli, un tas nepieciešams visu gadu. Tajā ir minerālvielas, kas nepieciešamas arī vasarā. “Sākumā es nesapratu, kāpēc stirnas skrien uz ceļa. Bet viņas taču iet laizīt sāli! To dzīvniekiem vajag,” saka Gatis.
Viņš uzskata, ka savvaļas zirgi ir tāds optimālākais darbības veids: nav jāslauc kā govis un nav tik liela ņemšanās, bet toties ir dzīvnieks laukos. Jārēķinās gan ar to, ka reizi trīs gados ir jānodod asins analīze Pārtikas un veterinārajam dienestam. “Lai pārliecinātos, vai zirgi ir veseli. Tā jau nav, ka neviens neko nekontrolē. Bet, cik esmu runājis ar citiem savvaļas zirgu saimniekiem, zirgi nemēdzot slimot,” saka Gatis.
Viņš ir pārliecināts: ja dzīvo laukos, ir jābūt arī dzīvniekiem. “Latvietim zeme un dzīvnieki ir tuvi. Man ļoti patīk laukos, un pieci zirgi milzu darbu neprasa. Ir, pie kā atnākt rītos un vakaros, ir, ar ko parunāties un par ko parūpēties. No rīta iznāc ārā no mājas: ir svaigs gaiss, spīd saulīte, ir klusums, čivina putniņi. Zirgi jau dzird, kad nāku pie viņiem. Zirgiem ir arī sava valoda. Viņi savā starpā sasaucas, ja kāds ir aizgājis tālāk. Nepatiktu, ja dzīvoju laukos, bet man te nekā nav. Pabaroju zirgus no rīta un dodos uz darbu. Esmu pašnodarbinātais: zāģēju, skaldu malku un piegādāju to cilvēkiem. Tikai cilvēku, kuriem vajag malku, paliek mazāk. Vairākus gadus piegādājot malku visa novada teritorijā, varu nosaukt daudz māju, kurās vecāka gadagājuma cilvēki ir aizgājuši mūžībā. Ēkas palikušas tukšas, līdz ar to arī malka nav vajadzīga. Tas ir ļoti jūtami, ka cilvēku kļūst mazāk,” ir pārliecinājies Gatis.

Labestīgi un draudzīgi
Katram zirgam Gatis devis vārdu: Vigo, Keita, Vinnijs, Zuze, Junona. Gatis domā, ka zirga raksturs daļēji atkarīgs arī no saimnieka. “Es katru rītu un vakaru nāku pie viņiem. Darbojos ar viņiem, līdz ar to zirgi kļūst labestīgi un draudzīgi. Ir jau tādi savvaļas zirgi, kuriem nemaz nevar pieiet klāt. Esmu arī lasījis, ka viņus pat sajūdz un jāj ar viņiem. Bet domāju, ka tas nav pareizi, jo viņš taču ir savvaļas dzīvnieks. Mēs viņu pieradinām un iežogojam teritorijā, ziemā sarūpējam barību, bet vai savvaļas zirgi būtu jāizmanto jāšanas sportam? Nezinu gan. Tas nav domāts viņiem,” uzskata Gatis.
Viņš arī uzsver, lai gan viņa zirgi ir draudzīgi, tāpat ir jāuzmanās, jo “zvērs ir zvērs”. Ir jābūt piesardzīgiem, kad dodas viņiem tuvumā. Paplašināt savu savvaļas zirgu ganāmpulku viņam nav padomā, jo zemes platības ir tik, cik ir. “Tie, kuriem ir lielas platības un kur īsti nevar ekonomiski izdevīgi apsaimniekot, ielaiž tajās dzīvniekus, kas arī teritoriju sakopj,” saka Gatis.
Ja dzimšot kumeliņi, būšot jādomā par to pārdošanu. Viens jau esot pārdots uz citu saimniecību. “Protams, ka bija žēl šķirties, bet ko darīsi? Lai izvērstu kādu nopietnu darbību, vajag vismaz 50 zirgu lielu ganāmpulku un lielas platības ganībām. Un tad var sākt domāt un rēķināt. Bet man par to nav bijusi doma,” saka Gatis.

Uzziņai

Poļu koniks ir viena no Polijas zirgu šķirnēm. Vārds “koniks” poļu valodā nozīmē “mazais zirdziņš”. Ir uzskats, ka koniks ir ļoti tuvs radinieks savvaļas zirgam tarpanam, taču tā asinīs rit arī arābu zirga gēni. Koniki ir neliela auguma. Augstums skaustā ir apmēram 1,34 m, svars - apmēram 400 kg. Tie ir primitīvi veidoti, pieticīgi zirgi ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi. Krēpes ir biezas un garas.

Tradicionāli koniki tika izmantoti kā zemnieku zirgi lauksaimniecības darbos, mūsdienās tos izmanto arī kā jājamzirgus un sporta zirgus. Koniku raksturs ir mierīgs un draudzīgs. Ja savvaļas koniks nonāk pie cilvēkiem mājas apstākļos, viņš ļoti viegli atkal kļūst par mājas zirgu.
Avots: “Vikipēdija”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Savvaļas zirgi – sirdspriekam

Kategorijas