Lauki pārziemojuši labi

2020. gada 24. aprīlis 00:00

1474

Lauksaimniecība kā iztikas avots, dzīvesveids, bizness, papildu ieņēmumi, hobijs un nākotne bērniem – galvenās motivācijas, ko cits citam atklāj gandrīz 25 Jaungulbenes pagasta lauksaimnieki, sanākot kopā un iepazīstoties. Šajā gadā Jaungulbenē notikušas jau trīs īpašas pagasta lauksaimnieku tikšanās reizes, ko organizējis viens no pagasta lielākajiem lauksaimniekiem Alvils Pētersons sadarbībā ar pagasta pārvaldi.

Mācīties caur citu pieredzi
Galvenā lauksaimnieka vēlme bijusi pieredzes apmaiņa un svarīgo jautājumu apzināšana.
“Apmainīšanās ar informāciju ir svarīga, lai velosipēds nav jāizdomā no jauna. Visiem visādi pasākumi apkārt notiek, lauksaimniekiem tādu iekšējo pasākumu nebija. Kopā pavadītās trīs stundas katrā reizē pagāja nemanot. Kopā nācām gan vīri, gan arī sievas, kas darbojas lauksaimniecības nozarē,” stāsta idejas iniciators.
Lai arī paša pieredze lauksaimniecībā ir gandrīz 25 gadi un ir zināšanas, ar kurām dalīties, Alvils atzīst, ka vēl joprojām arī pats mācās un ir lietas, ko atrod sev tieši caur šādu pieredzes apmaiņu. “Viens izstāsta, kā viņš dara, otrs, kā dara viņš. Divas vienādas zemes nav, paskatieties, cik krāsās zeme ir: katra citādāka, katrai cita pieeja vajadzīga. Es arī visu laiku mācos, jo nav divu vienādu sezonu!”
Ideja par šādām tikšanās reizēm radusies pērnā gada nogalē. Apzinot ar Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītāju Aleksandru Vasiļjevu vietējos lauksaimniekus, abi bijuši pārsteigti – pagastā ir apmēram 40! Uz pirmo tikšanos atnāca 25 lauksaimnieki. Viskuplāk bija pārstāvēti tie, kas nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu - 18. Interesi izrādīja arī piena lopu audzētāji, graudkopji, aitkopji, bitenieki un pakalpojumu sniedzēji.
“Pirmajā iepazīšanās reizē vairāk runājām par to, kāpēc mēs darām to, ko darām. Vairumam lauksaimniecība, protams, šodien ir bizness. Kad bijām iepazinušies, aicinājām arī no malas citus speciālistus – runājām gan par barības sagatavošanu, gan lopu nagu griešanu, gan nodokļu atvieglojumiem un citiem svarīgiem jautājumiem.”
Lauksaimnieki mudināti arī izvērtēt un analizēt, no kā ir atkarīgs galarezultāts. “Mēs vienā pusē rakstījām faktorus, ko varam ietekmēt, un otrā – ko nevaram,” stāsta A.Pētersons. Pie neietekmējamajiem faktoriem tika norādīti laikapstākļi, nodokļu politika, cenas. Daudz vairāk faktoru var pašu spēkiem ietekmēt. “Arī zināšanas, sastrādes kvalitāti, sējas laiku un kulšanas laiku mēs varam ietekmēt, varam izdarīt visu pareizā laikā. Finālā izrādījās, ka lielākais, ko nevaram ietekmēt, ir - laikapstākļi,” rezumē lauksaimnieks.
Viņš atsauc atmiņā laiku pirms diviem gadiem, kad bijis ļoti liels mitrums, kuram nākamajā gadā sekojis liels sausums. A.Pētersons atzīst, ka tie bija grūti gadi. Protams, arī COVID-19 krīzei visi dzīvo līdzi. Tās dēļ nav notikusi plānotā ceturtā kopīgā tikšanās reize, uz ko bija doma aicināt pārstāvi no Lauku atbalsta dienesta. “Tīri psiholoģiski vai morāli šī krīzes situācija, protams, nav nemaz tik viegla, tomēr lauksaimnieka ikdienas darbu tā daudz neietekmē: kas mums ir jāizdara, tas ir jāizdara. Bija doma organizēt arī talku un sakopt Liedes kalnus. Pagaidīsim, kamēr šī COVID-19 situācija paies, tad to rīkosim. Liekas, ka tur tik daudz darba, bet, ja sanāk vairāki kopā, tad visu ātri var izdarīt,” stāsta A.Pētersons.

Saprotas no pusvārda
Jaungulbenes lauksaimnieku pēcpusdienas idejas autors A.Pētersons ikdienā strādā SIA “Arka”, kur kopā ar partneri Jāni Kreišmani nodrošina darba vietas gandrīz 20 strādniekiem. “Šobrīd mums darbinieku mazāk, jo pērn aiztaisījām ciet Gulbenē veikalu. “Arkā” mēs visi esam kā viena liela ģimene, un kadru mainība mums nav liela,” priecīgs ir uzņēmējs.
Abu lauksaimnieku pārraudzībā ir gan sējas lauki, gan gaļas lopi, gan arī pagastā pārtikas veikals “Uguntiņa”. “Uzņēmumu mēs ar Jāni Kreišmani nodibinājām 1993.gadā. Pirmo traktoru nopirkām 1998.gadā, un tas vēl aizvien funkcionē. Kopā jau darbojamies vairāk nekā 20 gadus.”
Lauksaimnieks veiksmīgo partnerību ar kolēģi skaidro ar to, ka abi ir gluži atšķirīgi un katrs ar savām stiprajām pusēm. “Protams, esam arī strīdējušies. Cilvēki strīdas arī ģimenē: daļa izvēlas vieglāko ceļu un izšķiras, daļa izrunājas un atrod kopsaucēju. Mēs tik daudz sāls esam kopā apēduši! Tik jāstrādā, kamēr spēks. Mums ar Jāni ir sadalīts, ko dara viens un ko otrs, mēs tiešām saprotamies no pusvārda, citreiz pat nav jārunā, saprotam vien no paskatīšanās,” skaidro A.Pētersons.
SIA “Arka” ir kooperatīva “VAKS” biedrs. “Mani šī sadarbība apmierina, jo varam paprasīt gan agronoma padomus, gan mums nav jāuztraucas, kur un kā sagādāt minerālmēslus vai augu aizsardzības līdzekļus. Varam brīvi darīt tiešo darbu, mums nav jālauza galva, kā to paveikt,” stāsta A.Pētersons.

Bizness maina zemes apstrādi
Savu pirmo lauku A.Pētersons apsēja tad, kad pašam bija apritējuši 30 gadi. Palikt lauksaimnieka darbības jomā rosināja bērnībā gūtās sajūtas un vērojumi. “Es laukos uzaugu. Man patīk, kā zeme smaržo un viss pārējais, kas ir laukos. Neteiktu, ka bērnībā esmu guvis šābrīža zināšanas, no tā laika vairāk palikušas sajūtas. Toreiz apkārt bija kolhozs un mēs skatījāmies, kā viss apkārt notiek.”
Lauksaimnieks zina stāstīt, ka agrāk saimniekošana bija vairāk klasiska - divus gadus zālāji, tad ziemāji, tad rušināmie augi – kartupeļi, piemēram, pēc tam vasarāji ar pasēju apakšā, kur atkal pēc tam divus gadus ir zālājs. “Tagad jau sen šāda secība neeksistē. Bizness to visu ir nolicis pa saviem plauktiņiem. Var jau izrēķināt matemātiku un iedot vajadzīgās vielas, bet “organiku” un zemes dzīvīgumu iedot nevar. Ar minerālmēsliem skābinās augsne, bet skābā augsnē nevari izaudzēt labu ražu,” stāsta lauksaimnieks.
Pats A.Pētersons šajā pavasarī strādā uz traktora, lai sagatavotu augsni sējai. Pagājušo ziemu viņš vērtē pozitīvi, jo viss ir labi pārziemojis, vien retās vietās kaut kas izslīcis.

Pagastā - 40 lauksaimnieki

Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs: “Aizvadītās trīs Jaungulbenes lauksaimnieku pēcpusdienas bija vērtīgas, jo šādas kopīgas tikšanās nebija bijušas. Mēs ar Alvilu pašiem par pārsteigumu saskaitījām gandrīz 40 lauksaimniekus pagastā – gan lielākus, gan mazākus. Un izrādās, ka daļa pat nezināja par citiem neko, ar ko katrs nodarbojas. Mūsu pagastā lielākoties nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu. Tad ir piena lopkopji, tādi, kas ar graudkopību darbojas, un bitenieki. Runājām par tēmām, kas vietējiem zemniekiem bija aktuālas. Pieaicinājām speciālistus, var teikt, mums izveidojās tādas vietējās pagasta mācības zemniekiem. Tādu šobrīd nav nevienā citā pagastā. Pie mums bija atbraukuši pat zemnieki no Daukstēm, Līgo un Galgauskas pagasta. Martā mācījāmies par lopbarības sagatavošanu, bija firmas, kas piedāvāja plēves, lekcijas veidā mums stāstīja par tehnoloģiju, kā pareizi sagatavot siena ruļļus. Bija informācija par pieejamajiem nodokļu atvieglojumiem. Lauksaimnieki arī atklāja dažas savas problēmas: kooperēšanās par lopu nodošanu, svaru nepieciešamība, sēklošana, arī veterinārārsta pieejamība. Tādēļ pēdējā tikšanās reizē mēs uzaicinājām veterinārārstu no Cesvaines.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Lauki pārziemojuši labi

Kategorijas