Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Pirmo reizi atļauj šaut migrējošās zosis

Mārīte Dzene
Laikraksta arhīvs

2020. gada 31. marts 00:00

108
Pirmo reizi atļauj šaut migrējošās zosis

Masveidā atlidojuši gājputni, arī zosis, kas nodara postījumus ziemāju sējumiem. Zemnieku saimniecībām tiek radīti lieli zaudējumi, tāpēc iepriecinoša ir ziņa, ka pirmo reizi Dabas aizsardzības pārvalde lauksaimniekiem izsniedz atļaujas zosu limitētai ieguvei, lai tās atbaidītu ar šaušanas metodi.

Atļauju saņēmējiem jāievēro noteikumi
Ņemot vērā lielo iesniegumu skaitu un izvērtējot saimniecībās esošo kultūraugu sējumu platības, atļaujas ir izsniegtas 140 saimniecībām, kurām atļauts nošaut 1000 zosis.
Atļauju ir saņēmis arī Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Torņkalns” īpašnieks Andris Gargurnis. “Uzrakstīju iesniegumu un gandrīz pēc mēneša saņēmu atbildi. Tagad rakstīt būtu par vēlu. Lai gan ir atļauja, tomēr ir diezgan sarežģīti tikt līdz zosu šaušanai, jo pats neesmu mednieks. Man un arī citiem zemniekiem ir līgumi ar mednieku kolektīviem, kuriem ir noteikta teritorija medībām. Tagad nācās pārslēgt līgumu par zosu medībām,” stāsta A.Gargurnis.
Viņa saimniecībā labības sējumi aizņem vairāk nekā 100 hektārus, tāpēc varētu atšaut līdz 10 zosīm, tomēr atļauja paredz citu skaitu. Lauksaimnieks nesaprot, kādi ir kritēriji un argumenti platībām, kurās atļauts šaut zosis, un to noteiktajam skaitam.
“Atļaujas izsniegtas nolūkā novērst būtiskus zaudējumus augkopībā, bet tikai tādos gadījumos, ja nav iespējamas citas alternatīvas un tas nekaitē zosu populācijas aizsardzībai. Atbilstoši Lauksaimniecības universitātes Bioloģijas institūta viedoklim pavasara migrāciju laikā ir pieļaujama tikai sējas zoss, baltpieres zoss un Kanādas zoss indivīdu ieguve,” skaidro pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode. Viņa informē, ka līdz 23.martam ir saņemti 350 lauksaimnieku pieteikumi zosu atbaidīšanai no sējumiem. Vairums prasa atļauju 20 zosu ieguvei, kas septiņas reizes pārsniedz pieļaujamo normu – 1000 zosis.

Zosis ir gudras – zina, no kā jābaidās
“Grūti paredzēt, vai šī zosu atbaidīšanas metode būs efektīvāka par iepriekšējām. Varbūt palīdzēs, ja citas zosis redzēs kādu nokrītam uz lauka. Tomēr labāk būtu, ja zosis ietvertu medījamo putnu sarakstā, nosakot limitu,” spriež zemnieks. A.Gargurnis apšauba prasību, ka pirms šaušanas zoss ir divas reizes jānofotografē, turklāt no sāna, lai būtu redzamas kājas.
Iepriekšējos pavasaros viņš zosu atbaidīšanai izmantoja petardes un brauca ar mašīnu pa lauku, lai liktu putniem aizlidot. Ar laiku zosis atpazina, no kuras mašīnas ir jābaidās. “Ar citu mašīnu varēju zosīm piebraukt pavisam tuvu, bet ar savu – ne, pietika tikai tuvoties laukam. Putni ir gudri, zina, no kā ir jābaidās. Ātri atpazīst putnubiedēkļus, kuri nav bīstami,” skaidro A.Gargurnis.
Viņš rēķina, ka zosis nodara līdz 500 eiro zaudējumus no hektāra, ja sējumu noposta pilnībā. Pērn pavasarī 3-5 hektārus pupu sējumu zosis noēda. Tieši tauriņziežu platības ir tīkama barības bāze zosveidīgajiem putniem. “Tas notiek ātri – puses dienas pietiek, lai nekas nepaliktu pāri. Tāpēc nepietiek, ja reizi dienā cenšas zosis atbaidīt,” secina zemnieks.
Pērn viņš par nopostītajām platībām neiesniedza pieteikumu zaudējumu kompensācijai, jo secināja, ka 30 hektāri ir jāpārsēj, turklāt nebija vairs laika gaidīt, kamēr apsekos un konstatēs postījumus.

Medības pieļauj tikai izņēmuma gadījumos
Ornitologs Aldis Freibergs atzīst, ka šaušana varētu būt ietekmīgāka metode zosu atbaidīšanai no sējumiem. “Ir jābūt reālam zaudējumam, kuru pārējie putni redz. Krievijā zosu medības ir atļautas pavasarī. Zinātnieki novērojuši, ka līdz Krievijas robežai zosis lido šāviena augstumā, bet, tuvojoties robežai, paceļas augstāk, kur šāviens tās nevar sasniegt,” stāsta A.Freibergs.
Viņš uzskata, ka arī Latvijā vajadzētu atļaut zosu medības pavasarī, nosakot limitu. “Tāpat kā rudenī medī ūdenskrātuvēs pavasarī varētu medīt uz ziemāju laukiem, lai tiem nenodarītu postījumus, radot lielus zaudējumus. Nedomāju, ka tāpēc tiktu kaitēts zosu populācijai,” uzskata ornitologs.
Skaidrojot biedrības “Zemnieku Saeima” izplatīto informāciju, ka atšķirībā no citām Eiropas Savienības valstīm Latvijā migrējošo gājputnu medības pavasarī ir aizliegtas, Dabas aizsardzības pārvalde iebilst, jo Putnu direktīva, kas aizliedz migrējošo putnu medības pavasarī, ir saistoša visām dalībvalstīm. Likumdošanā ir paredzēta kārtība, kādā izņēmuma gadījumā var tikt izsniegtas speciālas atļaujas atsevišķu putnu ieguvei, lai novērstu kaitējumu lauksaimniecībai.

Kategorijas

Kategorijas