Olimpiādes – veids, kā sevi pārbaudīt

2020. gada 7. aprīlis 10:09

Mācību procesā iegūtās zināšanas tiek vērtētas dažādos pārbaudījumu darbos – ieskaitēs, kontroldarbos, eksāmenos, kā arī konkrētos priekšmetos zinošākie skolēni tiek virzīti uz olimpiādēm. “Dzirkstelei” savus stāstus par iegūto pieredzi dažādās novada un valsts olimpiādēs stāstīja Lukass Stalīdzāns, Enija Baumgarte, Ričards Bubišs, Ņikita Trifonovs, Emīls Vīksniņš, Elisa Mūrniece no Gulbenes 2. vidusskolas un Anna Johansone no Gulbenes novada valsts ģimnāzijas. Saruna notika vēl pirms ārkārtējās situācijas ieviešanas valstī.

Visu nevar iemācīties tikai stundās
L.Stalīdzāns šobrīd mācās 12. klasē. Jaunietis apzinās savas stiprās puses komunikācijā, sportā un vēsturē, tomēr tieši viņa padziļinātā interese un zināšanas vēstures jomā viņu šajā mācību gadā aizveda uz vēstures olimpiādi. “Mani izvirzīja skolotāja Aivija Grīnberga. Viņa māca vēsturi maniem klasesbiedriem. Es šogad šo priekšmetu nemācos, jo jau 11. klasē nokārtoju eksāmenu tajā. Skolotāja ticēja man, ka esmu spējīgs uz labiem rezultātiem. Vēsturi nevar iemācīties tikai stundās. Ar to arī ikdienā saskaros. Daudz ko stāsta vecvecāki, daudz arī internetā un dažādos TV raidījumos var dzirdēt. Uzmanīgi meklējot, var patiešām daudz atrast informāciju šajā jomā. Mana pieredze šajā priekšmetā palīdzēja nokļūt uz olimpiādi. Ja tu esi pārliecināts par savām spējām, tad uztraukumam olimpiādē nevajadzētu būt. Novadā biju pirmais, bet pietrūka četri punkti, lai tiktu uz valsts olimpiādi,” stāsta Lukass. Par vēsturi viņam ir liela interese, bet ir arī vairākas citas idejas, ar ko saistīt dzīvi.
E.Baumgarte, kurai ekonomikas kurss beidzās jau 11. klasē, novadā otro gadu pēc kārtas ieguvusi 1.vietu ekonomikas olimpiādēs. “Mācos 12. klasē. Domāju savu nākotni saistīt ar ekonomikas jomu un finansēm. Gribu mēģināt stāties Rīgas Tehniskajā universitātē vai Stokholmas Ekonomikas augstskolā. Ekonomiku mēs sākām mācīties 10. klasē, mani šis priekšmets ļoti uzrunāja, tāpēc es pieteicos piedalīties arī olimpiādē. Tās bija tiešsaistē, pirmā daļa bija testa jautājumi, otrajā daļā bija jārēķina dažādi uzdevumi. Piemēram, par vidējām izmaksām, vidējām mainīgām, vidējām kopīgajām vai fiksētajām izmaksām. Bija jāzina arī par peļņas bruto un citus jautājumus. Man tas viss likās saprotami,” stāsta ekonomikas skolotājas Raisas Ragas skolniece Enija. Lai arī valsts olimpiādē netika gūtas godalgotas vietas, meitene apzinās savas stiprās puses – matemātika, fizika, ekonomika. Viņa nebaidās turpināt ieguldīt darbu, lai iemācītos arvien vairāk.

Krievu valoda kopš bērnības
Vidusskolā skolēniem ir iespēja apgūt trīs svešvalodas – angļu, vācu un krievu. Reģionā labākie krievu valodas olimpiādēs bija 10. klases skolnieks R.Bubišs (skolotāja Lilita Timermane) un 11. klases skolnieks Ņ.Trifonovs (skolotājs Jurijs Polis).
“Piedalījos gan reģionā, gan valstī. Bija, protams, grūtības, bet kopumā es nostartēju veiksmīgi. Bija jārunā krievu valodā un jāraksta eseja par izvēlēta rakstnieka citātu. Manā ģimenē runā krieviski,” stāsta Ričards.
“Tas, ka tu runā krievu valodā no bērnības, neiemāca tev domāt vai rakstīt šajā valodā, bet priekšrocības tas, protams, sniedz. Konkurence bija olimpiādē spēcīga, latviešu tur neviena nebija,” ar humoru stāsta Ņikita. Viņam olimpiādē pietrūka viens punkts līdz 3. vietai.
Abi puiši latviešu valodu sākuši apgūt jau no bērnības, tādēļ mācības grūtības nesagādā. Ričards vēl par savām stiprajām pusēm nosauc matemātiku un fiziku, Ņikita, savukārt, norāda, ka vienmēr ir gatavs pamēģināt ko jaunu un par būtisku sava rakstura iezīmi nosauc pašpārliecinātību un spēju nebaidīties. Viņš nebaidās arī paust savu viedokli par notikušo skolu reformu.
“Es šajā skolā mācos jau vienpadsimt gadus, ļoti gribēju to arī pabeigt. Mūs, skolēnus uztrauc, ka jaunajam veidojumam būs jauns nosaukums. Ir sajūta, ka mūsu viedokli neviens nedzird. Uz sapulcēm aicināja tikai vecākus, bet ne jau viņiem te jāmācās. Domāju, ka viedokli varēja prasīt arī mums – vidusskolēniem,” pārliecināts Ņikita. Viņš arī atklāj, ka nākotnē savu dzīvi labprāt saistītu ar pilota darbu.

Labi rezultāti bioloģijā un latviešu valodā
Skolotājas Ilzes Ilgsalietes 9.klases audzēknis E.Vīksniņš atzīst, ka skolēnu vidū populārs priekšmets esot bioloģija. Viņš piedalījās bioloģijas olimpiādē. “Man tā likās viegla, jo mums deva uzdevumus ar atbilžu variantiem. Olimpiādes novada posms, kur uzdevumus deva valsts, notika tiešsaistē. Skolas pārbaudes darbos vairāk ir pašam jāraksta pareizās atbildes,” atceras Emīls.
E.Mūrniece, kas arī mācās 9. klasē, novadā ieguva 1. vietu latviešu valodas olimpiādē. Ārkārtas situācijas laikā Latvijā klātienē atcelta ir Latviešu valodas un literatūras valsts 46. olimpiādes 8.-9. klasēm trešais posms, kas bija plānots 27. martā. Elisai latviešu valodas un literatūras priekšmets pie savas skolotājas Vitas Mednieces padodas, pērn viņa startējusi olimpiādē vecākā klašu grupā, tāpēc uzskata, ka no tā ieguvusi nepieciešamās zināšanas, lai varētu veiksmīgi piedalīties šogad. “Savas zināšanas nostiprinu stundās. Mani un klasesbiedrus eksāmens latviešu valodā neuztrauc tik ļoti kā matemātikā. Skolotāja palīdzēja olimpiādei sagatavoties, šogad pirms tās bija konsultācijas. Skolotāja man palīdzēja sagatavot materiālus par kultūras aktualitātēm, jo neizdodas ikdienā tik daudz sekot līdzi. Piedaloties olimpiādē man rezultāti nav tik svarīgi, apzinos, ka ir ļoti spēcīga konkurence,” atzīst Elisa. Vēl viņu ļoti interesē matemātika, ķīmija un angļu valoda, kur arī ir labi panākumi.

Valodu prasme atver durvis
Salīdzinot ar citiem priekšmetiem, vācu valodas olimpiādēs piedalīties gribētāju ir mazāk. 12.klases skolniece A.Johansone vācu valodas olimpiādēs piedalījusies visus vidusskolas gadus. 10. klasē viņai bija 3. vieta novadā, 11. klasē – 1.vieta, tomēr pietrūka pāris punkti, lai tiktu uz valsts olimpiādi. Šogad viņa veiksmīgi piedalījusies valsts olimpiādē. “Vācu valodā mums bija jāraksta pārspriedums par vienu vācu autores citātu. Es šogad rakstīju eseju par saskarsmi un kontakta veidošanu ar citiem, par to, ka tas, ja viens otram palīdz, palīdz dzīvē tikt uz priekšu.” Anna stāsta, ka rudenī nokārtojusi eksāmenu vācu valodā DSD2 un saņēma C1 līmeni. “Tas ir starptautisks eksāmens, un ar šo diplomu es varēšu iestāties arī augstskolās Vācijā. Es gan domāju studēt kādā no Latvijas augstskolām, iesaistīties “Erasmus” projektos un caur tiem braukt uz Vāciju,” nākotnes plānus stāsta Anna. Viņasprāt, valodu prasme dod daudz, var ceļot, sazināties ar vairāk cilvēkiem, var lasīt grāmatas orģinālvalodā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Olimpiādes – veids, kā sevi pārbaudīt

Kategorijas