Par dzejnieci Elzu Ķezberi

2020. gada 28. aprīlis 00:00

Elza Ķezbere ir dzejniece, kuru viņas dzimtajā pusē pieminam ar sirsnīgu vārdu. Viņas dzimtas slavenie priekšteči: no mātes puses rados ir Andrievs Niedra, no tēva puses – literatūrzinātnieku Rūdolfa Egles un Kārļa Egles ģimenes. Viņa kļuvusi par paaudžu sasējēju, gaišas domas paudēju, būdama arī tālu projām. Viņa ir Latvijas patriote, par kuru jāzina arī mūsu jaunajai paaudzei. Iemīlēt var, tikai iepazīstot un sajūtot savā sirdī viņas sirds atbalsis. Tās mūsu pusē virmo joprojām.
Neuzziedēs gan vēl nesen tik cēlā liliju dobe pie Tirzas „Ķezberiem”. Tās kopēja Lūcija tagad min citas takas, bet kā apliecinājums dzimtas sīkstumam pagalmā turpina zaļot uz dzejnieces vecāku kāzām stādītais ozols. Vienā no dzejnieces apaļajām jubilejām ap šo vareno ozola stumbru kā piemiņas zīmi sējām tautisko jostu.
Viņas jubilejas Tirzā ir jauki svinētas, un daudzas palikušas arī manā atmiņā. Atceroties šīs jaukās dienas, kopā ar kultūras nama vadītāju Aldu Alberti runājam, atceramies viņas devumu. Uzvirmo daudz pozitīvu emociju, uzzied atmiņu krāsainās puķes!
Dzejnieces pirmais dzejoļu krājums bija „Profili stiklā”, ar kuru viņa sevi pieteica jau kā izcila dzejniece. Sekoja vairākas dzejas grāmatiņas, arī „Vēstules Pēram Gintam” un vīra Osvalda Ķezbera piemiņai veltītais dzejoļu krājums „Jāapsnieg”, tad 1944.gadā Vācijā izdotā dzejas grāmatiņa „Krāsainie spoguļi” un vēl, un vēl - kopā deviņi krājumi, 2011.gadā Latvijā izdots krājums „Gliemežvāks dzied”. Elzas Ķezberes devums ir paliekošs, tāpat kā akmenī iekaltie viņas vārdi Tirzas Kancēna kapos politiski represēto piemineklī – „Aizrestotie ešeloni”. Tie atbalsojas un dunēs mūsu sirdīs! Dzejnieces darbi pēc viņas nāves apkopoti trijos Kopotu rakstu sējumos. 2002.gadā dzejniecei piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. Tomēr visaugstāk viņa vērtējusi savas tautas mīlestību.
1992.gadā Tirzā notika novada iedzīvotāju un kultūras cilvēku tikšanās ar sirmo, no Amerikas atbraukušo dzejnieci. Ziedu kalni! Prieka asaras un silti vārdi! Bērnu ansamblis “Taurenīši” kopā ar dzejnieci, dziesmas skandinot, izstaigājuši Tirzas baznīcas kalnu un citas dzejniecei mīļas vietas. Skanējušas izjustās Elzas Ķezberes dzejas rindas jauniešu teātra studijas uzvedumā. Tortes un kliņģeris, daudzas atmiņas! Notikumu iemūžinājis fotogrāfs Pēteris Korsaks. Pie viņa arī palikušas daudzās fotogrāfijas, no kurām Tirzas bibliotēkā ir viena, glabāta kā vislielākais dārgums dzejnieces un novadnieces speciālajā mapē. Fotogrāfijā redzama dzejniece Tirzas baznīcas kalnā kopā ar dziedošajiem ansambļa bērniem. Kupli apmeklētais pasākums iespiedies arī Aldas atmiņā, kad abas skolas draudzenes un vienaudzes Zenta (mana mamma – pensionētā skolotāja Raģele, skolas gados Zālīte) un dzejniece Elza, atkal rokās sadevušās, atpazinušas viena otru un pa vaigiem abām ritējušas prieka un skumju asaras. Jutušas, ka tās var būt arī kā atvadu asaras. Pāri visam dzejnieces vārdi:
„Es zinu stipru vietu,
Kur drošs es varu būt.
Lai kur man ceļi ietu,
Gars viņas sauli jūt.”
Viņa tad arī teikusi, ka jaunības laiku Tirzas siena un zemeņu smārdu pat Ņujorkas bulvāros jūtot.
Tirzā plaši atzīmējām arī dzejnieces simtgadi, un notika viņai veltīti pasākumi Rīgā Akuratera muzejā, kur bijusi tikšanās ar viņas pēdējo gadu aprūpētāju un draudzeni no Ņujorkas. 18 dienas viņa viesojusies Latvijā, tiekoties ar radiem, draugiem, Latvijas kultūras cilvēkiem un viņas talanta cienītājiem.
Iesaku ielūkoties interneta vietnē “http://home.parks.lv”, „Tikai saules stundas”, kur I. Akmeņlaukas stāstījumā var izlasīt sīkas un ļoti noderīgas ziņas par Elzas Ķezberes dzīvi un literāro veikumu.
Un tad 2011.gada jūlijā pienāca sēru vēsts par Elzas Ķezberes došanos aizsaules ceļos... Pieminēsim viņu arī šogad - 5.maijā viņas 119. dzimšanas diena. Lai dzejnieces vārds paliktu literatūras vēstures lappusēs un atmiņu lapās, par to jārūpējas arī viņas dzimtās puses cilvēkiem! Lai lasītāju rokas aizsniedzas līdz viņas dzejas grāmatām! Nenožēlosiet! Šis laiks, kas mums dots pasaules COVID-19 pandēmijas laikā, ir kā radīts uzzināt un izzināt piemirsto, nezināmo un derīgo! Bibliotēkās, internetā un dokumentu mapēs var uzzināt daudz interesanta par Elzu Ķezberi, kuru politisko varu cīņas aiznesa tālu no Latvijas. Smelsimies spēku no viņas dzejas, no atmiņām un gaišajām domām!

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Par dzejnieci Elzu Ķezberi

Kategorijas