Dzirkstele.lv ARHĪVS

Piepilda visdrosmīgākos sapņus

Inita Savicka

2020. gada 24. aprīlis 00:00

902
Piepilda visdrosmīgākos sapņus

Novadniece Sallija Meldre par vienu no labākajiem lēmumiem savā dzīvē uzskata došanos uz Jaunzēlandi.
“Esmu patiešām iemīlējusi Jaunzēlandi. Man pat grūti noraksturot, kāpēc. Iespējams, cilvēku attieksmes dēļ, jo visi ir draudzīgi un atvērti, un tas mudina mani pašu atvērties vairāk un būt pozitīvākai. Ja man būtu jāraksturo jaunzēlandiešu dzīvesveids divos vārdos, tie būtu “no worries” jeb “bez bēdu”, latviski sakot. To es arī cenšos iekļaut savā dzīvesziņā, jo esmu cilvēks, kurš bieži vien uztraucas par sīkumiem. Šeit tie mani uztrauc mazāk,” saka Sallija.
Jaunzēlandei ir sava īpaša burvība. Salliju sajūsmina kalni. Lai arī viņa vēl nav tikusi līdz lielākajiem, tik un tā nespēj vien nopriecāties par reljefo ainavu. Bet visvairāk viņai tur patīk zvaigznes. “Nekur citur neesmu redzējusi tik skaistas debesis naktī, kā šeit!” saka Sallija.

Vienmēr mācējusi pastāvēt par sevi
Sallija nāk no Madonas novada Dzelzavas pagasta, kur pavadīja lielāko daļu savas bērnības - līdz skolas vecumam, kad sāka dzīvot Tirzas pagastā. Tur nodzīvoja visus savus pamatskolas gadus. Sākot no 12 gadu vecuma, viņa vasarās ciemojās pie radiem Rīgā un jau tad saprata, ka vēlas dzīvot pilsētā. “Likās, ka tur ir tik daudz ko darīt! Kad pienāca pēdējais gads pamatskolā, sasparojos mācībās, lai tikai varētu dzīvot pie radiem Rīgā un mācīties tur,” par sevi stāsta Sallija.
Viņa domāja mācīties Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā, jo bija dzirdējusi labas atsauksmes par šo skolu, bet nebija painteresējusies par iestājeksāmeniem. Kad ieradās, lai pieteiktos mācībām, izrādījās, ka ir jau palaidusi garām vienu no tiem. “Tēva māsa, pie kuras dzīvoju, ieteica iestāties Rīgas 94.vidusskolā, kas bija salīdzinoši tuvu mājām. Kā jau mazā mikrorajona skolā iestājeksāmenu tur nebija, un sāku vidusskolas gaitas tur. Neilgi pirms pēdējā gada vidusskolā sāku strādāt par viesmīli. Patika fakts, ka ir sava nauda un varu būt atbildīga par sevi, tāpēc nolēmu sākt patstāvīgu dzīvi. Ar to man nebija lielu problēmu, jo vienmēr esmu mācējusi pastāvēt par sevi, un vislabāk jutos savā kompānijā,” saka Sallija.

Vēlējās pamēģināt dzīvot citur
Pēc vidusskolas viņa iestājās Ekonomikas un kultūras augstskolā, kurā ieguva bakalaura grādu kultūras vadībā, lai gan studiju laikā pārsvarā vienmēr viņa bija pilna laika studente un pilna laika viesmīle. Un vēl visam pa vidu Sallija mēģināja izcīnīt savu vietu mūzikas industrijā, strādājot lielākajos Latvijas festivālos un iemēģinot roku menedžmentā. “Vienā mirklī visa palika par daudz. Tajā laikā es nemācēju izvirzīt prioritātes un mēģināju visu paspēt. Rezultātā - pārstrādājos. Kad 2018.gada pavasarī kopā ar labāko draudzeni aizbraucām uz Amsterdamu un redzēju, kā cilvēki dzīvo tur, es sapratu, ka vēlos pamēģināt dzīvot citur. Tajā pašā pavasarī es apmeklēju biedrības “Jauniešu ceļojumi” organizētu semināru par dzīvošanas iespējām Kanādā, Austrālijā un Jaunzēlandē. Īpašs āķis lūpā man bija par Austrāliju, jo tajā laikā diezgan aktīvi sportoju un interesējos par veselīgu dzīvesveidu, tāpēc Austrālija likās labākā vieta, kur doties studēt kaut ko saistībā ar šo industriju. Tajā pašā laikā rakstīju bakalaura darbu un sapratu, ka pēc visa trakā skrējiena starp darbiem un mācībām vēlēšos nelielu pauzi,” stāsta Sallija.
Viņa sāka interesēties par Jaunzēlandes “Working Holiday” vīzu, kura dod iespēju uzturēties tur gadu, strādājot dažādus darbus. Pieteikšanās ir tikai reizi gadā, un Sallijai vajadzēja gaidīt līdz 2019.gada februārim, lai to izdarītu. “Daudzi man jautā, kāpēc Jaunzēlande. Galvenokārt tāpēc, ka vēlējos dzīvot angliski runājošā valstī, kas būtu pietiekami tālu no Latvijas, lai pie pirmajām grūtībām man nebūtu iespējas tik viegli atgriezties, un pārbaudīt sevi. Tagad droši varu teikt, ka savu 25 gadu laikā šis ir viens no labākajiem lēmumiem manā dzīvē. Atbraucot uz šejieni, ātri vien iepazinos ar jaunzēlandiešu viesmīlību un atvērtību. Protams, sekoja arī dažādi pārbaudījumi, bet ne mirkli neesmu nožēlojusi savu lēmumu. Šis gads man ir nācis kā svētība, lai iepazītu sevi un izkristalizētu savus nākotnes plānus, kuri vēl joprojām saistās ar Austrāliju. Bet pagaidām baudu dzīvi šeit un iespējas, kas man tiek dotas,” saka Sallija.

Pateicīga par katru dienu
Uz Jaunzēlandi Sallija aizlidoja pagājušā gada decembrī un līdz janvārim dzīvoja pie brīnišķīgas latviešu ģimenes Hamiltonā. Bet atbraucot viņas mērķis bija dzīvot kādā pilsētā pie pludmales. Pēc nelielas izpētes Tauranga Sallijai likās vispiemērotākais variants, jo tā ir viena no visstraujāk augošajām pilsētām Jaunzēlandē.
“Kad ieraudzīju bildi no Maunganui kalna virsotnes, kas atrodas piepilsētā, sapratu, ka vēlos dzīvot tur. Kolīdz ierados, sāku meklēt darbu viesmīlībā, jo man ir diezgan liela pieredze šajā jomā un likās, ka būs labāk sākt ar ko pazīstamu. Atradu darbu restorānā, kas bija desmit minūšu attālumā no mājām. Sakarā ar ceturto trauksmes līmeni Jaunzēlandē restorāns pašlaik ir slēgts un esmu izolējusies Vakatanē pie draudzīgas jaunzēlandiešu ģimenes, kuras kontaktus ieguvu caur paziņu Rīgā,” stāsta Sallija.
Viņa uzsver - lai gan pašreizējie notikumi ir nesuši daudz uztraukuma un neziņas, Sallija cenšas saglabāt mieru un fokusēties uz to, kas ir svarīgs. Piemēram, aizpagājušajā nedēļā uzsākusi on-line kursus. Viņa nebēdājas par to, ka netiek uz sporta zāli, bet izmanto laiku, lai skrietu un izmantotu internetā pieejamās fitnesa programmas. Jaunzēlandē viņa ir iemācījusies, ka nekad nevar zināt, ko rītdiena nesīs, tāpēc jābūt pateicīgai par katru piedzīvoto dienu. “To arī novēlu katram, kas lasa šo! Atrodi veidu, kā sazemēties ar sevi, un tu būsi laimīgāks!” uzsver Sallija.