Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vējš vairāk kaltē nekā saule

Inita Savicka

2020. gada 21. aprīlis 00:00

12
Vējš vairāk kaltē nekā saule

“Nevar teikt, ka sausums šobrīd ļoti ietekmē, bet ir lauki, un saimnieki zina, kuri viņiem ir tie lauki, kuri ātrāk izžūst. Mums nav tādas lielas katastrofas, ja runā par mitruma trūkumu, bet vējš vairāk kaltē nekā saule,” “Dzirkstelei” saka Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Gulbenes biroja augkopības speciāliste Inga Freimane.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils uzsver, ka ievērojamas temperatūras svārstības – diennakts laikā pat vairāk nekā desmit grādu robežās, stabila siltuma un arī pietiekama mitruma trūkums aprīlī nozīmē, ka paātrināta augu attīstība, it sevišķi dārzeņiem, nav gaidāma. Pozitīvs gan esot fakts, ka, palielinoties saules spīdēšanas ilgumam, pietiks gaismas augu sekmīgai attīstībai dārzos. Tomēr visnopietnākā situācija atkal veidojas saistībā ar mitruma pietiekamību. “Pēdējā mēnesī nokrišņiem ir bijis ļoti fragmentārs raksturs, – lietus spēja samitrināt tikai nenozīmīgu augsnes slāni. Būtiski nokrišņi nav gaidāmi gandrīz līdz pat aprīļa beigām. Tas nozīmē, ka augsnes virskārta turpinās izžūt,” norāda M.Narvils.
I.Freimane “Dzirkstelei” skaidro, ka Gulbenes novadā lauki ir ļoti dažādi. Ir lauki, kur jūt, ka sēšanas dziļumā (3-4 centimetri) ir mitruma trūkums. “Pati virskārta diezgan strauji žūst, un tur pie vainas ir vējš, kas labi kaltē. Vējš ļoti visu izpurina. Bet ir novadā lauki, kur īsti nevar pat vēl uzbraukt virsū, jo tie ir mitri. Mums novadā ir neviendabīgi lauki, neviendabīga augsne, tāpēc tas tā arī ir. Arī temperatūras svārstības, kad naktī ir mīnus grādi, bet dienā plus grādi, augiem rada papildu stresu. Lai arī nav nekādas katastrofas, strauji ir jāsēj vasarāji, nevar gaidīt, jo vējaino dienu mums paliek arvien vairāk, un laikam vējaino dienu arī būs daudz vairāk nekā mierīgo, bet vējš vienmēr ātri virskārtu izkaltē. Lauksaimnieki jau seko līdzi laika prognozēm, kā arī seko līdzi cits citam un citu reģionu lauksaimniekiem. Tagad aktuālākais ir vasarāju sēja un ziemāju tīrumu virsmēslošana,” stāsta I.Freimane.