Laulībā mīnusi top par plusiem

2020. gada 9. aprīlis 10:32

2870

Pirms divarpus gadiem viņi viens otru pirmo reizi ieraudzījuši veikalā Lizumā. “Bijām vien viens par otru dzirdējuši. Elīza nevarēja sagaidīt, kad es viņai uzrakstīšu kādu ziņu. Tad viņa uzrakstīja man pirmā. Pēc nedēļas satikāmies un kopš tās dienas katru nedēļas nogali esam bijuši kopā,” tā laimīgo stāstu iesāk Kaspars Abužs. Pagājušajā sestdienā, 4.aprīlī, ar izredzēto meiteni Elīzu Eglīti viņš mija gredzenus.

Precamies taču mīlestības dēļ
Elīza dzimusi un augusi Lizumā, šobrīd apgūst vecmātes profesiju Rīgas 1. medicīnas koledžā. Kaspara dzimtā puse ir Tirza, šobrīd strādā par operatoru SIA “Daiļrade Koks” Valmierā. Uz šo pilsētu arī aizvedis abu kopīgais ceļš. Kāzu datums bija abiem ieplānots jau pirms pusgada, kad par šābrīža krīzi vēl neviens neko nenojauta.
“Tā mūs neapturēja. Lai gan sākumā, kad pirmo reizi par to sāka runāt, nesapratām, ko darīt. Man māsas dzīvo ārpus Latvijas, protams, viņas bija ielūgtas pirms tam. Tad domājām, vai pārcelt, tomēr sapratām, ka, pirmkārt, nezinām, cik ilga būs krīze, un, otrkārt - mēs precamies sevis dēļ, ne viesu dēļ. Tas, ka ģimene ir klāt, protams, ir jauki un īpaši, tomēr apprecamies jau mēs viens ar otru,” stāsta Elīza.
Kaspars apstiprina, ka, jo tuvāks ir bijis šis noliktais datums, jo vairāk sāka parādīties visādi ierobežojumi, kuru dēļ ne no ārzemēm, ne Latvijas nevarēja būt klātesoši pat tuvākie kāzu ceremonijā. Bijušas domas, ka varbūt atcelt, tomēr nolēmuši, ka šo skaisto notikumu kopā ar tuvajiem var arī nosvinēt vēlāk. Pati kāzu diena bijusi ļoti īpaša. Savu lēmumu juridiski reģistrēt izvēlējās Valmieras Dzimtsarakstu nodaļā.
“Sajūtas mums bija ļoti labas. Īpaši, kad ieraudzījām viens otru, cik esam ļoti skaisti sataisījušies. Jutāmies ļoti patīkami,” atzīst Kaspars.
“Emocijas bija lielas, jo bijām ļoti gaidījuši šo dienu. Pamostoties, atceros, ka bija satraukums par to, ka šī diena beidzot ir klāt. Pati diena bija patiešām mīlestības pilna. Ziedu kompozīcijas pasūtījām pie cilvēka, kuram ļoti uzticamies. Tā bija Santa no Lizuma “Santas Bodītes”. Viņa vienmēr prot visu tik skaisti izveidot. Man bija īpašā vēlme par frēzijām, jo tie ir mani mīļākie ziedi. Santa šo dienu skaisti piepildīja ar frēzijām,” priecīgi stāsta Elīza.

Elīzas vecāki kā piemērs abiemJaunais vīrs atzīst, ka ir daudz svarīgu priekšnoteikumu laulībā, lai tā izdotos patiešām stipra.
“Galvenais, lai viens otram spēj visu uzticēt, izrunāt un būt atklātiem savā starpā. Tā var tikt galā ar visu un - lai nav jāstrīdas. Kā saka sievasmāte – galvenais ir aiziet gulēt tad, kad abi nav dusmīgi viens uz otru,” stāsta Kaspars.
Elīza norāda, ka katram, protams, ir savi ieradumi un otram ir jāpielāgojas. Svarīgi ir, lai abiem būtu kopīgi dzīves mērķi, uz ko tiekties.
“Mums ļoti labs piemērs ir Elīzas vecāki – Inita un Guntis Eglīši, ka viņi spējuši dzīvot tik ilgi kopā. Viņi mums parādījuši, ka ir jāmāk piekāpties un par visu nevajag strīdēties,” saka Kaspars.
“Maniem vecākiem ir ilga un laimīga laulība. Šogad viņi svinēs četrdesmito kāzu jubileju. Mēs redzam – ir vērts,” pateicīga saviem vecākiem par piemēru ir Elīza.
Elīzas vecāki arī bija abu liecinieki Dzimtsarakstu nodaļā. Jaunā sieva atzīst, ka Kasparā ļoti novērtē viņa mierīgumu un nosvērtību un to, kā viņš izturas pret viņu.
“Mēs katrs patiešām esam citādāki. Elīza manus mīnusus uztaisa par plusiem,” atklāj Kaspars.

Pieņemt laulībā vīra uzvārdu
Abi jaunlaulātie atzīst, ka laulība ir patiešām nopietns un atbildīgs lēmums.
“Stājoties laulībā mēs apliecinām viens otram un katrs sev, ka esam gatavi ar otru cilvēku dzīvot visu mūžu kopā un visu arī veidot kopīgi. Ar to mēs apliecinām, ka esam nopietni un esam gatavi stāties vislielākajās saistībās mūžā,” izpratni par laulību skaidro Kaspars.
“Es vienmēr esmu zinājusi, ka gribu apprecēties, veidot kopīgu ģimeni un dzīvot kopā līdz beigām. Uzskatu, ka tā ir arī cieņa, ko varu izrādīt savam vīram, ja pēc laulībām pieņemu viņa uzvārdu,” atzīst Elīza.
Arī Kaspars piekrīt, ka skaistāk tomēr ir, ja abi dzīvo zem viena uzvārda. Mūsu uzvārds nu būs Abuži,” priecīgs un gandarīts ir jaunās ģimenes galva Kaspars.
“Dzirkstele” vēl abiem jaunlaulātajiem veselību, laimi un izdošanos uzsāktajā kopīgajā ceļā!

Visas laulības norisinās atbilstoši likumdošanai
Gulbenes novada dzimtsaraksta nodaļas vadītāja Vita Elsiņa: - Mēs esam saņēmuši Tieslietu ministrijas un Dzimtsaraksta departamenta norādījumus, kādā veidā varam reģistrēt laulību šajā ārkārtas situācijā. Ir atļautas laulības kā juridiska fakta reģistrācija. Nekas cits nav atļauts. Tās var reģistrēt tikai četratā - divi laulības slēdzēji un liecinieki. Nevaru teikt, ka krīze ir ietekmējusi ciparus, jo gada sākumā vienmēr ir maz laulību. Salīdzinot ar pagājušo gadu, skaitļi ir šādi: no janvāra līdz aprīlim pērn pie mums bija noslēgtas piecpadsmit laulības, šogad janvārī nebija vispār, līdz šim kopā bijušas astoņas laulības un vēl piecas plānotas aprīlī. Visas laulības, kas šobrīd notikušas, protams, ir norisinājušās atbilstoši likumdošanai. Šosestdien tika plānotas laulības ar viesiem, bet mēs informējām pāri, ka jāievēro ārkārtējās situācijas noteikumi. Tas nozīmē, ka, ja vēlas, var piedalīties klāt tikai liecinieki un noslēgt laulību var kā juridisku fakta reģistrāciju. Viņi padomāja un teica, ka tomēr vēlas noslēgt laulību un piekrīt būt četratā. Šobrīd samazinājusies ir iesniegumu iesniegšana uz vasaru, jo cilvēki nogaida. Pieņemam iesniegumus tikai uz dzimšanas un miršanas reģistrācijām un laulībām kā uz juridisku faktu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Laulībā mīnusi top par plusiem

Kategorijas