Pārtikas kartes vēl būtu jāiedala apmēram 100 novada bērniem

2020. gada 8. maijs 00:00

“Rankā mēs esam vairāki tādi vecāki, kuri ir apbēdināti, jo mūsu bērni šajā sarežģītajā situācijā ir palikuši bez atbalsta. Runa nav par dažiem, bet par daudziem Rankas bērniem, kuri mācās Jaunpiebalgas vidusskolā. Viņiem nepienākas pilnīgi nekas?” “Dzirkstelei” vaicā kāda trīs bērnu māmiņa no Rankas pagasta. “Dzirkstelei” viņa nosauc savu vārdu, taču lūdz to neizpaust.
Gulbenes novada pašvaldībā laikraksts guva apstiprinājumu šai informācijai. Visa būtība ir šo divu novadu pašvaldību – Gulbenes un Jaunpiebalgas – atšķirīgā izvēlē skolēnu ēdināšanas izdevumu kompensēšanai attālinātā mācību procesa laikā. Jaunpiebalgas novada rīcība pilnībā sakrīt ar valstī vispārpieņemto kārtību, bet Gulbenes novada deputāti lēmuši pa savam, ko neatbalsta Izglītības un zinātnes ministrija. Cietēji ir tie bērni, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Gulbenes novadā, bet skola – ārpus novada.

Nauda vairs neseko skolēnam?
Parastajā situācijā, kad bērns klātienē apmeklē Jaunpiebalgas vidusskolu, viņam tiek nodrošinātas brīvpusdienas kā bērnam no daudzbērnu ģimenes. Māte saka – tad ir spēkā princips “nauda seko skolēnam” un brīvpusdienas tiek apmaksātas Jaunpiebalgas un Gulbenes novada pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtībā. Tagad, attālinātās mācīšanās laikā, pēkšņi šis princips vairs nestrādājot. Kā tad tā? Māte vērsusies Jaunpiebalgas novada pašvaldībā, kur teikts, lai jautājot savā Gulbenes novada pašvaldībā.
“Rankas pagasta pārvaldes vadītājs man iesaka – ja vēlamies saņemt brīvpusdienu kompensāciju no Gulbenes novada pašvaldības, manam bērnam jāpāriet mācīties uz sava novada skolu. Taču sola nodrošināt vairs tikai pusi no pārtikas kartēm, visas ne. Vai man savs bērns tāpēc jāizņem no Jaunpiebalgas vidusskolas? Otrs variants, kuru man iesaka Rankas pagasta pārvaldes vadītājs, ir tomēr prasīt brīvpusdienu kompensēšanu Jaunpiebalgas novada pašvaldībā,” stāsta apbēdinātā māte.
Viņa skaidro, ka Jaunpiebalgas vidusskola ir viņas dzīvesvietai tuvākā izglītības iestāde pēc pārmaiņām Gulbenes novada skolu tīklā. Turklāt izvēles izdarīšanas brīdī, kad viņas ģimene izvēlējās bērniem Jaunpiebalgas vidusskolu, Gulbenes novada pašvaldība neesot nodrošinājusi transportu, lai viņas ģimenes bērni varētu nokļūt līdz skolai savā novadā un atgriezties mājās. Savukārt Jaunpiebalgas novada pašvaldība bija pretimnākoša.

Būs vajadzīgs deputātu lēmums
“Mēs tiešām neesam spējuši noreaģēt,” sacīja Gulbenes novada pašvaldības izpilddirektore Lienīte Reinsone, runājot par šo tēmu ar vietējiem deputātiem pēc 30.aprīļa novada domes sēdes.
Novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs skaidroja, ka valsts mērķdotācija (kura ir iedalīta Gulbenes novada pašvaldībai) ir paredzēta, lai šajā COVID-19 krīzes situācijā kompensētu ēdināšanas izdevumus izglītojamajiem bērniem no trūcīgajām, maznodrošinātajām un daudzbērnu ģimenēm ar noteikumu, ka šo bērnu deklarētā dzīvesvieta ir Gulbenes novadā. 29 šīs mērķgrupas bērni novadā ir palikuši bez Gulbenes novada pašvaldības atbalsta, jo viņi pamatskolas posmā mācās ārpus savas pašvaldības administratīvās teritorijas. Brīdī, kad Gulbenes novada dome jau bija gatava lemt par šo bez atbalsta palikušo bērnu ēdināšanas izdevumu kompensēšanu no valsts mērķdotācijas, Izglītības un zinātnes ministrija norādījusi uz iespējamo risku – dubultu finansējumu. Tāpēc tika apturēta lēmumprojekta nonākšana Gulbenes novada domes sēdē. “Rokas ir sasietas”, kamēr deputāti nav nobalsojuši par konkrētu rīcību - “Dzirkstelei” skaidroja N.Audzišs. Viņš lēsa, ka, visticamāk, drīzumā tiks sasaukta domes ārkārtas sēde. Novada bērniem, kuri pašlaik ir nonākuši “izslēgto kategorijā”, kā pauda N.Audzišs, arī ir jāsaņem savas pašvaldības atbalsts.
L.Reinsones redzējums - reālākais variants būtu lemšanai virzīt priekšlikumu segt ēdināšanas izdevumus visiem bez izņēmuma Gulbenes novadā deklarētajiem bērniem, kuri ir ārpus savas pašvaldības esošo skolu 1. līdz 9.klašu audzēkņi. Kopumā ārpus sava novada mācās apmēram 170 bērni, kuri ir 1. līdz 12. klašu audzēkņi. Atbalstīti tiktu tikai pamatskolas klašu visi skolēni, “balstoties uz pieprasījumu”, piešķirot viņiem Gulbenes novada pašvaldības pārtikas kartes. “Pieļauju, ka ar 100 bērniem noteikti būtu jārēķinās,” teica L.Reinsone.

Valsts mērķdotācijai nepieskarsies?
Esot norādes, ka valsts mērķdotāciju skolēnu ēdināšanas izdevumu kompensēšanai pašvaldība būs tiesīga izmantot tikai “par periodu, kas skar brīdi, kad pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu”. Tātad lēmuma pieņemšana novada domē jau ir nokavēta, jo ar atpakaļejošu datumu skolēnu ēdināšanas izdevumus no valsts mērķdotācijas kompensēt nebūs iespējams.
“Ja mēs būtu izvēlējušies veidu, kas ir atbilstošs arī Izglītības un zinātnes ministrijas redzējumam, mēs būtu “nošāvuši divus zaķus ar vienu šāvienu”,” sacīja L.Reinsone. Viņa atgādināja – sākotnēji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nenorādīja, ka pārtikas kartes nav atļautas. Tikai vēlāk sekoja Izglītības un zinātnes ministrijas viedoklis, ka viņi nepieļauj skolēnu ēdināšanas izdevumu kompensēšanu šādā veidā. “Salīdzinoši vienkārša lieta, lai mēs spētu administrēt ātri un ar vislietderīgāko finanšu izlietojumu,” pārtikas karšu kā metodes izvēli komentēja L.Reinsone.
Taču tagad viss mudina domāt, ka “valsts mērķdotācija kā neizlietota mums būs jāatskaita atpakaļ valsts budžetā” - deputātiem atklāja L.Reinsone. Viņa pauda uzskatu, ka šajā neviennozīmīgajā situācijā ir vainojama valsts, kurai ir “melnie caurumi”, kura laikus nav reaģējusi uz ārkārtējo situāciju, lai pašvaldībās tiktu pieņemti vienādi lēmumi un lai tādējādi Latvijas teritorijā nepieļautu atšķirīgus risinājumus, kā ir tagad. “Ir ļoti daudz interpretāciju un ļoti daudz nesaprašanās,” uzsvēra L.Reinsone.
Katra novada pašvaldība pēc saviem ieskatiem ir izvēlējusies, kurus skolēnus atbalstīt un kādā veidā to darīt. Ir bijuši izmantoti gan naudas pārskaitījumi, gan pusdienu, gan pārtikas paku piegāde. Veselības ministrijas ieteikums pašvaldībām esot tāds, ka “smiekli nāk” - pārtikas pakās jābūt iekļautiem lielākoties svaigiem pārtikas produktiem ar īsu glabāšanas termiņu (dārzeņiem, gaļai). Ministrija arī uzsvērusi, ka jāņem vērā kalorijas un normas atbilstoši bērnu vecumam. “Veselības ministrijai nauda nav saistoša, saistošs ir saturs,” secināja L.Reinsone.

Kur ir problēma?
◆ Gulbenes novadā: pašvaldība ar pārtikas kartēm atbalsta visus, kuri mācās novadā pamatskolas klasēs! Tas, kur ir deklarēta šo skolēnu dzīvesvieta, vispār netiek ņemts vērā.
◆ Jaunpiebalgas novadā: pašvaldība nodrošina brīvpusdienas 1. līdz 9.klases skolēniem, kuru deklarētā dzīvesvieta ir tieši šajā pašvaldībā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pārtikas kartes vēl būtu jāiedala apmēram 100 novada bērniem

Kategorijas