Ar katru bērnu kļūst gudrāka

2020. gada 8. maijs 00:00

109

“Mātes lomu var saprast tikai tad, kad pats to izjūti. Es neesmu ideāla mamma, bet jūtos ļoti lepna, ka man ir četri bērni. Vecākajam dēlam Viesturam ir 12 gadi, Valteram – 10 gadi, meitiņai Ievai ir 5 gadi, bet mazais dēliņš Kristaps, kurš ir liels žiperis, ir 2 gadus vecs. Eju pa ielu, un man apkārt ir bērnu bariņš. Galvenais, lai vīrs Ģirts ir blakus, tad es jūtos pavisam droši - kā aiz mūra,” saka gulbeniete Vineta Jogure.

Svarīgi iemācīt būt labam cilvēkam
Maijs un Mātes diena Vinetai asociējas ar ziediem un labiem vārdiem. Tas ir viņas vismīļākais gada mēnesis, jo 19.maijā Vineta svin dzimšanas dienu. “Šis laiks vienmēr saistās ar ceriņiem, narcisēm un tulpēm,” saka Vineta.
Bērni Vinetu pārsteidz ne tikai Mātes dienā. Viņu ģimenē ir pieņemts citam par citu rūpēties ik uz soļa. “Piemēram, bērni man uzzīmē zīmējumu, īpaši meitiņa mani zīmē kā princesi. Valters man regulāri pagatavo kafiju, un tas nekas, ja es jau pirms tam esmu kafijas krūzīti izdzērusi, - jānobauda arī dēla gatavotā. Ja es kaut kur dodos prom, varu būt pilnīgi mierīga, ka mājās viss būs izdarīts, jo vīrs lieliski tiek galā ar visiem četriem bērniem. Viesturs man vairākkārt ir teicis – kad izaugs liels, aizvedīs mani uz Itāliju! Viņš zina, ka Itālija ir mana sapņu zeme, un ticu, ka visa ģimene turp aizbrauksim ceļojumā. Bērniem rūp, kā es jūtos. Bērni vispār visu ļoti ātri pamana un attiecīgi reaģē. Piemēram, lielākie paši piedāvā kaut ko izdarīt mājas solī, aiziet uz veikalu nopirkt pārtiku, nomizot kartupeļus vai labprāt piesakās pieskatīt mazākos, kā arī veic daudz citu nozīmīgu darbiņu,” stāsta Vineta.
Viņa ar smaidu atceras, kā skolas laikā kopā ar meitenēm tika zīlēts, cik bērnu būs, - bijuši četri. Vai tas toreiz uztverts nopietni vai ne tik ļoti, bet Vineta patiešām ir četru bērnu māmiņa. “Viegli nav, bet arī grūti nav. Es to neuztveru kā nastu. Tas viss noticis tā dabiski. Viņi ir daļiņa no manis. Tāpat kā mana mamma ir daļa no manis, un mani bērni ir mans turpinājums. Brīžos, kad bērnu nav man blakus, manās domās viņi visu laiku ir ar mani. Es pati nāku no sešu bērnu ģimenes. Augt daudzbērnu ģimenē - tas ir ļoti liels ieguvums, jo lielā ģimenē iemācās rēķināties ar otru, iemācās rūpēties par otru. Liela ģimene, manuprāt, dzīvē daudz ko dod. Man ir svarīgi saviem bērniem iemācīt patstāvību, lai lielajā dzīvē, lielajā pasaulē nepazūd. Vecākajiem bērniem cenšos skaidrot, ka naudai dzīvē nav jābūt mērķim – tas ir tikai līdzeklis savu sapņu un vajadzību apmierināšanai. Ir svarīgi būt un palikt cilvēkam, tad arī viss apkārt sakārtosies. Jā, ir svarīgi būt nevis perfektam, bet labam cilvēkam. Atceros sevi. Pati staigāju rozā un sarkaniem matiem, ar savu izskatu biju dumpiniece, arī mammu ne vienmēr klausīju, tāpēc saprotu, ka arī no bērniem nevar prasīt, lai viņi būtu perfekti,” saka Vineta.

Nedrīkst aizmirst par sevi un saviem sapņiem
Viņa uzskata, ka nav tāda viennozīmīga raksturojuma, kādai vajadzētu būt labai mammai. Katram ir savas vērtības, savs ideāls. “Bet arī ideālai mammai nevajag būt, jo bērnam tas nav vajadzīgs. Es domāju, ka laba mamma ir daudzpusīga un mīļa, tāda, kura spēj ieturēt distanci, lai nejauktos bērnu lietās. Ar pirmo bērnu biju diezgan stingra. Viesturs jau 11 mēnešu vecumā diezgan labi runāja un prata izrunāt burtu “r”, jo ar viņu tika ļoti daudz strādāts. Kad nāca pasaulē otrs, tad uzmanība jau bija jāsadala diviem. Ar trešo un ceturto sapratu, ka bērniem ir jādod brīvība. Ar katru bērnu es piedzimstu no jauna, augu, kļūstu gudrāka, mainās vērtību sistēma. Vīrs ir mans lielākais atbalsts. Viņš redz, kad es jūtos izpumpēta, un dod man brīvu laiku, ko varu veltīt tikai sev, lai atkal uzkrātu enerģiju. Tādos mirkļos es dodos pastaigāties, ciemos vai arī viņš bērniem pasaka, ka mammītei tagad ir jāatpūšas, un es palasu grāmatu. Man ļoti patīk lasīt grāmatas. Saista ezoterika, kosmosa likumi, pašizaugsme, pilnveidošanās. Grāmata ir kā saruna: katrs paņem to, ko tajā mirklī ir gatavs paņemt. Es varu lasīt daudz, bet varbūt sev paņemšu no visas grāmatas tikai teikumu. Esmu iemīļojusi vēdiskā filozofa Uģa Kuģa filozofiju. Viņa atziņas man palīdz sakārtot prātu. Pēdējā laikā esmu iesākusi arī agri celties no rīta - ap pulksten pieciem vai sešiem - un doties ārā pastaigāties vai paskriet: pilsētā ir klusums, daba mostas, putni čivina. Un visvairāk man patīk pastaigāties tieši Spārītes parkā. Atnāku atpakaļ mājās ap pulksten septiņiem. Šādi rīti dod enerģiju visai dienai,” atzīst Vineta.
Viņa ir ne tikai četru bērnu mamma, ikdienā strādā Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā, bet ir arī studente, apgūstot interjera dizainu Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, un šobrīd strādā pie diplomdarba. “Ir jāpaveic liels darba apjoms, tāpēc jāspēj visam sadalīt laiku. Reizēm sanāk, ka strādāju līdz pusnaktij vai pat ilgāk. Viss mums šajā dzīvē ir dots uz laiku, arī bērni. Pēc tam viņi dodas savā dzīvē, tāpēc, kā uzsver mans vīrs, ir jābūt saviem hobijiem, jāatvēl laiks sev, nevar aizmirst par sevi, saviem sapņiem un darbiem,” saka Vineta.
Kaut gan viņa atzīst, ka ne reizi vien ir nācies mainīt savus plānus, pakārtot bērnu vajadzībām, tāpēc viņa vairāk cenšas izdzīvot katru dienu un neskatīties tālākā nākotnē. Ne velti tautā ir teiciens – gribi sasmīdināt Dievu, pastāsti par saviem plāniem. “Bērni ir kā spogulis. Aizvien vairāk pamanu - kad pati jūtos nogurusi, noskrējusies, bērni dod signālu ar slimošanu, traumu. Dzīve liek apstāties, sakārtot prioritātes,” saka Vineta.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ar katru bērnu kļūst gudrāka

Kategorijas