Dzirkstele.lv ARHĪVS

Novadniece publisko pandēmijas laika dzeju

Diāna Odumiņa

2020. gada 11. aprīlis 08:56

847
Novadniece publisko pandēmijas laika dzeju

Novadniece Ance Lauva-Salnāja, kura dzīvo un strādā Krakovā Polijā, tikko saņēmusi šajās dienās izdevniecības “Domu Pērles” izdoto dzejas krājumu “Pasaules vējos”. Tajā ir piecu autoru un tajā skaitā arī Ances dzeja. Viņa ir bijusi pati ražīgākā autore. Grāmatā ietverti 39 Ances dzejoļi. Viņa neslēpj - grāmatas izdošanas iniciatori ir paši autori. Arī Ance finansiāli piedalījusies šīs grāmatas izdošanā. Katrs autors ir ticis pie vairākiem grāmatas eksemplāriem. Ance savējos izsūtījusi mammai uz Gulbeni, draugiem dažādās pasaules malās un arī “Dzirksteles” redakcijai, jo savā laikā ir bijusi pastāvīga autore šajā laikrakstā.

Par jauno grāmatu Ance saka tā: “ Kad rakstu dzeju, domās varu ceļot, līdz ar to varu būt gan Polijā, gan Latvijā. Dažkārt gadās, ka sailgojos pēc Latvijas, domās klīstu pa Gulbenes novadu un top dzejolis. Bet kopumā visvairāk rakstu par to, kas tiek piedzīvots konkrētajā laikā, dažreiz arī par kaut ko kas agrāk piedzīvots. Bet ir arī dzejoļi par tēmām, kas mani neskar tiešā veidā, bet tie ir notikumi pasaulē, piemēram, korona vīrusa pandēmijas laikā tapa dzejolis arī par šo tēmu.”

Ance stāsta, ka dzejo pārsvarā latviski, bet ir daži dzejoļi arī poļu un angļu valodās. Visdabiskāk esot dzejā izteikties valodā, kurā runā dvēsele, un Ancei, protams, tā ir latviešu valoda. “Mēdz būt tādas dienas, kad domāju tikai poliski, bet dzejolis tāpat top latviešu valodā, jo poliski, kad kaut ko uzrakstu, tad īsti nejūtu to dzejoli un emocijas, jo tā nav mana dzimtā valoda,” saka autore.

Viņa stāsta, ka ikdienā darba pienākumi liek būt racionālai, liek norobežoties no emocijām, liek koncentrēties un nenovirzīt domas no tā, ko dara. Tad dzejai nav laika. Taču zemapziņā Ance nekad nav varējusi izslēgt sevī dzejnieci. “Ir bijis arī tā, ka sapnī dzirdu dzejoli un nākamajā rītā pieceļos un pierakstu. Tas ir tādos gadījumos, kad par kaut ko esmu ilgi domājusu, bet nav sanācis domas izlikt uz papīra vai ar kādu parunāt. Tāpēc varu teikt, ka rakstu, lai izliktu kaut kur savas emocijas vai lai saglabātu savas domas,” atklāj Ance. Pirms publicēšanas viņa savus dzejoļus sūta vērtēšanai mammai un māsai.

Lūk, viens no Ances dzejoļiem, dzejolis bez nosaukuma:


“Katrs savā dzīvē kaut kur skrien,

Ik pa laikam dziļos dubļos brien.

Daudzi vēlas būt tur, augstumā,

Dažiem sapņi izdziest klusumā.


Katram dzīve mums ir dažāda.

Visiem nebūs viņa vienāda.

Kāds no dubļiem lido augstumos,

No virsotnēm cits - putekļos.


Kāds pa dzīvi skrien un mokās. 

Katram sava dzīve paša rokās.

Katrs dara to, kas viņam tīk.

Uzvar tas, kas dzīvi vienmēr mīl."