Antibiotikas jālieto atbildīgi

2020. gada 24. aprīlis 00:00

“Novērots, ka cilvēki jauc vīrusu izraisītās slimības un baktēriju jeb mikrobu izraisītās slimības. Vīrusi un baktērijas taču nav viens un tas pats! Kad ārstēšanā var līdzēt antibiotikas un kad nevar?” jautā lasītāja.
Atbildi sagatavoja Slimību profilakses un kontroles centra sabiedrisko attiecību speciālists Gints Georgs Muraševs:
- Mikroorganismi – baktērijas un vīrusi – ir infekcijas slimību izraisītāji cilvēkiem. Gan baktērijas, gan vīrusi izraisa dažādas infekcijas slimības, vienas no biežākajām infekcijas slimībām ir augšējo elpceļu slimības, kas tiek izplatītas gaisa pilienu ceļā no inficētās personas veselam cilvēkam, pārnesot infekciju klepojot un šķaudot, pieskaroties inficētām virsmām, sarokojoties. Gan vīrusi, gan baktērijas var izraisīt vieglu, vidēji smagu vai smagu infekcijas slimību.

Izraisa līdzīgas saslimšanas
Baktērijas ir vienas šūnas organismi, kas ir patstāvīgi, vairojas daloties un atrodas mums visapkārt, tostarp cilvēka organismā – gremošanas traktā, uz ādas, gļotādām. Lielākā daļa baktēriju nav bīstamas, un tām pat ir aizsargājošs efekts, tomēr atsevišķa daļa baktēriju izraisa infekcijas slimības cilvēka organismā.
Noteiktas baktērijas nodrošina labvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību un organismu un ir arī normālās cilvēka mikrofloras sastāvdaļa, vīrusi izraisa dažādas infekcijas slimības cilvēkiem un normālā situācijā neatrodas cilvēka organismā. Vīrusi pēc savas būtības ir parazītiski, kas nozīmē, ka tiem ir nepieciešams dzīvs organisms, lai tas izdzīvotu un vairotos. Iekļūstot cilvēka organisma šūnās, tas strauji vairojas. Vīrusi ir biežākie augšējo elpceļu slimību jeb saaukstēšanās izraisītāji.
Daudzas elpošanas ceļu slimības var izraisīt gan vīrusi, gan baktērijas, piemēram, saaukstēšanos, iesnas, vidusauss iekaisumu, faringītu, tonsilītu un citas. Arī simptomi mēdz būt līdzīgi – klepus, iesnas, drudzis, iekaisums, nogurums, vemšana, caureja, kas ir cilvēka imūnās sistēmas atbildes reakcija, cenšoties atbrīvot organismu no nevēlamā infekcijas izraisītāja.
Bet citādi baktērijas un vīrusi ir atšķirīgi – tiem ir atšķirīga struktūra un uzbūve. Vīrusi ir daudzkārt mazāki par baktērijām, tie ir spējīgi iekļūt cilvēka šūnās, tāpēc ārstēšanas stratēģijas ir atšķirīgas.

Ārstē nespecifiski
Vīrusa izraisītas infekcijas slimības tiek ārstētas lielākoties nespecifiski, mazinot esošos simptomus jeb lietojot pretiekaisuma un pretdrudža līdzekļus paaugstinātas temperatūras un sāpju mazināšanai, piemēram, lietojot līdzekļus kakla sāpju un iesnu mazināšanai.
Baktēriju izraisītas infekcijas slimības tiek ārstētas gan nespecifiski, gan arī tiek izmantoti iekšķīgi lietojamie antimikrobiālie līdzekļi jeb antibiotikas, kam ir spēja ar dažādiem darbības veidiem novērst baktēriju vairošanos cilvēka organismā vai tās nogalināt. Tā kā vīrusu uzbūve un vairošanās mehānisms ir pilnīgi atšķirīgs no baktērijām, tad vīrusu izraisītu infekcijas slimību ārstēšanā antibiotikas nav efektīvas.
Cilvēkiem, kuri tiek ievietoti slimnīcā ar vīrusa izraisītu saslimšanu, tostarp “Covid-19”, pēc tam var pievienoties sekundāra bakteriāla pneimonija, kas ir baktēriju izraisīta saslimšana un kuras ārstēšanai ārsts var izmantot antibiotikas. Sekundāra bakteriāla pneimonija biežāk rodas cilvēkiem, kuriem ir nomākta imūnās sistēmas darbība, vai senioriem ar vairākām hroniskām saslimšanām, bet to var diagnosticēt vienīgi ārsts.
Lietojot antibiotikas vīrusa izraisītas saslimšanas gadījumā, mikroorganismiem var rasties rezistence pret tām. Tas nozīmē to, ka mikroorganismi nav jutīgi un vairs nereaģē uz konkrētajām antibiotikām. Šādā gadījumā ir apgrūtināta baktēriju izraisītas infekcijas ārstēšana, jo nozīmētās antibiotikas vairs nedarbojas pret mikroorganismiem.

Pret vīrusiem neder
Sabiedrībai jāizturas atbildīgi pret antibiotiku lietošanu – tikai tad, kad tās nozīmējis ārsts. Jānovērš iespēja, ka mikroorganismi vairs nebūs jutīgi pret pieejamajām antibiotikām, lai nerastos situācija, ka nav pieejamas ārstēšanas iespējas pacientiem, kuriem ir pievienojusies bakteriāla pneimonija “Covid-19” gadījumā. Tāpēc atbilde uz bieži uzdotu jautājumu “Vai antibiotikas ir efektīvas vīrusu izraisīto slimību, tajā skaitā “Covid-19”, ārstēšanai vai profilaksei?”, ir – nē, antibiotikas nedarbojas pret vīrusiem, tās darbojas vienīgi pret baktērijām!
Tā kā elpošanas ceļu infekcijas slimības tiek izplatītas gaisa pilienu ceļā, kas tiek izdalīti no inficēta cilvēka organisma (iesnas, klepus), tad inficēšanās ceļi ar vīrusa un baktēriju izraisītām saslimšanām ir vienādi. Izvairīties no inficēšanās cilvēks var, ievērojot personīgo higiēnu – piekopjot pareizu roku mazgāšanas tehniku; pēc pieskaršanās dažādām virsmām, uz kurām varētu būt infekcijas izraisītājs, nepieskarties gļotādām (acīm, degunam, mutei); veicot virsmu dezinfekciju ar 0,5 % nātrija hipohlorīta šķīdumu vai 70 % spirtu; veicot telpu tīrīšanu un vēdināšanu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Antibiotikas jālieto atbildīgi

Kategorijas