Izturēt šo distancēšanās laiku ar cieņu!

2020. gada 17. aprīlis 00:00

Novadniece Inese Posse, kura par savām mājām sauc galvaspilsētu, šodien tāpat kā daudzi dzīvo attālināti un distancēti no sabiedrības laukos - Lejasciemā. Inese ir Valsts darba inspekcijas darbiniece un kuplas ģimenes mamma. Viņas pārdomas par šo laiku:
- Kā teica viens mācītājs nesen par šo laiku - esam nokļuvuši klosterī. Tāda arī sajūta - atteikšanās no daudz kā, kas ir bijis ikdienā. Līdz ar to mana ikdiena ir drusciņ transformējusies: no tās ir pazudušas tikšanās ar draugiem un svinības, un dažādu kultūras pasākumu apmeklējumi, opera, teātris. Vietā vairāk darbs dārzā, pastaigas svaigā gaisā un komunikācija ar bērniem. Esam apņēmušies katru dienu nostaigāt vismaz piecus un vairāk kilometrus un tur arī smeļamies optimismu: dabas skaistumā, sarunās, kaut ko jaunu papētām, uzzinām. Lielāko daļu laika tagad esmu Lejasciemā savā mājā, jo darbs ir attālināti. Darba devējs man ir nācis pretī, līdz ar to varu pavadīt laiku laukos, kur ir saule, mežs un svaigs gaiss. Esmu tāds cilvēks, kam tīri labi patīk pabūt vienatnē kādu brīdi, līdz ar to šis laiks man pārlieku lielas ciešanas nesagādā. Esmu saziņā ar bērniem katru dienu, viņi brauc uz šejieni, un pavadām daudz laika kopā. Kad sākās karantīna, domāju lasīt grāmatas, kas iekrājušās, bet pagaidām vēl nav bijis laika. Protams, daudziem pazuda darbs, un tas ir stress, manam vecākajam dēlam izbeidzās darbs sabiedriskajā ēdināšanā, jo, sākoties vīrusam, klienti vienkārši vairs nenāca. Meita ar draugu arī ir ar mani kopā izolējušies Lejasciemā, līdz ar to vientulībā īsti nesanāk pabūt. Dārzā top dobes, kurās tik sēta rukola, spināti, dilles, timiāns, majorāns un daudz kas cits, ko lietosim līdz pat sniegiem. Vairāk jādomā par komunikāciju savā starpā, jo ar meitu un viņas draugu neesam kopā dzīvojuši, un tas jauns pārbaudījums. Tādēļ man šis laiks ir interesants, bet, protams, nevarētu teikt, ka gribētu, lai tas turpinās ilgstoši. Taču, beidzoties karantīnai, mēs visi būsim citādāki. Redzu, ka daudzu skrējienu pa dzīvi ir apturējis vīruss, kas devis laiku pārdomām.
Kad esmu Lejasciemā, pazūd viss stress, kas vēl drusciņ Rīgā ir, jo tomēr jāpārvietojas pa pilsētu, kur ir saslimušie. Bet ļoti stingri ievērojam visas valdības noteiktās norādes: ir dezinfekcijas līdzekļi, rokas dezinficējam ikreiz, kad atnākam no veikala, protams, cītīgi mazgājam rokas, periodiski notīru visus rokturus, makus, mobilos, atslēgas. Dzeru D un C vitamīnu katru dienu, cenšamies ēst veselīgi, kas mūsu ģimenē nav nekas jauns. Rīgā pie āra durvīm ir ar hloru piesūcināts kāju slaukāmais, jo, kad sākās vīruss, man no Itālijas māsa pastāstīja, ka arī ar kājām var ienest vīrusu, viņi atstāja apavus pie ieejas. Rīgā būtu grūti atstāt apavus ārā, jo no rīta to vairs nebūtu, tāpēc slaukām un atstājam iekšpusē. Ievērojam pilnīgi visus piesardzības pasākumus un ceram, ka nesaslimsim. Šī karantīna ir inteliģences un prāta pārbaudījums - katrs domājošs cilvēks saprot, ka, neievērojot noteikumus un demonstrējot savu egoismu, mēs varam nonākt Itālijas vai Spānijas situācijā, un to neviens negribētu.
Runājot par ekonomisko situāciju, skaidrs, ka ekonomika cietīs un mēs, iedzīvotāji, arī. Nesen izskanēja viedoklis, ka pēc šīs krīzes, ja to tā var nosaukt, no Latvijas aizbrauks vēl lielāks skaits iedzīvotāju, kā tas notika pēc 2008.gada krīzes. Protams, kad pasaules valstis atgūsies no vīrusa un sāks atcelt ierobežojumus, cilvēki sāks pārvietoties - tā tas ir. Bet vai būs tieši tā, mēs nezinām, jo ceram taču, ka Latvija pēc iespējas ātrāk atgriezīsies ierastajā dzīvē. Pareizā risinājuma nav, cik redzu, latvieši ļoti saprātīgi pieiet situācijai un ir pietiekami atbildīgi pret sevi un citiem, līdz ar to mums Latvijā tomēr nav citu valstu situācijas un var vēl darboties ražošanas uzņēmumi, kā arī var strādāt attālināti, tā ka nav pilnīgas karantīnas. Priecē, ka Latvija tomēr ir lauksaimnieku zeme, redzot, cik daudzi piedāvā savu produkciju iegādāties. Un tā ir lieliska pieredze, cerams, ka šīs labās lietas saglabāsim arī pēc karantīnas, jo mums ir tik daudz burvīgu produktu, ko varam izaudzēt tepat!
Katru dienu lasu ziņas, protams, visa ģimene seko līdzi situācijai valstī. Apspriežam katras dienas saslimušo un izveseļojušos skaitu, jo tomēr visi gaida to labo iznākumu un karantīnas beigas. Ļoti novērtējam mūsu mediķu darbu, domās esam kopā ar viņiem šajā grūtajā un atbildīgajā laikā un pateicīgi par visu, ko viņi dara mūsu labā. Mūsu COVID-19 dienasgrāmata ir mūsu ikdiena, to mēs visi iedzīvotāji kopā rakstām un ceram, ka izturēsim šo laiku ar cieņu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Izturēt šo distancēšanās laiku ar cieņu!

Kategorijas