Spēj ziedēt visās krāsu niansēs

2020. gada 27. marts 00:00

2354

Manuprāt, Dārtas Dikmanes-Stūriškas gleznas ir kā dzeja, kas rakstīta ar krāsām. Dārta atzīst, ka viņas īstais Dieva dotais talants ir ļoti attīstīta krāsu redze visās to niansēs. Viņa ir atvērta sarunai un labprāt stāsta par sevi, dalās domās un atziņās.
- Kā attīstījās talants gleznot? Droši vien šajā ceļā būtiska loma ir mātes (Gulbenes mākslas skolas direktore Sandra Dikmane) mākslinieces gēniem, kā arī mākslas studijām.
- Jau kopš agras bērnības mani ir aizrāvusi daba, ziedi, dzīvnieki, zirgi, paticis zīmēt, veidot, rotaļāties ar krāsu spēlēm. Un pieaugot visas šīs lietas ir izdevies apvienot vienā veselumā. Protams, ar mammas gādību māksla ir bijusi man apkārt visu laiku. Sākot jau no ļoti agra vecuma, mamma mūs visus, arī manus brāļus, padziļināti iepazīstināja ar mākslas un kultūras pasauli, regulāri veda uz dažādiem muzejiem, ar mākslu saistītiem pasākumiem. Pirmo operu, kas bija “Turandota”, apmeklēju, kad man bija trīs vai četri gadi. Atminos, ka operas izrāde bija Cēsu pilsdrupās, bija silts laiks. Man toreiz likās, ka opera ir par ļaunu sievieti ar ļoti gariem nagiem, kura cirta galvas katram, kas nevarēja uzminēt mīklu, bet tur skanēja ļoti skaista mūzika. Turklāt baudījām manas bērnības visgaršīgāko saldo – ceptus banānus, pārlietus ar medu, kas tika gatavoti atklātā āra virtuvē milzīgās pannās, pavāriem bija lielas, baltas cepures! Tas bija piedzīvojums, ko vēl tagad atceros pavisam skaidri.
Mākslas skolā sāku iet septiņu gadu vecumā. Mans īstais talants, Dieva dāvana, ir ļoti attīstīta krāsu redze, proti, es redzu krāsu nianses, spēju bez domāšanas sajaukt tieši tādu krāsu, kādu redzu. Tas ir tas, ko nevar iemācīties vai atņemt. Mana gleznošanas skolotāja, kas ieinteresēja eļļas glezniecībā, bija ilggadējā Gulbenes mākslas skolas direktore un pedagoģe Silvija Šķipsna. Viņas vadībā es sāku gleznot ar eļļas krāsām jau divpadsmit gadu vecumā. Līdztekus mākslai manā dzīvē vienmēr ir bijuši dzīvnieki, īpaši zirgi. Skolotāja Silvija panāca man pretī un ļāva izpausties, tāpēc manā pirmajā eļļas gleznā ir balts zirgs, kurš stāv strautā. Man tik ļoti gribējās skaistu gleznu ar zirgu, ka mācījos un gleznoju ar dubultu sparu! Kopš tā laika eļļas tehnika glezniecībā ir man vistuvākā tehnika. Mana pirmā glezna “Baltais zirgs” 2004.gadā tika izstādīta mākslas skolas izstādē Dānijā, Silkeborgā, un izpelnījās ievērību - kāds apmeklētājs par katru cenu gleznu vēlējās iegādāties, taču viņam atteica, jo audzēkņu darbus tirgot nedrīkstēja. Pēc 9.klases aizgāju mācīties uz Rīgu, esmu beigusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu. To beidzot, kvalifikācijas darbā ieguvu visaugstāko novērtējumu – 10 balles, ko saņemt ir liels gods. Esmu ieguvusi bakalaura grādu gleznu restaurācijā Latvijas Mākslas akadēmijā.
- Tomēr neesat kļuvusi restauratore?
- Diemžēl restaurācijas procesos izmantotās ķimikālijas manai veselībai par labu nenāca, tāpēc nolēmu, ka dzīvē kaut kas ir jāmaina. Man kopš mazotnes labi padevusies un patikusi arī matemātika, tāpēc uzsāku studijas finanšu jomā Banku augstskolā. Izveidoju ģimeni, bet pēc meitiņas piedzimšanas sapratu, ka no sevis un savas būtības nav iespējams aizmukt. Māksla man ir vitāli nepieciešama, tāpēc atsāku studēt Latvijas Mākslas akadēmijas prestižākajā nodaļā – tieši glezniecību. Šogad jābeidz maģistrantūras studijas Mākslas akadēmijā, nākamgad jāpabeidz iesāktās studijas Banku augstskolā. Mani kursabiedri Banku augstskolā un ne tikai viņi ir jautājuši, kāpēc mācos finanses, ja protu tik skaisti gleznot. Manuprāt, pasaule ir mainījusies un mākslinieks jau sen nav tikai gleznu radītājs. Un tieši tagad es jūtos piepildīta, jūtu, ka man ir paplašinājies skatījums uz lietām. Spēju dažādas situācijas izvērtēt gan jūtīgi, gan radoši, gan racionāli. Ikdienā ir tikai 24 stundas, un tā ir diezgan saspringta. Tomēr šobrīd varu teikt, ka man ir izdevies rast līdzsvaru sevī. Man svarīgākās dzīves līnijas ir savijušās vienā veselumā.
- Ko un kāpēc patīk gleznot, kādā tehnikā? Sociālajos tīklos ir skatāmi fantastiski ziedi! Vai tie tāpat kā zirgi ir pašai tuvāki?
- Man patīk gleznot skaistas lietas, gleznot labā noskaņojumā, jo uzskatu, ka pasaulē negāciju pietiek. Pasaulē ir jāvairo skaistais, graciozais. Gleznas jau nav tikai bildītes, tās ir daļa no manis, manus darbus caurstrāvo manas emocijas, domas, mans radošais spēks un sievišķība. Gleznu restaurācijas studijas man ir devušas plašāku ieskatu gan par tehniskajiem paņēmieniem, gan iemācījušas dzelžainu pacietību.
Man tuva ir klasiskā glezniecība, bet manos darbos jaušamas dažādu stilu iezīmes. Šobrīd, strādājot pie maģistra darba, veidoju figurālas kompozīcijas, esmu aizrāvusies ar miesas attēlošanas paņēmieniem, izmantojot holandiešu vecmeistariem raksturīgu krāsu paleti.
Man patīk figurālā glezniecība, ziedu motīvi, klusā daba ar skaistiem traukiem un dzīvnieki. Neaizrauj ainavas. Ziedi raksturo manu sievišķo pusi, man ir tuva holandiešu glezniecība, īpaši 16., 17., 18.gadsimta, viņu mākslinieki ir nepārspējami klusās dabas meistari! Man ziedi ir vajadzīgi it visur, ne tikai gleznās. Iepriekšējā vasarā īstenoju senlolotu sapni, un nu man ir burvīga barokālas formas rožu dobe ar vairāk nekā 100 rožu stādiem! Vasaras sestdienās mēdzam baudīt brokastu tēju vai kafiju, sēžot uz terases, un acu priekšā ir šis skaistums. Tas pozitīvi uzlādē, un arī diena ir izdevusies!
Savukārt dzīvnieki, īpaši zirgi, sevī iemieso manu brīvo dvēseli, ko neviens nevar pakļaut vai ierobežot, tikai mīlēt. Zirgs ir manas būtības spogulis - esmu rāma un reizē trauksmaina sieviete.
- Jūsu darbi bija izstādē Jūrmalā, bet Gulbenē gleznas nav redzētas.
- Jūrmalā es piedalījos starptautiskā konkursizstādē “Marina 2019”, kurā tika pārstāvēti mākslinieki no deviņām valstīm. Tā bija diezgan prestiža izstāde, kurā piedalījās daudzi slaveni mākslinieki, tika rīkots konkurss - tika izstādīta tikai viena ceturtā daļa no visiem darbiem, kas bija pieteikti, to skaitā bija arī mans darbs. Gulbenē izstāde nav bijusi, taču šogad novada vēstures un mākslas muzejā tiks rīkota Vidzemes mākslinieku izstāde, kurā būs redzami arī divi mani darbi.
- Kā sadalāt dienas starp Rīgu un Ranku? Kur ir māju sajūta un kas to rada?
- Man mājas ir tur, kur ir mana sirds, mani mīļie, māksla un skaistas lietas. Lai arī mūsu visu ikdiena paiet starp laukiem un pilsētu, mums ir labi visur, jo baudām gan kluso lauku idilli ar dārziņu, kurā aug savas diļļu, salātu un burkānu vadziņas, un pagalmu ar skaistiem ziediem, gan pilsētas kņadu, straujo dzīves ritmu, kā arī tiek piedāvātas darba un izklaides iespējas. Esam ģimene ar ļoti dinamisku dzīves ritmu, un mums tas patīk.
- Kā satikāt savu dzīvesbiedru?
- Lai arī ar vīru Aldi Rankā dzīvojām relatīvi netālu, tuvāk iepazināmies tieši ceļojuma laikā. Viss sākās ar skaistu draudzību un lēnām pārauga par kaut ko vairāk. Lai kaut ko skaistu radītu, sevi emocionāli ir jāpapildina, un viena no iespējām ir jauns piedzīvojums, vides maiņa, skaistu vietu apceļošana. Mums patīk uzzināt ko jaunu, patīk, ka esam brīvi, varam improvizēt, tāpēc parasti izvēlamies individuālus ceļojumus, nevis jau nokomplektētas tūres. Parasti es esmu tā, kura izvēlas galamērķi vai arī veido ceļojuma mazo plānu ar apskates objektiem. Lai arī kur mēs dotos, katrā vietā apmeklējam kādu muzeju, kādu izklaides objektu, nogaršojam tradicionālos ēdienus, baudām to, kas katrai vietai ir raksturīgs. Esam aktīvās atpūtas cienītāji – slēpojam, esam gājuši pārgājienos, rāpušies klintīs, vienlīdz labi jūtamies gan pilsētā, gan neskartā dabā. Dabā vīrs uzņemas vadību, pilsētās, metro utt. dominēju es. Redzēts ir daudz. Ir vietas, kur forši būt vienreiz, un ir tādas, kur gribas atgriezties vēl un vēl, piemēram, Londona un Parīze, kur nekad nepietiek laika, lai visu apskatītu. Kopā ar meitiņu Elizabeti (viņai drīz būs trīs gadiņi) esam bijuši Abū Dabī, Stambulā, Spānijā, Itālijas un Somijas kalnos, Bordo un Ziemassvētkos izbaudījām kontrastaino Izraēlu.
- Vai jūsu savienība ar vīru apstiprina aksiomu, ka pretpoli pievelkas?
- Mīlestībai nav formātu vai aksiomu, mīlestība atnāk, kad to vismazāk gaida. Jā, māksla ir man vissvarīgākā, bet es reizē esmu ļoti daudzšķautņaina personība. Manas apgūtās zināšanas finanšu pasaulē ļauj vīram dot noderīgus padomus, tomēr stiprais balsts, protams, ir viņš. Un man patīk būt sievietei - drusku haotiskai, mīlošai sievietei.
- Kā izpaužas meitiņas daudzpusība, kas tik raksturīga mammai?
- Elizabete dārziņu neapmeklē, tāpēc dienas pirmās stundas pavadām kopā. Pēc tam viņa ar auklīti katru dienu apmeklē nodarbības - gan dzied, gan dejo, gan zīmē un glezno, šobrīd viņai patīk it viss. Meita mīl dzīvniekus tāpat kā es, jau kopš viena gada vecuma kopā ar mani sēž zirgam mugurā, nes kārumus un rūpējas par zirgiem, brīvdienās baro suņus. Arī ceļojumi viņai patīk.
Pēc manām domām, nav netalantīgu cilvēku, ir tikai jāatrod savs aicinājums, pēc tā jātiecas no visas sirds un tad var cerēt uz labu rezultātu. Kā ik katrā lietā, profesijā - talants ir tikai viena komponente. Lai sasniegtu kaut ko vairāk, ir vajadzīgs sistemātisks darbs, pacietība un pats galvenais - mīlestība, liela aizrautība.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Spēj ziedēt visās krāsu niansēs

Kategorijas