Izbaudīju laukumā katru sekundi!

2020. gada 31. marts 00:00

1619

Gulbenietis Kristiāns Šulcs, kuru pazīstam kā jauno basketbola talantu, šajā basketbola sezonā sevi veiksmīgi ir pierādījis augstākajā līgā, spēlējot Latvijas basketbola komandā “Jūrmala Betsafe”. Sezonas beigās komandas nosaukums gan tika mainīts uz “SilJa”.
Kristiāns skaidro, ka “Jūrmala Betsafe” mainīja nosaukumu, jo Jūrmalas domei esot problēmas nodrošināt finansējumu. “Mums nesamaksāja. Dažas algas izpalika. Brīnos, ka visi spēlētāji palika, neviens neaizgāja prom šajā situācijā. Tas jau parāda cilvēcību – to, ka spēlē ne jau tikai naudas dēļ, bet basketbola dēļ. Domāju, ka tiem, kuriem ir ģimenes, palikt šādā situācijā un spēlēt bija ļoti grūti. Vīrusa dēļ nepabeidzām arī sezonu. Augstākajā līgā gan tā skaitās beigusies, palikām 4.vietā, bet Latvijas un Igaunijas līgā – sestie. Tas ir labs rezultāts, bet, ja būtu
“play off”, būtu izcīnījušies līdz 3.vietai. Bēdīgi, ka nevarējām pabeigt sezonu,” saka basketbolists.

Jaunākais spēlētājs augstākajā līgā
Kad veiksmīgi beidzās “Gulbenes Buku” iepriekšējā sezona, kļūstot par LBL 2 čempioniem, Kristiāna aģents Mārtiņš teicis, ka varot pameklēt iespējas tēmēt augstāk, jo Kristiāns ir labi sevi parādījis. “Viņš atrada man iespēju spēlēt “Jūrmala Betsafe”. Es laikam patiku trenerim Mārtiņam Gulbim – esmu no laukiem, tāds “kapātājs”, un viņš mani paņēma lielajā komandā. Ģimene atbalstīja, jo tas bija nākamais solis mana kā basketbolista izaugsmē,” saka Kristiāns.
Viņam šīs basketbola sezonas sākumā apritēja 17 gadi. Kristiāns bija jaunākais spēlētājs augstākajā līgā. “Basketbolā man nav neviena elka. Es pats sev esmu elks. Gribu būt ar katru dienu labāks un kāpt augstāk un augstāk, jo, ja tu stāvi uz vietas, tas nozīmē, ka ej atpakaļ, bet citi uz priekšu. Kad sāku spēlēt “Gulbenes Bukos” un veicās labi, kļuvu arvien mērķtiecīgāks, jo man nepatīk zaudēt. “Gulbenes Bukos” pirmajā sezonā spēles laukumā aizvadīju 10 līdz 11 minūtes, otrajā sezonā – 23 minūtes. Spēlējot “Jūrmala Betsafe”, biju izbrīnīts, ka treneris Mārtiņš Gulbis man deva tik lielu iespēju. Es tomēr tāds jauns, bet mani vienas spēles laikā laida laukumā 20 minūtes, un tā ir puse spēles, kas ir ļoti daudz! Ja labi nospēlē, tad pat 25 minūtes! Tas man bija pagodinājums. Paldies Mārtiņam Gulbim! Citās augstākās līgas komandās jaunie spēlētāji netiek laisti tik ilgi spēlēt kā es. Es šo iespēju novērtēju un centos izmantot tik, cik varēju. Manuprāt, tas ir ļoti labi 17 gadus vecam puisim. Šī bija ļoti laba sezona! Mana vidējā statistika ir 5 punkti, divas atlēkušās bumbas, viena piespēle. Es jau vairāk biju tas, kas sedz laukumā, lai otras komandas spēlētājs nevar “elpot”. Aizsargs. Biju melnā darba darītājs,” stāsta Kristiāns.

Uz treniņu kā uz darbu
Šajā sezonā Kristiāna ikdiena izmainījās līdz nepazīšanai. Viņš vairs neturpināja mācības Gulbenes 2.vidusskolā, bet gan mācījās Rīgas 1. tālmācības vidusskolā 11.klasē. “Skolu ar profesionālo sportu nevar savienot. Katru dienu notiek divi treniņi. Uz tiem ej kā uz darbu. Kad bija brīvs laiks, es mācījos, bet bija grūti. Te pašam sevi jāpiespiež izdarīt skolai nepieciešamos darbus,” saka Kristiāns.
Tā kā ar komandu sanācis tik bieži kopā pavadīt laiku, tā jau kļuvusi kā ģimene. Uz treniņiem visi gājuši ar prieku. Komandā valdījusi lieliska gaisotne. “Labākā vieta, kur esmu bijis līdz šim! Mani kā jauno arī uzņēma ļoti draudzīgi. Reizēm pasmējās, ka esmu no Gulbenes, bet tas viss bija draudzīgi. Viens no komandas biedriem bija amerikānis, viens no Zviedrija, divi no Lietuvas, viens no Baltkrievijas, bet pārējie - no Rīgas, Talsiem, Jūrmalas. Komandā - 11 spēlētāji, vidējais vecums - aptuveni 25 gadi. Treniņi notika angļu valodā. Treneris Mārtiņš Gulbis man ļoti patīk, lai arī citi par viņu ir izteikušies kritiski, ka daudz bļaujot, bet viņš nekad nekliedz uz spēlētājiem bez iemesla. Man nav grūti uzklausīt kritiku. Ja uz manis uzkliedz, tad tas mani tā kā sapurina, dod vēl lielāku stimulu. Piemēram, ja treneris man pasaka: tev pēdējā iespēja, citādi vairāk šodien neiesi laukumā - uzreiz saprotu!” smaidot stāsta Kristiāns.

Zaudējumu reizēm ļoti grūti pieņemt
Visvairāk no šīs sezonas viņam palikusi atmiņā spēle pret “Ogri”, jo komanda “Jūrmala Betsafe” ar “Ogri” vienmēr ir cīnījušās par LBL bronzu. “Mēs viņus vinnējām ar pēdējo sekunžu metienu. Iemetām spēles beigās trijnieku un uzvarējām ar 3 punktu pārsvaru. Viņi bija bēdīgi. Bet mums - laba sajūta, jo pirmo sezonas spēli mēs viņiem zaudējām par 2 punktiem,” gandarīts stāsta Kristiāns.
Viņš atzīst - ja pats spēli ir nospēlējis labi, bet kopumā komanda zaudē, tad nejūtas tik slikti, kā tajās reizēs, kad pats nospēlē slikti un arī komanda vēl zaudē. “Visu nedēļu trenēties un zaudēt - to ir grūti pēc tam pieņemt,” saka basketbolists.
Viņš tieši tāpat kā “Gulbenes Bukos” arī komandā “Jūrmala Betsafe” izbaudījis fanu labvēlību. “Faniem - cepuri nost! Pēc spēles nāk fotografēties, prasa autogrāfus, sit “piecīšus”. Tribīnes vienmēr pilnas. Pēc kādas trešās spēles jau pamanīju, kuri ir mūsu komandas stabilie fani. Jauki, ka spēles rādīja pa televizoru, vecāki vienmēr varēja sekot līdzi, jo mamma man ir ļoti liela atbalstītāja - vienmēr seko līdzi! Kad pēc spēles ieskatos telefonā, tur jau ir 20 ziņas no mammas!” ar sirsnību stāsta Kristiāns.
Viņš uzskata, ka basketbolā tikai ar darbu var gūt sasniegumus. Un viņš ir gatavs strādāt! “Ja gribi kaut ko sasniegt, ir jālūkojas augstāk. Piemēram, augstākajā līgā visi “džeki” ir talantīgi un ļoti jaudīgi, bet tas, kurš vairāk strādās un, kā saka treneris Mārtiņš Gulbis, labāk apgūs visus mazākos sīkumiņus, kļūs par labu spēlētāju,” saka Kristiāns, kurš nākotnē sevi saredz basketbola pasaulē.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Izbaudīju laukumā katru sekundi!

Kategorijas