“Tautumeitai” vajag palīdzību

2020. gada 17. aprīlis 00:00

2146

Glābšanas darbu plāno kopā
Ivars Drulle “Dzirkstelei” stāsta, ka jau kopš bērnības regulāri ir braucis garām “Tautumeitai”, reizēm domās sasveicinājies ar to. Viņš nav pat spējis iedomāties savu ceļu uz lauku mājām bez šīs skulptūras - tik pierasta tā esot. “Vairāk par to aizdomājos tad, kad restaurēju Lutera pieminekli Gulbenē 2017.gadā. Lizuma “Tautumeitai” ir tieši tās pašas kaites un problēmas, kas bija “Luteram”, bet, pateicoties gulbeniešu iniciatīvai, “Luters” tika veiksmīgi izārstēts un saglabāts nākamajām paaudzēm. Šajā kontekstā man kļuva bēdīgi, kad braucu cauri Lizumam. Es bažījos par to, cik drīz tā aizies postā un būs jānojauc tāpēc, ka kļuvusi bīstama apmeklētājiem. Reizēm pie sevis prātoju, vai man pašam vērsties pie lizumniešiem un piedāvāt savu restaurācijas plānu vai arī gaidīt kādu dienu, kad viņi paši ar mani sazināsies un mēs varēsim kopā plānot glābšanas darbu. Otrais variants pienāca ātrāk, un, kad saņēmu zvanu no Lizuma, man nebija jādomā ne mirklis, lai piekristu piedāvājumam restaurēt,” stāsta I.Drulle.

Laist bojā? Tīrais neprāts!
Lizuma vidusskolas novadpētniecības muzeja vadītāja Vaira Briede skaidro, ka “Tautumeita” ir padomju laika projekts, kad “sabiedrību vajadzēja pareizi izglītot”. “Toreiz ceļu krustojumos uzstādīja sportistu, pionieru, darba darītāju vai tautumeitu skulptūras. Savā laikā Ļeņina monumentālās propagandas plāns bija tāds, ka vajag jauno padomju tautu izglītot ar kino un ar skulptūrām, jo tas visvairāk uzrunājot masas. 1951. vai 1952.gadā pie mums tika uzstādīta tēlnieces Leas Davidovas-Medenes veidotā skulptūra “Tautumeita”,” stāsta V.Briede.
I.Drulle skaidro, ka ir svarīgi šo darbu atjaunot tāpēc, ka savā agrīnajā mākslinieces karjerā to ir veidojusi viena no izcilākajām latviešu tēlniecēm - L.Davidova-Medene. Viņas darbi ir plaši pārstāvēti gan Mākslinieku savienības muzejā, gan Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. “Laist bojā viņas darbu slinkuma vai nolaidības pēc būtu tīrais neprāts! Kādam var šķist, ka skulptūras stils pārāk saistīts ar Padomju Savienību 1950.-1960.gados, bet tā vienkārši ir mūsu vēsture un Latvijā ir palikušas ļoti maz šāda stila āra skulptūras,” uzsver I.Drulle.
V.Briede stāsta, ka L.Davidovas-Medenes daiļradi pētījusi mākslas zinātniece Ruta Čaupova, kura viennozīmīgi atzīst, ka darbs ir profesionāli meistarīgi izpildīts un skulptūra ir vērtīga, lai to saglabātu. “To ir vērts saglabāt, jo kas ir nākotne bez pagātnes?” uzsver V.Briede.
Savukārt I.Drulle stāsta, ka mākslas vēsturnieki tagad šādas skulptūras izmisīgi meklē un dokumentē, lai saglabātu liecības par to laiku. “Šobrīd mākslas vēstures kontekstā tiek pārskatīts padomju laika mantojums un sākam citādi skatīties uz to laiku. Tiek izdotas grāmatas par arhitektiem un dizaineriem, kas radījuši spilgtus darbus dziļā Hruščova un Brežņeva laikā. Arī Latvijas Banka šogad izlaidīs kolekcijas eiro monētu, kas veltīta padomju laika modernismam 1960.-1970.gados. Šādā skatījumā Lizuma skulptūra ir kļuvusi par īpaši saudzējamu vēstures liecību ar augstu māksliniecisku vērtību,” uzsver I.Drulle.

Sabojājis laikazobs
“Tautumeitas” liktenis ir ļoti interesants. V.Briede zina stāstīt, ka savulaik šo skulptūru uzstādīja Šoseju un zemes ceļu pārvalde. “Kad to uzstādīja, par to rūpējās Ceļu daļa. Mums Ceļu daļā Lizumā bija ļoti interesanta personība - Alfrēds Rudzītis. Viņš atnāca uz Lizumu 1944.gadā. Bija ļoti gudrs, zinošs cilvēks ne tikai savā profesionālajā darbībā, bet arī kultūras dzīves atbalstītājs. Ceļu daļā savā laikā bija pat vīru koris. Viņš paveica daudz labu lietu. Piemēram, ja tiem cilvēkiem, kuri bija izsūtīti, pēc atgriešanās kolhozā nedeva darbu, tad Ceļu daļā viņus pieņēma darbā. Ceļu daļa arī uzņēmās atbildību par šo skulptūru. Tā tika balsināta, un vieta, kur tā uzstādīta, vienmēr bija sakopta. Ceļu daļa Lizumā pēc 2000.gada tika likvidēta, kopš tā laika skulptūra ir bezsaimnieka. Meklējām iespēju, kā to varētu restaurēt, bet nevienam šim darbam nav līdzekļu, un ar katru gadu tā arvien vairāk iet bojā. Mums - kultūras darbiniekiem Elitai Dūtei, Viktoram Namajunas, Ilonai Brektei, Kristiānam Brektem, Anitai Ledainei, Aivai Krauklei - radās ideja, ka varētu vākt ziedojumus skulptūras atjaunošanai. Savukārt tēlnieks Ivars Drulle uzņemtos darbu, bet pagasts - uztaisīt stalažas,” stāsta V.Briede. I.Drulle uzskata, ka pie šīs skulptūra atjaunošanas jāķeras drīz. Viņaprāt, šajā gadījumā ir tikai divi varianti – tā tiek saglābta vai arī salīdzinoši drīz jāizmet atkritumos. Laika gaitā tai radušās nopietnas plaisas, un ar katru nākamo gadu sals un ūdens ver šīs plaisas vaļā un plēš skulptūru gabalos. Kādā noteiktā brīdī sāks krist nost detaļas. “Šādā gadījumā nekas cits neatliks, kā to nojaukt,” saka I.Drulle.
Tēlnieks skaidro, ka “Tautumeita” ir atlieta no betona vairākās daļās, kas ir salīmētas kopā ar cementu. Galvenās problēmas varētu rasties, tīrot šuves un ieraugot, ka salīmētās daļas gandrīz vairs neturas kopā. “Varbūt metāla karkass ir izrūsējis tik tālu, ka nespēj noturēt savu slodzi. Ja tomēr atklāsies, ka strukturāli mākslas darbs turas stingri kopā, tad detaļu restaurēšana un krāsas slāņu tīrīšana problēmas nesagādās, jo ir vairāk tehnisks darbs. Kopumā skulptūras atjaunošanas darbu varētu veikt mēneša laikā, līdzīgi kā bija Gulbenes “Lutera” gadījumā. Toreiz gan darbi ievilkās, jo bija lietaina vasara un bija jāgaida retās sausās dienas, kad var strādāt uz stalažām,” stāsta I.Drulle.

Zvaigznīša, nevis Drulles “līgava”
“Tautumeita” ir unikāla arī ar to, ka tai ir divas galvas. “Šo notikumu pati neatceros, tas ir atstāstīts. Proti, kad skulptūra bija uzstādīta, tai pazuda galva. Tā nenokrita, galva tikusi nozāģēta. Tad mūsu vietējam tēlniekam Vilim Zvaigznītim (tas pats meistars, kurš veidojis Gosupes velnu – red.) palūdza, lai viņš pēc fotogrāfijas uztaisa skulptūrai galvu. Viņš pēc attēla uztaisīja tieši tādu pašu. Īstā galva pazuda, neviens nezināja, kur tā ir. Deviņdesmitajos gados Juris Pajats, kurš dzīvoja “Rubenēs”, mežmalā, kur sakrāmēti laukakmeņi, galvu atrada. “Rubenēs” savā laikā bija kāzu muzejs, un tad galva bija nolikta tur pagalmā. Kad kāzu muzejs beidza pastāvēt, skulptūras galvu atveda uz skolas muzeju. Tagad tā atrodas muzeja telpās,” stāsta Vaira Briede (attēlā).

“Tagad var pasmieties un teikt, ka šī ir skulptūra ar divām galvām, viena glabājas rezervē,” saka tēlnieks Ivars Drulle. Interesējoties, vai restaurācijas laikā skulptūra tiktu pie savas oriģinālās galvas, I.Drulle skaidro: “Bija doma, ka varētu uzlikt atpakaļ oriģinālo galvu, bet šī ideja tika noraidīta, jo tad zustu šis neparastais stāsts par to, ka “Tautumeitai” tagad ir “vietējā galva”.” Kā kuriozu mākslinieks piedāvājis vēl vienu alternatīvu risinājumu – “Drulles galvu”, ko viņš veidotu no mūsdienu skaistuma izpratnes skatpunkta. “Lai tomēr paliek Zvaigznīša “līgava”, nevis Drulles “līgava”,” smaidot saka I.Drulle.

Ziedo

Tēlnieks Ivars Drulle ir veicis skulptūras izpēti, sagatavojis tāmi (2270 eiro plus nodokļi) un apņēmies to restaurēt. Ikviens lizumnietis un šīs idejas atbalstītājs līdz 14.jūnijam ir aicināts ziedot 2 eiro Lizuma vidusskolas attīstības biedrības kontā: LV95HABA0551034223302 ar norādi – Lizuma “Tautumeitai”.
Avots: Lizums.lv

Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Tautumeitai” vajag palīdzību

Kategorijas