Ar mīlestību sirdī

2020. gada 21. aprīlis 00:00

2311

Siltumnīcas Mārīte kopā ar vīru sāka kurināt martā. Viņa uzsver, ka bez vīra palīdzības galā netiktu. “Naktīs jākurina, izgulēties netiek. No marta mums ir slīdošais grafiks, nākam ik pēc trim stundām kurināt. Vīrs arī uzbūvēja šīs siltumnīcas. Tā ir viņa paša izdomāta konstrukcija. Kādreiz mums bija mazāka izmēra siltumnīcas, bet tās tika pārbūvētas, jo palika par mazām,” stāsta Mārīte.
Mārītei ir liela pieredze puķu un dārzeņu audzēšanā. Piemēram, par katru puķu šķirni viņa var stāstīt gari un izsmeļoši. “Bez patikšanas un mīlestības šo darbu nevar darīt. Ja uz siltumnīcu nāc, tikai kā uz darbu, tad nevar. Ir jābūt mīlestībai sirdī,” uzsver Mārīte. Šķiet, ka siltumnīcās ir tūkstošiem stādu, kuri ir izstādīti podiņos, daļa jau sākusi ziedēt, bet citi pošas ziedēšanai. “Patiesībā es sēju un stādu, ko vien var iesēt un izaudzēt. Esmu eksperimentējusi visu ko, pat bērzus esmu iesējusi,” saka Mārīte.
Viņa atzīst, ka konkurenci izjūt, jo audzētāju ir daudz, bet, cik viņa novērojusi, tad tiešu tādu kā viņa, kas iegrimusi tik daudzās lietās, nav daudz. “Es audzēju visu iespējamo un neiespējamo, citi vairāk specializējas, piemēram, uz tomātiem vai begoniju šķirnēm, bet man jau gribas visu. Man patīk vērot procesu, kad tikko sāk dīgt sēkliņas,” stāsta Mārīte.

Nav ienesīgākais bizness
Tā kā Mārīte siltumnīcās rosās jau aptuveni 20 gadus, tad nav arī pārsteidzoši no viņas dzirdēt, ka kā stādu audzētājai tirgus jau mazliet ir ieņemts, bet tas noticis pakāpeniski daudzu gadu garumā. “Stādi jau nav tas ienesīgākais bizness. Esmu vairāk orientējusies uz vietējo tirgu. Labs tirgus ir Apē. Šogad gan pagaidām tas ir atcelts. Igauņi labi pērk. Reizi nedēļā braucu ar stādiem uz Gulbeni. Ja šogad nenotiks lielie tirgi, tad klienti paši atbrauks pie manis uz mājām. Ir klienti, kuri gadiem pērk stādus pie manis. Esmu godīgs tirgotājs, jo nevienam nekad neiestāstu to, kā nav. Piemēram, ja prasa pārdot zemo tomātu stādus, tad es tādus arī pārdodu, nevis tirgoju vienalga kādu, apgalvojot, ka tas ir zemais stāds. Protams, arī man katru gadu nāk klāt jaunas šķirnes, bet, ja man ir jauna šķirne, tad es tā arī pasaku, ka pārbaudījusi neesmu. Reizēm gan notiek nesaprašanās starp pircēju un pārdevēju. Piemēram, prasa krūmrozi. Es zinu, ka pēc klasifikācijas krūmroze ir krūms, kas aug metru līdz metru piecdesmit, bet, izrādās, pircējs tomēr ir gribējis zemu, parastu rozīti,” saka Mārīte.

Milzīga stādu dažādība
Mārītes siltumnīcās ir viss, ko sirds kāro. Viņa ved “Dzirksteli” uz vienu no siltumnīcām, kurā uzreiz uzmanību piesaista ziedošs vīnogulājs.
“Tas ir brīnums, kas te aug. Tas ir vienos ziedu ķekaros, un vīnogas būs ap Jāņiem. To jau aptuveni desmit gadus audzēju savam priekam,” saka Mārīte.
Turpat acis priecē arī solēnijas, pie kurām, kā Mārīte atzīst, ir pieradinājusi cilvēkus. “Tās izskatās kā begonijas, bet nav begonijas. Lai arī ziedi ir mazāki, tām ir krāšņāka ziedēšana. Kad sāk ziedēt, ir viena ziedu kupena! Solēnijas gan ir dārgākas, jo tās nevar izaudzēt no sēklām, ir jāpērk jaunstādi,” saka Mārīte.
Šajā siltumnīcā vieta rasta arī puraviem, redīsiem, spinātiem, kā arī saulrieteņiem, kuri labi iederas akmensdārzos, piemājas dārzos un kapos. Turpat zied sīkziedu atraitnītes un savus ziedus ver arī lielziedu dūmakaini zilās atraitnītes. Saziedējušas arī bakopas, kuras audzē piekaramos podos un balkonu kastēs. Mārīte gan zina teikt, ka tās var stādīt arī dārzā un ir ļoti skaisti, jo tās klājas pa zemi. Savukārt dālijas Mārītei jau ir pumpuros. Vieta rasta arī hortenzijām, mārtiņrozēm, rozēm, miķelītēm, krūmmelleņu stādiem, kā arī budlejām. “Budlejas cilvēki vēl maz pazīst, bet tie, kas jau šo puķi iepazinuši, tie to grib. Tā atgādina ceriņkrūmu, ir smaržīga,” skaidro Mārīte.
Dažādība stādu ziņā ir arī citās siltumnīcās: akmensēkles, kalibrahojas, verbēnas, salvijas, begonijas, leduspuķes, mekardonija, kura aug kā virziņa un zied dzelteniem ziediņiem un kuru, kā novērojusi Mārīte, arī iemīlējuši cilvēki. “Iestāda zemē, un ir kā paklājiņš sīkos dzeltenos ziediņos,” saka puķu audzētāja.
Vēl citā siltumnīcā aug balzamīnes, alisītes, celozijas, neļķītes, krustaines, kā arī dažādi garšaugi un graudzāles. Viņa stāsta, ka patiesībā neviens augs nav nemaz tik cimperlīgs, varbūt sākuma periodā ir bijis grūtāk ar nokareno begoniju, jo tā ir kaprīzāka, bet vēlāk arī tā saaug. “Protams, jāzina, kurai puķei vajag vairāk, kurai mazāk mitruma, bet temperatūru es te tā ļoti visiem stādiem pieregulēt nevaru. Kas ir pavisam aukstummīļi, tad tie ir atsevišķā siltumnīcā,” saka Mārīte.

Viss sākās ar tomātiem
Mārīte ved “Dzirksteli” arī uz siltumnīcu, kur tiek audzēti 39 šķirņu tomātu stādi. Izrādās, ka siltumnīcu bizness savulaik arī sācies tieši ar tomātiem.
“Uz “Ezeriņiem” mēs atnācām dzīvot 1995.gadā. Vēsturiski ir bijis tā, ka jau vecajam saimniekam bija dārzniecība - viņš audzēja rozes. Kad bija kolhoza gadi, šeit arī bija dārzniecība, tas viss tā nesaistīti ir sanācis. Es sāku ar tomātiem. Tie man pašai garšo un interesē. Es nemācēju tos audzēt, bet mēģināju, jo domāju: kā gan var neizaugt tomāti! Bet tur ir savi knifiņi. It kā aug kā nezāle, bet reizēm ir kaprīzi. Audzēju sākumā tomātus, tad kāds kaimiņš no manis tos nopirka, un tā tas pamazām aizgāja, pat īsti neplānoti. Tagad ir sarkani, rozā, oranži, zaļi, brūni, raibi, svītraini, saldi, skābeni, miltaini,” stāsta Mārīte.
Viņas novērojusi, ka klienti ļoti iecienījuši, piemēram, tomātu šķirni ‘Apelsīns’, iecienīti ir arī ķirštomātiņi – brūnie, sarkanie, dzeltenie. “Tagad ir daudz jaunu šķirņu, un starp jaunajām arī ir ļoti labas. Kādus gadus bija populāra šķirne ‘Rallijs’, bet tad tiku pie vēl labākas šķirnes - ‘Carmello’, kuras tomāti ir ar izteiktu tomātu garšu. Selekcionāri piedomā par to, lai būtu garšīgi tomāti. Audzēšanas ziņā man labāk patīk augstie tomāti, jo zemie dzen tikai sānu dzinumus un aizņem vietu. Labāk lielais, garais, jo es to piesienu pie šņores, izlaužu paduses, tas ir vieglāk kopjams. Bet cilvēki gan grib zemos,” novērojusi Mārīte. Viņa saka, ka tagad tomātu šķirnēm tiek doti skaisti nosaukumi, piemēram, ‘Dāmu prieks’, ‘Kavalieris’.
Visu, ko Mārīte izaudzē, viņai izdodas arī realizēt. “Ir bijis labi. Tā, ka visu pārdod, nekad nav bijis, kaut kas jau paliek, bet, kā būs šogad, to gan nevar zināt,” saka Mārīte. Šis ir laiks, kad klienti jau sāk interesēties par stādiem. Bet visražīgākais un aktīvākais pirkšanas ziņā ir maijs un laiks līdz Jāņiem. “Ziedus grib ne tikai tie, kam ir dārzi, bet arī tie, kuri dzīvo dzīvokļos un kuriem ir balkoni. Cilvēki pat pasūta, kādu krāsu ziedus viņiem izaudzēt, jo vēlas, lai viss ir saskaņots,” saka Mārīte.
Atvilkt elpu sanāk tikai decembrī, janvārī, jo arī rudenī ir daudz darba, lai visu sakoptu. “Jāiztīra, jāmazgā ar pulverūdeņiem siltumnīcu plēves, galdi, podi, kas paliek. Jādezinficē, lai nav slimību. Tas ir darbietilpīgs process,” saka Mārīte.

Mārītes padomi
Ja balkons ir lielā piesaulē, tad ar ziedu izvēli jābūt piesardzīgiem, lai tie neizdeg. Begonveidīgās puķes var stādīt drošāk, jo tās ir izturīgākas. Ja izvēlētas būs kalibrahojas vai petūnijas, jārēķinās, ka būs ļoti daudz jālaista. Var stādīt pavisam vienkāršas puķītes – gazānijas, kas zied no vasaras vidus līdz pirmajām salnām. Tās nebūs nokarenas, bet ziediņi tām ir ļoti skaisti. Tās atgādina mazas gerberiņas. Var stādīt arī samtenes vai vienkārši zaļumus. Variantus var atrast, un visiem visu vēlmes var piepildīt.
Minerālmēsli noteikti ir vajadzīgi, bez tiem nevar, tad ziedēšana ir nekāda. Ja karsts laiks, tad nevajag bieži aizrauties ar mēslošanu, jo ūdens iztvaiko, sāļu koncentrācija paliek augsnē, un tas var skādēt vairāk, nekā palīdzēt. Bet nedēļā reizi vajag pabarot. Es visiem stādiem pie kūdras lieku klāt trihodermīnu, arī siltumnīcā, kad stādu tomātus, apakšā lieku trihodermīnu, jo tās ir dabiskās baktērijas, kas pasargā no slimībām. Tad stādi ir veselīgāki, izturīgāki un nemetas kaitēkļi.”

+ 2

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ar mīlestību sirdī

Kategorijas