Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Mājas arestu” dala ar savējiem

Inita Savicka

2020. gada 21. aprīlis 00:00

1467
“Mājas arestu” dala ar savējiem

Novadniece Laila Duffi šobrīd dzīvo mājās Redičā, kas pēc angļu izmēriem ir maza pilsēta Birmingemas dienvidos. Viņa kopā ar meitu bija plānojusi ciemoties Latvijā no marta vidus līdz Lieldienām, bet ārkārtējā situācija ieviesa savus plānus. Par vecāku apciemojumu Zeltalejā piespiedu kārtā uz kādu laiku ir nācies aizmirst. 
Laila uz Latviju cenšas atbraukt vismaz divreiz gadā, bet kopš ģimenes pieauguma tas vairs nav tik vienkārši izdarāms. “Pirms tam, kad varējām, lidojām ar vislētāko reisu, kas parasti ir ļoti agri vai ļoti vēlu vakarā. Tagad jādomā, kā ģimenei ērtāk. Tagad esmu arī “dekrēta” atvaļinājumā, kas tūlīt aprīļa beigās beigsies. Bet reizi trīs gados cenšamies būt Latvijā tieši Ziemassvētku laikā. Mums ir šāds režīms - vienu gadu svinam Ziemassvētkus Latvijā, otru - savās mājās un trešo - Īrijā, kur dzīvo vīra vecāki,” stāsta Laila.

Pēc ģimnāzijas prom uz Londonu
Laila ir dzimusi Gulbenē, bet uzaugusi Zeltalejā, kur viņas vecāki dzīvo joprojām. Mācījusies Gulbenes novada valsts ģimnāzijā, arī Gulbenes mūzikas skolā, kur apguvusi flautas un klavieru spēli. “Spēlēju arī mūzikas skolas orķestrī, no kura ir saglabājušās daudz labas atmiņas. Pēc ģimnāzijas beigšanas 2009.gadā īsti nezināju, kurp doties tālāk. Eksāmenu rezultāti un atzīmes bija ļoti labas, un doma bija iet uz Rīgas Tehnisko universitāti. Vecākā māsa jau vairākus gadus dzīvoja un strādāja Londonā. Viņa man piedāvāja iespēju padzīvot tur, kamēr izlemšu, ko darīt tālāk. Tā nu es sakravāju čemodānu un septembrī lidoju uz Londonu. Te ar laiku atradu darbu, gadu mācījos Griničas Universitātē zinātnes ievadkursā, lai saprastu, cik reāli man būtu mācīties augstāko izglītību angļu valodā. Ievadkursu beidzu ar ļoti labiem rezultātiem un iestājos Kingstonas Universitātē autoinženieru kursā, kur satiku savu vīru,” stāsta Laila.

Nekas nav tā, kā agrāk
Laila stāsta, ka COVID-19 ieviesis lielas izmaiņas ikdienas dzīvē arī pie viņiem. Jārēķinās ar daudziem ierobežojumiem. Nekas nav tā, kā agrāk. “Kad COVID-19 krīze sākās Ķīnā, likās, ka pie mums nekad nekas tāds nenotiks. Bet drīz vien ikdienas dzīve tika ierobežota, un tas iespaidoja arī mūs. Mans vīrs, kurš tāpat kā es strādā “Jaguar Land Rover”, jau trešo nedēļu strādā no mājām. Man un meitai Meldrai bija paredzēts trīs nedēļas ilgs Latvijas apciemojums marta beigās. Tas tika atcelts. Tā kā visas skolas un bērnudārzi ir slēgti, tie vecāki, kas nav medicīnas darbinieki, nevar atgriezties darbā, un līdz ar vairākiem tūkstošiem kolēģu man būs dīkstāves pabalsts. Pie mums ir atļauts vienam cilvēkam iziet no mājas, lai nopirktu pārtiku un medicīnas preces. Es to daru vienu reizi nedēļā. Dodos tikai uz vienu lielveikalu, lai mazāk iespēju saslimt. Parasti ārā pie ieejas stāv apsargs un ļauj iet iekšā tikai pa vienam, kad kāds no veikala iznāk ārā. Cilvēki maskās un ar cimdiem rokās vairs nav retums. Dodoties uz veikalu, es masku neesmu vilkusi, bet cimdus gan. Mums ir arī atļauts vienreiz dienā doties ārā svaigā gaisā izkustēties - pastaigāties, skriet vai braukt ar velosipēdu, bet tikai vienatnē vai ar tiem, ar kuriem dzīvo kopā. Mums blakus ir liels parks, kur vienreiz vai divreiz nedēļā mēs ejam pastaigāties. Dodamies tur agri no rīta ap pulksten septiņiem, lai pēc iespējas mazāk satiktu cilvēkus. Par laimi, mums ir arī mazs dārziņš pie mājas, kur varam padzīvot svaigā gaisā. Sabiedrībā ir jāietur divu metri distance, kas realitātē ne vienmēr ir iespējams,” stāsta Laila.
Dzīvojot šādā ritmā, sajūtas esot dīvainas, jo uz ielām ir ļoti maz mašīnu un cilvēku. Cilvēka dabai ir neraksturīgi izvairīties no līdzcilvēkiem, bet tagad tā ir kļuvusi par normu. Tomēr kopumā Laila ir ļoti pateicīga par to, ka viņai ir ģimene, ar kuru dalīt šo “mājas arestu”, par to, ka ir māja ar dārziņu un darbavieta, kura rūpējas par saviem darbiniekiem, kā arī ģimene un draugi, ar kuriem jebkurā laikā var sazvanīties un izrunāties. “Es cenšos uzturēt pozitīvu attieksmi un ticēt, ka viss būs labi,” uzsver Laila.

Birmingemā ir aktīva latviešu sabiedrība
Viņa ļoti bieži klausās latviešu radio, lai uzzinātu ne tikai to, kas notiek Latvijā, bet arī tāpēc, lai mājās skanētu latviešu valoda. ““Facebook” sekoju arī “Dzirksteles” lapai, bet pārējos jaunumus, kas notiek pie jums, uzzinu no mammas,” saka Laila.
Viņa vēlas, lai meitiņa Meldra, kurai tagad ir 11 mēneši un kura pagaidām vēl nav liela runātāja, ne tikai saprot latviski, bet arī runā latviešu valodā, tāpēc cenšas ar viņu sarunāties latviski. “Ar angļu valodu gan jau viņai nebūs problēmu, bet man ir ļoti svarīgi, lai meita mācētu latviešu valodu un tradīcijas. Par laimi, Birmingemā ir ļoti aktīva latviešu sabiedrība - bērniem ir gan sestdienas skoliņa, gan deju kolektīvs. Ļoti centīšos ne tikai pati piekopt latviskās tradīcijas, bet arī nodot tās viņai,” saka Laila.
Viņa pati brīvajā laikā dzied “Straumēnu” korī, dejo latviešu deju kolektīvā “Sakta” un šad tad nedēļas nogalēs tiesā autosacensības. “Vīram ir elektrisko motociklu komanda, kur arī es šad tad piepalīdzu,” stāsta Laila.
Savukārt pirms bērniņa piedzimšanas viņa strādāja kompānijā “Jaguar Land Rover” automašīnu dizaina un inženierijas nodaļā. Šo darbu viņa ieguva pirms universitātes beigšanas un lielas konkurences apstākļos. “Šī kompānija ir ļoti populāra jauno inženieru vidū. Tagad mans darbs ir cieši saistīts ar elektroauto, ko ne tikai kompānijā, bet nu jau visā pasaulē uzskata par nākotnes pārvietošanās līdzekļiem. Godīgi sakot, kādreiz man pat sapņos nerādījās, ka es varētu strādāt šādā kompānijā. Zinu, ka man ir paveicies. Protams, ne katra diena un projekts ir aizraujošs, bet kopumā esmu ļoti apmierināta ar savu darbu,” saka Laila.


Par Lailu

◆ Vārds, uzvārds: Laila Duffi.
◆ Vecums: 30 gadi.
◆ Dzimtā vieta: Gulbene.
◆ Esošā dzīves vieta: Rediča, Anglija.
◆ Skolas gaitas: Gulbenes novada valsts ģimnāzija, Gulbenes mūzikas skola, Griničas Universitāte (Londona), Kingstonas Universitāte (Londona).
◆ Izglītība: bakalaura grāds auto inženierijā.
◆ Darba vieta: “Jaguar Land Rover”.
◆ Vaļasprieki: dziedāt “Straumēnu” korī, dejot Birmingemas latviešu tautas deju kopā “Sakta”, tiesāt autosporta sacensības, sekot elektroauto un motosporta sacensībām.