Plašāks izglītības piedāvājums vienkopus

2020. gada 27. marts 00:00

1917

Plašāks izglītības piedāvājums vienkopus

Pedagogiem, skolēniem, vecākiem jaunajā mācību gadā būs divi lieli izaicinājumi – jaunais izglītības saturs ar kompetenču pieejā balstītu mācību procesu, kā arī vienas skolas modelis Gulbenes novadā. Izglītības pārvaldē skaidro, ka lēmums izdarīts un balstīts uz nopietniem apsvērumiem, analizētajiem riskiem un saskatītajiem ieguvumiem. Par to saruna ar Izglītības pārvaldes vadītāju Edīti Kanaviņu.
- Deputāti šo ieceri ir atbalstījuši, balsojums ir noticis. Kādi ir nākamie soļi?
- Esam tikušies ar abu esošo skolu vadību un runājuši par vēstījumu, kas jāiedod, lai skolas sekmīgi varētu noslēgt mācību gadu, lai ģimenēm nebūtu satraukuma, un vienojušies par tālākās darbības soļiem. Vispirms ir jāiedod vēstījums pedagogiem par to, ka, reorganizējot divas skolas un izveidojot vienu jaunu, visas darba tiesiskās attiecības pedagogiem, finanšu līdzekļi, ilgtermiņa ieguldījumi un funkcijas tiks pārņemtas. Tālāk izsludina konkursu uz jaunās iestādes direktora vietu. Ceru, ka pusotra mēneša laikā šo procesu varēsim pabeigt un mums būs jaunais direktors. Tad tiks izveidota jaunā vadības komanda. Esam izrunājuši ar abu esošo skolu vadību, kas visvairāk satrauc vecākus. Sarunu laikā aktuālākie jautājumi bija: klašu kolektīvi, to stabilitāte un pārnākšana uz jauno skolu tieši tādā sastāvā, kā ir līdz šim, klašu audzinātāji, mācību priekšmetu skolotāji un klašu izvietojums pa ēkām. Protams, šobrīd ir jāizvērtē, cik sekmīgi noslēgsies mācību gads skolēniem, kuriem tas būs pagarinājies, kuriem tas būs vai nu otrais gads tajā pašā klasē, vai būs jāizvēlas cita mācību iestāde, jo vidusskolā uz otru gadu neatstāj. Tikai izvērtējot šos datus, jaunā skolas vadība izvērtēs klašu kolektīvus un to piepildījumu. Mērķis ir iespēju robežās saglabāt esošos klašu kolektīvus, saglabāt esošos klašu audzinātājus. Paldies abu skolu direktorēm un vadības komandām, kas līdz šim ir nākušas kopā, darbojušās, centušās rast risinājumus. Visi diskusiju materiāli ar skolēniem vai vecākiem un deputātiem, ir apkopoti un tālāk tiks nodoti jaunajai komandai. Prognozējam, ka darbs aktīvi sāksies brīdī, kad beigsies ārkārtējā situācija.
- Kādēļ nevarēja atlikt šo lēmumu?
- Valstī ir noteikta kārtība, kā pārmaiņas tiek īstenotas izglītības sistēmā. Trīs mēneši pirms jaunā mācību gada sākuma ir pēdējais brīdis, kad lēmumu varēja pieņemt. Četrās vidējās izglītības iestādēs mēs vidējo izglītību pašvaldībā varam piedāvāt tikai vēl gadu vai divus. Ja atliekam šo lēmumu un turpinām ieguldīt un plānot katrā skolā darbus, zinot, ka tas ir tikai uz gadu, tad, manuprāt, tas ir ļoti neracionāls ieguldījums. Lēmums tāpat būtu jāpieņem.
- Vai redzat, ka uz jaunā direktora vietu var kandidēt esošie vadītāji un varbūt jūs pati?
- Jā, esošie abu skolu vadītāji var kandidēt uz jaunās skolas direktora vietu. Es pati personīgi nekandidēšu. Kandidāts var būt kāds no novadā strādājošajiem, bet var būt arī no cita reģiona, kas ierauga profesionālas iespējas izveidotajā skolā.
- Kas jums personīgi dod pārliecību, ka šis ir pareizais ceļš?
- Trīs gadus es darbojos projektā “Skola 2030”. Kopš tajā sāka runāt par jauno izglītības saturu un jauno pieeju, man ir bijusi iespēja tikties ar lielu daļu Latvijas izglītības iestāžu vadītāju, diskutēt, spriest un veidot savu redzējumu, izvērtējot riskus un stiprās puses. Iecere par vienu skolu pilsētā nav man vienai radusies ideja. Esam raudzījušies, kas ir jānodrošina katrai izglītības iestādei pašai un kas ir tās labās prakses, ko var pārņemt no citām skolām. Ne vienu reizi vien runājot dažādās auditorijās, analizējot un meklējot, esam nonākuši, ka daudz lielāku iespēju izaugsmei, individualizētai pieejai skolēniem dod tās skolas, kurās skolēnu skaits ir stabils un kurās varēs piedāvāt dažādāku mācību saturu. Tās būs skolas ar tik plašu piedāvājumu, lai katrs bērns atrod sev vajadzīgo.
- Kādēļ pašreizējās novada vidusskolās to nebūtu iespējams īstenot?
- Jaunajā kompetenču izglītībā valsts piedāvā vidusskolas posmā 12 mācību priekšmetus apgūt padziļināti: latviešu valodu, matemātiku, četrus dabaszinību priekšmetus, sociālās zinības, vēsturi, programmēšanu, kultūras un mākslas priekšmetus. No šiem katram skolēnam trīs priekšmeti būs jāizvēlas obligāti, kurus vidusskolā apgūs padziļināti. Ir jābūt tādam grupas piepildījumam, lai pats mācību process notiktu kvalitatīvi. Piemēram, vēsture ir fakti, darbs ar avotiem. Mans uzdevums ir radīt vidi, lai mācību stundās skolēni apgūtu gan priekšmeta saturu, gan kompetences - diskusiju, sadarbību, uzņēmību un citas. Tādēļ grupā ir vajadzīgs noteikts skaits skolēnu. Lai manā padziļinātās vēstures apguves grupā būtu dažādi viedokļi, ar diviem vai pieciem skolēniem process nebūs augstvērtīgs. Piemēram, ja esam trīsdesmit skolēni klasē, valsts piedāvā divpadsmit mācību priekšmetus apgūt padziļināti, kas būs jūsu trīs priekšmeti. Kā jums liekas, vai visiem trīsdesmit skolēniem būs vienādas intereses un vajadzības, lai piepildītu grupu ar vismaz astoņiem skolēniem, kas apgūst vienu padziļināto kursu? Apvienojot skolas, mēs iegūstam vairāk skolēnu, jo, piemēram, jau no 60 skolēniem veidojas stabilāka grupa ar vienādām interesēm. Skolu vadītājiem, gatavojoties ieviest jauno saturu, bija doma sadalīt padziļinātos kursus starp skolām. Eksaktos priekšmetus mācītu ģimnāzijā un humanitāros – 2.vidusskolā. Tomēr skolēnam, kuram ir nepieciešama padziļināti fizika, iespējams, tikpat ļoti būs vajadzīga svešvaloda un vēsture, jo viņš gribēs iet studēt uz Aizsardzības akadēmiju. Ja skolēns gribēs iet tālāk uz Rīgas Tehnisko universitāti, viņš izvēlēsies padziļināti apgūt piemēram, fiziku, matemātiku un ķīmiju. Jaunais mācību piedāvājums nav tāds, kāds tas bijis līdz šim – tikai humanitārā vai tikai eksaktā programma. Mēs veicām aptaujas, kurus priekšmetus 9.klases skolēni izvēlētos apgūt padziļināti. Izvēles bija ļoti līdzīgas gan 2.vidusskolai, gan ģimnāzijai. Un tad ir varianti – vai piedāvājam līdzīgus priekšmetus abās skolās un sadalām skolēnus divās grupās vai tomēr apvienojam spēkus un izveidojam piepildītas, stabilas grupas vienā skolā. Līdz šim skolas atsevišķi varēja piedāvāt padziļināti apgūt tikai 4-5 priekšmetus. Ja esam kā viena skola, ir lielāka iespēja, ka skolēns var apgūt tieši tos priekšmetus, kas viņam ir vajadzīgi. Ja tā ir skolēna vajadzība un viņš tam redz jēgu un pielietojumu tālāk dzīvē, tas radīs viņā motivāciju mācīties.
- Vai labās iestrādes, kas abās skolās līdz šim bijušas, netiks atmestas?
- Mēs esam apzinājuši tās labās lietas, kas katrai skolai ir papildus vēl bez mācību procesa. Mērķis ir saglabāt visu labo – vai tas ir projekts “Sporto visa klase” vai robotika, starptautiskie projekti vai skolēnu mācību uzņēmumi, programmas MOT, “Esi līderis”, “Panākumu universitāte” vai valsts aizsardzības mācība. Visas šīs iestrādes saglabāsies arī kā iespēja jaunajā skolā. Katrai skolai ir praksē pārbaudītas lietas, kas kļūs pieejamas visiem pilsētas bērniem. Abu esošo skolu vadību komandas ir ieinteresētas, lai jaunā skola būtu stabila, pieņemama un lai to izvēlas ģimenes un bērni.
- Kāds būtu ieteikums šajā pārmaiņu periodā vecākiem?
- Aicinu iedziļināties un runāt par visu, kas satrauc, un meklēt konkrētas atbildes uz jautājumiem pie vadības vai nākt pašiem uz Izglītības pārvaldi. Svarīgi ir šobrīd saņemt saturīgas atbildes. Aicinu uzticēties. Jaunas virsotnes mēs sasniedzam, tikai pārvarot grūtības. Ja nebūtu šī ārkārtējā situācija valstī, noteikti būtu tikšanās ar vecākiem.
- Kādu redzat šo jauno skolu un nākotnē tos jauniešus, kas to pabeigs?
- Ir svarīga sociālemocionālā vide, ir jābūt augstas kvalitātes mācību procesam un atbilstīgai fiziskai videi. Vēl priekšnosacījums ir materiāltehniskā bāze un šobrīd, protams, skolas vadības un pedagogu nodrošinājuma izaicinājums. Kā jau uzsvēru, izveidojot vienu izglītības iestādi, visas darba attiecības tiek pārņemtas. Gribu uzsvērt, ka mums novadā katrs pedagogs ir zelta vērtē! Nākotnē es ļoti gribētu redzēt zinošu, pašapzinīgu jaunieti. Tādu, kas uzdrīkstas, rada un uzņemas iniciatīvu.

Uzziņai

◆ 2019./2020.mācību gadā kopējais skolēnu skaits novadā - 1936 skolēni:
Gulbenes novada valsts ģimnāzija – 502 (9. klasē – 44, vidusskolā – 82),
2.vidusskolā – 638 (9. klasē – 47, vidusskolā 117),
Lizuma vidusskolā – 141 (9.klasē – 11, vidusskolā 23),
Lejasciema vidusskolā 155 (9. klasē – 17, vidusskolā 21).
◆ Jaunajā Gulbenes novada vidusskolā 10.klasē tiek prognozēti 60 skolēni.
◆ Sākot ar 2020./2021. mācību gadu, Gulbenes novada vidusskola 10.-12.klasei plāno padziļināti piedāvāt: latviešu valodu un literatūru, sociālās zinības un/vai vēsturi, matemātiku, svešvalodas (angļu valodu vai krievu valodu), programmēšanu un/vai dizainu un tehnoloģijas, bioloģiju, fiziku un ķīmiju.
Avots: izglītības pārvalde

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Plašāks izglītības piedāvājums vienkopus

Kategorijas