Štrunts par bitēm, ka tik medus?

2020. gada 3. aprīlis 10:11

946

Cilvēki reizēm ir neizpratnē, kāpēc pie biškopjiem iegādājamais medus ir tik dārgs. Mareks Brokāns skaidro, ka iegūt augstvērtīgu medu šodien ir ļoti grūti, jo veids, kā tagad saimnieko, pakļauj bites iznīcībai. Mareks savus bērnībā gūtos novērojumus un zināšanas par biškopību liek lietā savā saimniecībā Daukstu pagastā, rūpējoties par vairāk nekā 100 bišu stropiem. Pirmsākumi patstāvīgai dravniecībai meklējami 1997.gadā. Tad tie bija mežā noķerti un kaimiņa iedoti spieti.

Vaskā pat naglas mērcēja
Mareks savā bērnībā vasarās pavadījis pie onkuļa Vecumu pagastā. Toreiz bites bijušas dusmīgākas, jo esot bijušas vēl vietējās šķirnes. Nekādu īpašu aizsargtērpu vai masku toreiz nebija. “Parasti man iedeva kaut kādu cepuri. Tā nu es skatījos, kā onkulis ar tām bitēm rīkojas. Iedeva kādreiz man to dūmekli, man jau kā puikam ļoti patika. Protams, ja kāda bite iekoda, bija nepatīkami,” atceras Mareks.
Senākos laikos gandrīz pie katras mājas bija drava, jo cilvēki bija pašpietiekami. “Senāk lielākā vērtība bija nevis medum, bet vaskam. No tā taisīja gan sveces, lai būtu gaisma mājās, gan ziedes, gan izmantoja parfimērijā un vēl daudz dažādos pielietojumos. Vēl atradu stāstu, kā no Rīgas pils, kad tā bija pirms kāda laika aizdegusies, nevarēja naglas izvilkt no dēļiem. Pils cēlēji naglas bija mērkuši vaskā, tad sita iekšā, tas sastinga un naglas nerūsēja un neizkustējās no vietas,” stāsta Mareks.

Varroatoze un rapšu lauki
Visizplatītākā slimība, kas bites piemeklē ir varroatoze. Tās ir ērcītes, kas vairojas daudz ātrāk par pašām bitēm un izsūc tām hemolimfu, pievienojot daudz dažādas vīrusa infekcijas. “Ar šīm slimībām var cīnīties ar bioloģiskām metodēm - ar skābi, skudrskābi, skābeņskābi, kas sadaloties veido tikai ūdeni un ogļskābo gāzi. Tad tas ir darbietilpīgāks process, jo bieži jāiet pie stropa. Var arī nīcināt tās ārā ar ķīmiju. Tad tas ir tā – pāris reizes piegāji, ieliki plāksnītes stropā un viss. Latvijā gan šī ķīmija ir aizliegta. Ja stropi veidoti no putuplasta, tad bites var apdraudēt arī caunas un putni. Putuplasta strops it kā siltumu labi uztur, bet cauna to sagrauž kā zefīru. Cauna pat koku grauž! Esmu mēģinājis gan putuplasta, gan koka stropus, bet īpašas atšķirības es nejutu. Putuplasts ir lētāks un stropi ir viegli, bet viņus tiešām biežāk bojā caunas un tiem virsū ir jātur ķieģelis, jo vējš var apgāzt un jumtu nopūst.”
Latvijā tagad ir savestas dažādas šķirnes bites, kas sakrustojušās savā starpā, veidojot nezināmas izcelsmes krustojumus. Kādreiz Latviju vairāk apdzīvoja Viduskrievijas bites. Bet mūsu bites tagad tīrā veidā grūti atrodamas. “Latvijā jau nav nevienas valsts atbalstītas bišu māšu audzētavas. Ja ir drava, šodien var bišu māti arī pasūtīt pa pastu, piemēram, no Krievijas, Itālijas vai Vācijas biškopjiem. Tad paņem daļu no sava stropa, atdali un pievieno tai svešzemju bišu māti, cerībā iegūt ko labāk,” stāsta Mareks.
Daļa no viņa saimniecībā esošajiem stropiem savesti pie mājas, lai viņš pats pa ziemu var tos pieskatīt. Viņš strādā biškopībā ar ekoloģiskām metodēm, tomēr visgrūtākais šodien ir atrast vietas, kur lauksaimniecībā apstrādei neizmantotu ķīmiju. “Bite spēj nolidot piecus līdz astoņus kilometru rādiusa no sava stropa. Uzskatu, ka visvairāk bites bendē rapšu lauki. Pirmsākumos, kad sāku dravot, nebija rapšu sējumi un bites ziemoja ļoti labi. Kā arī medus bija viegli izsviežams. Pēcāk ir bijis tā, ka aizbrauc pie savām bitēm, kas atrodas tuvu rapša sējumiem, atver stropu - tas ir pilns ar bitēm. Lai arī saulaina diena, neviena nelido! Visas lidojošās ir noindētas. Šodien no rapšiem nevar nekur aizbēgt un bitēm tie ir ļoti pievilcīgi! Ja būtu tikai dabiskās pļavas un augi, man nebūtu jāpiebaro rudenī bites. Tomēr mums tagad liek dabiskās pļavas nopļaut. Ja to nedarām, dubultā uzliek maksāt zemes nodokli, bet bitēm beigās nav dabīgo ziedu. Dievs radīja zemi tīru, bet mēs savas alkatības dēļ to nīcinām ārā,” norūpējies ir Mareks.

Pirmais darbs bitēm
aplidoties
Bites vissliktāk ietekmē straujas temperatūras svārstības. Ja esot auksta ziema, tad labi, ja tā ir vienmērīgi auksta. Aizvadītā siltā ziema bitēm bijusi labvēlīga. “Tik labi, kā šajā ziemā, man nekad bites nav pārziemojušas. Ziema bija stabila, nebija milzīgu temperatūras svārstību. Šobrīd jau visas bites ir pamodušās. Viņām pēc ziemošanas ir svarīgi pēc iespējas ātrāk aplidoties. Tas nozīmē – iztīrīties, jo viņas jau visu tur iekšā sevī ziemas mēnešos,” skaidro biškopis.
Tad bites sāk audzēt jauno paaudzi. Tālāk izaudzētā bite spēj savā vietā izaudzēt četras jaunas bites. Tad arī strops nomainās. Pēc aptuveni divdesmit vienas dienas stropā būs iekšā jaunas bites. Kā bites zina, kur jāatlido atpakaļ? “To vēl paši zinātnieki nezina, daudzi uzskata, ka bites savu vietu atrod pēc zemes ģeomagnētiskā lauka. Bites, lai arī ir tuvredzīgas, spēj ļoti labi atšķirt krāsu. Viņas pat spēj atšķirt savu saimnieku gan pēc soļu vibrācijām, gan, kā smejos, pēc ausīm,” saka Mareks.

Veselīgāks medus
Biškopis uzsver, ka ir atšķirība starp to medu, kas garšo un to, kas ir veselīgs. “Piemēram, no tā paša rapša medus raža būs milzīga, bet to indi, kas uz tā lauka būs, bite sanesīs iekšā stropā, ēdīs pati un arī mēs pēc tam to ēdīsim,” stāsta Mareks. Pircējam šodien nekas cits neatliek, kā vien uzticēties tam, kurš medu pārdod.
“Man bija stropi Pededzes liegumā, tur bija pavisam cits medus, bet arī raža bija uz pusi mazāka. Tad pircējs uzdod jautājumu, kāpēc tas medus dārgāks? Bet arī, ēdot cūkgaļu, ir atšķirība, vai tu ēd mājās audzētu vai no Polijas ievestu. Piemēram, griķu medus. To pie mums maz sēj, bet lūk, griķus neviens nemiglo ar ķīmiju, tāpēc griķu medus ir labs,” skaidro Mareks.
Biškopis, ja labi pārzinās savu apkārtni, zinās teikt, kādu medu bites sanesušas. Marekam visvairāk garšo viršu medus. “Latvijā labākā viršu medus ieguve ir Ādažu poligonā, vēl Kolkas ragā. Ir arī lapu izsvīduma medus. Karstās vasaras beigās no laputu izdalījumiem bites, ja vairāk nav ziedu, savāc to saldumu un sanes medu. Cilvēkam tas ir pat ļoti labs, jo tajā ir daudz minerālvielu. Tomēr, ja pašai bitei ir par daudz minerālvielu, ziemošana ir grūta, jo viņai zarnas pārpildās,” skaidro biškopis.
Īpaši veselīgs produkts ir bišu maize. Tā ir tie paši ziedputekšņi, tikai bites tos sanes kārēs. Uz putekšņiem virsū ir dabiskie raugi, kuri pienskābā rūgšanā rūgstot veido bišu maizi. “Biškopim to ir grūtāk dabūt, vieglāk ir savākt ziedputekšņus, liekot bitēm iet caur speciālu restīti, kas novietotas stropa skrejas priekšā. Ziedputekšņi viņai ir pie kājiņām un, lienot cauri mazajam restes caurumiņam, tie aizķeras un nokrīt,” stāsta Mareks, piebilstot, ka ziedputekšņi ļoti garšo daudziem bērniem. Bet, lai tos uzglabātu, tie jākaltē vai jāsaldē.

FaktiBite pa gludu virsmu var pavilkt 30 reizes lielāku svaru, nekā pati sver. Lai savāktu vienu kilogramu medus, bitei ir jāapmeklē 60 miljoni ziedu. Bite spēj lidot 5-8 km rādiusā no stropa un nekļūdīgi tajā atgriezties.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Štrunts par bitēm, ka tik medus?

Kategorijas