Dīkstāves problēma
Kad mūsu znots atbrauca no ārzemēm un sākumā pašizolējās, bet pēc tam iestrēga tā saucamajā dīkstāvē, mēs sākumā priecājāmies - visa ģimene kopā! Znots blakus mūsu meitai laulību gultā katru nakti. Varbūt iestāsies sekas. Mums ar sievu Antoniju tā gribētos paauklēt vēl kādu mazbērniņu, kamēr vēl esam pie veselā saprāta!
Mēs ar znotiņu tikāmies katru dienu. Mums taču dzīvokļi ir blakus. Šis piezvana un palūdz, lai es kā jau tāds uzticams radagabals aizskrienu uz veikalu pēc alus. Mani, protams, nav divreiz jālūdz, ja vēl turklāt znots arī man uzsauc kādu litru. Zināmu laiku mēs ar znotu šādi slepus ārstējām nervus. Bet tad mūs uzķēra Antonija. Viņa neklusēja. Pateica arī mūsu meitai. Tad šīs abas metās uz vienu roku un aizliedza mums pļēgurot. Būtu viņas zinājušas, uz ko parakstās! Znots, kurš ir pieradis ilgi rokas klēpī neturēt, ja ir skaidrā, sāka pats sev meklēt nodarbošanos, neizejot no mājas. Tad nu pēkšņi viņam acis atvērās: pamanīja, ka pašā ģimenes dzīvoklī remonts nav bijis gadus desmit vai ilgāk. Znots noturēja bargu runu: remonts esot neatliekami vajadzīgs! Demonstratīvi sievas un sievasmātes klātbūtnē viņš iedeva man kā lietpratējam savu bankas karti ar garu sarakstu, piemiedza ar aci un lika, lai es sapērkot visu dzīvokļa remontam vajadzīgo attiecīgā iesaiņojumā. Mani nebija divreiz jālūdz. Palēkšus aizskrēju. Sapirkos. Znots tikmēr izkomandēja, lai šā sieva (mana meita) ar trim bērniem pārvācas pie vecākiem (proti, pie Antonijas). Mani savukārt viņš pasauca par būvdarbu izpalīgu un dzīvokļa biedru uz remonta laiku.
Viss gāja kā pa sviestu. Sākumā znots mežonīgi ārdījās. Ar āmuru, ar visādiem tur elektroinstrumentiem. Sāka ar sienu izlaušanu, griestu pulēšanu... Un tā nedēļu no vietas. Ak, vai! Antonijai un mūsu meitai blakus dzīvoklī apnika klausīties”. Arvien biežāk sāka mums ar znotu traucēt, lauzties iekšā būvdarbu vietā. Mēs turējāmies pretī, nelaidām, lai nesaindējas ar putekļiem. A šīs abas teica - bērni nespējot saklausīt, ko skolotāji tālmācībā datorā stāsta, gana urbt, laiks krāsot sienas un grīdu.
Un tad atklājās briesmu lietas. Znots mani sūtīja uz veikalu pēc krāsas. Es rīkojos pēc iepriekš jau pārbaudītās shēmas un par viņa naudu atnesu alu un “zaceni”. Nedēļu taču bijām tā darījuši! A šis sāka skandalēt - patiešām krāsu vajagot. Atbildēju, ka nevaru palīdzēt. Znota bankas karte iztīrīta, bet mana pensija būs tikai pēc nedēļas. Tas bija briesmīgs brīdis. Bijām spiesti palikt skaidrā. Viss, protams, beidzās labi. Mūsu sievietes taču mīl mūs. Mūsu nedarbi tika norakstīti uz COVID-19 izraisīto depresiju. Remontu arī mēs pabeidzām, kad es saņēmu pensiju. Tā ka viss būs labi. Ka tikai veselība!
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"