Pieredze ir mūsu “Oksfordas universitāte”

2020. gada 8. maijs 00:00

820

Pieredze ir mūsu “Oksfordas universitāte”

Sadarboties, turēties kopā un mācīties jaunas prasmes – tā šo laiku aicina izdzīvot novadniece Aiva Vīksna, kura ir viena no veiksmīgākajām un pieredzes bagātākajām Latvijas uzņēmējām. Drosme un ziņkārība viņu ieveda biznesa pasaulē 1991.gadā, kad Latvijā vēl neviens nezināja, kā biznesu vispār taisīt. Vārds “krīze” Aivai nav svešs. Šajā sarunā par to, kā krīzē nepaskriet otram garām, par to, vai vecāki var nodot veiksmes formulu saviem bērniem, un to, kas vieno sievietes uzņēmējdarbībā.

Nebijām gatavi šai krīzeiBrīdī, kad pasauli pāršalca COVID-19 krīzes vilnis, Aiva ar savu draudzeni bija jau pērn izplānotā ceļojumā Šrilankā. “Mums abām ļoti patīk ceļot, un pirmo reizi mūžā gribēju izmēģināt, ko nozīmē ājurvēdiskās klīnikas. Vēlējos gan uzlabot savu veselību, gan paskatīties šo zemi, kas man tik ļoti patīk. Šrilankā mēs mācījāmies daudz, lasījām grāmatas, bijām izolētā klīnikā. To laiku izmantojām arī radošām idejām, ko varētu darīt savā uzņēmumā. Ieguvām skatu no malas uz visu. Kad pērn ceļojumu plānojām, nekas neliecināja par šo vīrusu. Tad pēkšņi situācija sāka mainīties pa stundām,” stāsta Aiva.
Mediju dienaskārtībā ziņas aizstāja informācija par vīrusa izplatību un pirmajiem upuriem pasaulē. Aiva stāsta, ka atlikušajā laikā šajā valstī viņa apzināti vairījās no ziņām, jo pasaulē bija iestājies haoss un visur iztrūka jau sākotnēji saskaņotas darbības. “Mēs neviens nebijām gatavi kaut kam tādam. Likās, ka visu valstu vadītāji nu cīnās, kurš tagad labāk izskatīsies,” vērtē Aiva.
31.martā viņa ielidoja Tallinas lidostā un atgriezās Latvijā. Mūsu valdības pieņemtos lēmumus uzņēmēja skaidro visai skarbi. “Mums Latvijā jau nav tikai šis vīruss, mums ir ļoti daudz slimību, no kurām katru dienu cilvēki mirst, arī gripas laiks, kuru tiešām varam nodēvēt par pandēmiju. Latvijā mums nav COVID-19 pandēmijas, tas bija politisks lēmums, nevis reālās situācijas apzināšanās. Uzskatu, ka esam tomēr neadekvāti rīkojušies un jautājumus risinājuši haotiski. Pasaule un arī Latvija šādai krīzei nebija gatava, un to nevar salīdzināt ar to, ko piedzīvojām 2008.gadā. Toreiz zināmā mērā tā notika pašu vainas dēļ, jo gribējām ātrāk jaunas mašīnas, jaunas mājas, bezgalīgi ņēmām kredītus. Mums tos deva, tāpēc šo burbuli pieļāvām paši, un vienā brīdī tas plīsa,” atceras Aiva.

Tautsaimniecību veido visi uzņēmumi
Uzņēmēja uzskata, ka valdībai ir jāsniedz atbalsts visiem uzņēmējiem. “Latvijā ir svarīgi visi uzņēmumi! Katrā ir darbinieki, kuriem ir ģimenes. Latvijas tautsaimniecību veido gan mazie, gan lielie uzņēmumi. Uzņēmējiem šobrīd ir stress dubultā, jo ir gan jāsakopo spēki, gan jāstāsta darbiniekiem, ka ir smagi. Neredzu, ka no valdības puses tiek domāts par uzņēmumu saglabāšanu, bet gan tikai par bezdarbnieku pabalstiem. Bet uzņēmējam vajag dzīves jēgu un iespēju darboties,” uzskata Aiva.
Viņa iesaka uzņēmējiem censties nostabilizēt to, kas šobrīd ir, un ieviest mieru savā kolektīvā. “Katram uzņēmējam es vēlu izturību! Jāatrod arī spēks mācīties no jauna, skatīties, ko varētu pārkvalificēt. Lai arī ir mīts, ka tūlīt varēsim visu digitalizēt, būs lietas, ko nevarēsim. Arī visi no mājām nevar strādāt - tas nav viegli. Būtiskākais ir sadarboties un turēties kopā, neskatīties tagad, ka otrs ir konkurents, bet saliedēties. Varbūt var uz kādu laiku veidot kopīgu pakalpojumu grozu, veidot kopīgi produktus. Es ceru, ka valdība drīz atļaus un mēs, uzņēmēji, beidzot varēsim braukt uz ārvalstīm turpināt pārdot savus produktus. Nevaram sēdēt tikai uz iekšējā patēriņa!”
Aivas pārstāvētajā SIA “O Yachts”, kas Engurē nodarbojas ar okeāna klases katamarānu būvniecību, arī šobrīd notiek gaidīšana uz brīdi, kad klients varēs ierasties Latvijā un uzņēmums varēs nodot viņam uzbūvēto katamarānu.

Vienā gadā - par uzņēmēju un mammu
Aiva bija viena no uzņēmējdarbības celmlaužiem, kas 1991.gadā izmēģināja spēkus jomā, kurā nevienam nebija zināšanu. Sākums bija kioskiņš Rīgas Centrāltirgū, kur tika pārdotas dažādas lietas, arī deficīta prece - vienīgā kafija Latvijā “Liepājas kafija”. Brīdi pirms tam bija iegūta izglītība Ķīmijas fakultātē, kā arī barikāžu laikā pasaulē laista meita Lauma.
“Visu mūžu esmu bijusi nemiera gars, un, ja man kāds teica, ka kaut kas nav iespējams, es to gribēju pamēģināt. Tajā gadā sākās pirmie iedīgļi kooperatīviem, un man radās interese, kas tas tāds un kā darbojas. Toreiz neviens nedomāja par piecgades plāniem, jo neviens nebija studējis uzņēmējdarbību. Ļoti daudz kas notika intuitīvi un ar vērojumiem, ko citi dara.”
Arī šodien, ja kāds vēlas uzsākt savu biznesu, Aiva iesaka neapstāties pie tā, ka nav iegūta pieredze. Tomēr uzsākot nevajag riskēt pazaudēt visus savus līdzekļus vai, piemēram, dzīvesvietu. “Ideja ir - jāpamēģina ar maziem līdzekļiem. Iesaku izmēģināt, kā darbojas bizness, jo arī vijoli nevaram spēlēt, kamēr neesam pamēģinājuši. Tikai tad saprotam, vai tas ir mans. Šodien jaunajiem ir vieglāk, jo ir ļoti daudz pieredzes stāstu un draugu vai kaimiņu lokā ir uzņēmēji, ar kuriem parunāties vai notestēt savu ideju. Šodien ir ļoti daudz palīgelementu. Tomēr neko nevaram pārkopēt, tam ir jāiziet cauri mūsu organismam un ir jāsagatavojas. Nav tik vienkārši, ka piereģistrēsi un tavā kontā sāks krist miljoni. Lai nonāktu līdz miljonam, ir ļoti daudz jāstrādā.”

Nebūt biznesā kā naidīgā nometnē
Kā sieviete uzņēmēja Aiva pirms vairāk nekā 17 gadiem apjauta mūžseno patiesību, ka sievietēm ir lielāka vajadzība pēc socializācijas un vieglāk citai citu iedrošināt. Tika dibināta biedrība “Līdere”. “Toreiz tas nozīmēja aizsākt Latvijā šo mentoringa kustību un palīdzēt ar padomu. Tās bija sievietes, kas palīdzēja citām sievietēm, kas uzsāka biznesu tieši ar padomu, kā ātrāk sasniegt mērķi un mazāk kļūdīties. Tagad salīdzinot to laiku ar šodienu, varu teikt, ka šobrīd sievietes ir daudz pašpietiekamākas un zina, ko vēlas. Ir daudz iespēju. Jau pamatskolas programmās ir uzņēmējdarbība, un tad tas ir loģisks turpinājums tam, ka iespējas tālāk tiek izmantotas.”
Šobrīd Latvijā no visiem biznesā iesaistītajiem cilvēkiem gandrīz puse ir sievietes. Aiva pozitīvi vērtē to, ka šajā feminisma laikmetā pie mums sievietes un vīrieši tomēr nav kā divas naidīgas nometnes. “Arī daudzi ārzemju mediji ir jautājuši - kā jūs tā varat? Bet biznesā jau nav dzimuma, svarīgākais taču ir rezultāts! Latvijā nav smīkņāšanas - ja kāds tā dara, tā ir viņa problēma. Ir brīži, kad komandai ir tik svarīgi, ka ir sievišķā un vīrišķā domāšana. Tas ir labi, ka esam atšķirīgi, tas tikai virza uz attīstību. Latvijā daudzi ar biznesu nodarbojas tāpēc, ka viņus tas patiešām aizrauj. Latvijas veiksmes atslēga ir tas, ka neesam katrs savā stūrī,” uzskata Aiva.

Būt par mammu ir skaisti!
No Aivas ikviens var mācīties, kā būt biznesā un tomēr nepaskriet garām saviem cilvēkiem. “Tā lielākā atbilde ir klausīties vienam otrā, jo lielajā dzīves virpulī mēs skrienam, bet neieklausāmies otrā. Klausīties jau nemaz nav tik vienkārši. Savukārt mūsu padomus otrs var pieņemt un nepieņemt, jo esam dažādi un katrs veidojam savu dzīvi.”
Aiva norāda, ka arī bērnu audzināšanā būtiskākais ir apjaust, ka viņi ir kā mazi sūklīši, kas uztver visu, kas dzirdēts. “Dažkārt dodam viņiem padomus un domājam - nu kā viņi var tos nesaprast! Un tikai pēc gadiem ieraugām, kā uzsūkuši sevī visas vecāku atziņas. Vecāki ir skaistākais un labākais piemērs saviem bērniem. Savukārt bērni ir skaistākais, kas katrai sievietei var būt. Mājas un dzimtene ir tikai vienas, tāpat kā katram mamma ir tikai viena. Vienmēr atcerēšos, kā mans mazais dēls Oskars māmiņdienā ienāca guļamistabā un uz paplātes bija sagatavojis kafiju un maizītes, kādas es ik rītu pati biju gatavojusi, un vēl bija puķīte no dārziņa. Arī meitas Laumas pašdarinātās dāvanas nekas nevar aizstāt, un to ne par kādu naudu nevari nopirkt.”
Lielākā vecāku kļūda ir tā, ja viņi vēlas redzēt bērnos savus nepiepildītos sapņus. “Vecākiem ir jārespektē bērnu izvēles. Mums dažkārt ir jāļauj bērnam kļūdīties, jo nebūsim visu laiku blakus. Katrs bērna puns ir pieredze. Tas pats ir mūsu dzīvē - kļūdas, ar kurām saskaramies, ir mūsu “Oksfordas universitāte”, ko esam beiguši dzīvē. Tā ir mūsu pieredze un investīcijas, ko neviens nevar atņemt,” uzsver uzņēmēja. Un vēl Aiva norāda, ka šodien ir pietiekami daudz “pērkonu un negaisu”, tāpēc tieši ģimene, mamma un tētis var būt bērnam tā saliņa, kur nevajadzētu kurināt liekus “ugunskurus”.

Par Aivu Vīksnu

◆ Biznesa attīstības vadītāja izdevniecībā “Lietišķās informācijas dienests”. Biedrības “Līdere” dibinātāja.
◆ Vairāku grāmatu autore un līdzautore (“Savs bizness” (2007), “Bieza maciņa noslēpumi: Kāpēc vienmēr pietiek naudas” (2010), “Mani septiņi soļi biznesa uzsākšanā” (2009), “No idejas līdz panākumiem” (2009).
◆ Darbība sociālajos un kultūras projektos novērtēta ar valsts apbalvojumu - Atzinības krustu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pieredze ir mūsu “Oksfordas universitāte”

Kategorijas