Lielākā svētība – laimīgi un veseli bērni

2020. gada 8. maijs 00:00

1248

Lielākā svētība – laimīgi un veseli bērni

Ceturtdien, 7.maijā, gulbenietes Natālijas Frunzas dvīnīšiem Olīvijai un Oliveram apritēja četri mēneši. Natālija kopā ar vecākajām meitām Viktoriju un Sofiju katra mēneša septītajā datumā dodas pēc svētku kūkas. Svētku kūka būs uz galda arī Mātes dienā.

Pēkšņi bērnu skaits dubultojās
Natālija stāsta, ka viņu ģimenē Mātes dienas rīts sākas ar bučām, ar meitu sarūpētajām dāvanām un svētku torti. “Skaistākās un vērtīgākās dāvanas ir bērnu pašu rociņām radītie darbiņi - uzzīmēti zīmējumi, uzrakstīti labi vārdi. Mums ir mapītes, kurās tos visus krājam. Tās vēlāk būs skaistas atmiņas, jo tad, kad bērni izaug, viņi savus zīmējumus vairs nedāvina,” saka Natālija.
Viktorija “Dzirkstelei” atzīst, ka viņai patīk māmiņdiena un viņas māmiņa ir skaista, mīļa, forša, izpalīdzīga un sirsnīga.
Šogad svētki ir īpaši, jo tiks svinēti kopā ar četriem bērniem. “Pagājušajā gadā bija divi bērni, bet šogad jau ir četri - pēkšņi bērnu skaits dubultojās,” sirsnīgi saka Natālija.
Viņa neslēpj, ka abiem ar vīru Oļegu tas esot bijis pamatīgs šoks, kad uzzinājuši, ka kļūs par dvīņu vecākiem. Ar vīru nebija plānojuši lielu ģimeni. Arī dzīvokli savulaik pirkuši ar domu, lai būtu diviem bērniem, bet tagad esot jādomā par lielāku platību.
“Divi bērni - tas mums bija maksimums, un dvīņi mums pieteicās kā Dieva sūtīti. Tas bija pārsteigums! Gaidi bērniņu, bet, aizejot pie ārsta, viņš saka, ka pukst divas sirsniņas,” atceras Natālija.

Dzīvo bērniem
Tagad viņa ir kārtīgi pārliecinājusies par to, ka dzīvē nemaz tā visu nevar saplānot pēc sava prāta. Kādreiz teikusi, ka pēc 30 gadiem viņai bērnu vairs nebūs, jo kopā ar vīru nolēmuši, ka ap 40 gadu vecumu vēlēsies dzīvot sev. Pirmās meitiņas dzimušas pēc 20 gadu vecuma, tāpēc laiks, kad uzmanību varējuši veltīts viens otram, nav bijis ilgs.
“Ja kādam redzēju dvīņus, domāju - kā vispār var tikt galā! Bet dzīvē sanāca tā, ka pašai tagad ir dvīņi, kuri man piedzima 33 gadu vecumā. Kad dvīnīši pieteicās, nebija divu domu – bērniem ir jādzimst! Kad, izejot no ārsta kabineta, vīram paziņoju, ka būs dvīņi, telefona klausulē bija gara klusuma pauze. Uzzinot, ka gaidu dvīnīšus, arī man sākumā bija šoks. Gaidību laiks pagāja neziņā un bažās, kā es spēšu par viņiem rūpēties, kad nāks pasaulē. Tā pa īstam, ka viņi ir divi, apjautu tikai tad, kad viņi nāca pasaulē. Bērnus mēs visus mīlam un visus gaidījām! Ja vēl būtu grūtniecība, bērni dzimtu, par citiem variantiem nav nemaz runas! Mēs dzīvojam bērniem. Ikdienā viss ir pakārtots bērniem. Ja mēs kaut kur braucam, tad tikai kopā ar bērniem. Divvientulības mums ar vīru nav. Protams, mēs varam saplānot brīvdienas divatā un bērnus atstāt vecmāmiņai, bet tad domāju - tās ir tik retas reizes, kad varam visi būt kopā. Arī ceļojumā uz Turciju devāmies kopā ar meitām. Toreiz Sofijai bija pusotrs gadiņš. Protams, diena bija jāpakārto viņai, visās ekskursijās nevarējām tikt vai arī laiskoties saulītē, kad vēlamies, bet mums ar vīru pat nebija divu domu, ka bērns ir jāatstāj kādam mājās pieskatīt. Tā ir iespēja visiem būt kopā. Tās ir skaistas atmiņas. Un, ja būšana kopā, piemēram, kino, akvaparks, ceļojums, ir interesanta bērniem, tad, atbraucot mājās, ir gandarījums, jo esam laimīgi, ja bērni ir laimīgi. Galvenais ir laimīgs un vesels bērns!” uzsver Natālija.

Esmu bagāta mamma
Būt dvīņu mammai ir liels izaicinājums. Paņemt pauzi atelpai ir gandrīz neiespējami, tāpēc ir tik labi, ja ir tāds palīgs kā vecākā meitiņa Viktorija, kurai ir desmit gadi. “Pirmos divus mēnešus palīdzēja vīrs, jo viņam bija neizmantots atvaļinājums. Tad vīrs devās darbā, un bija jāmācās man vienai tikt galā. Visādi iet, bet tiekam galā. Dvīņi viens otru jūt. Sarunājoties ar viņiem, ir sajūta, ka viņi saprot, ko saku. Vecākā meita man ir liels atbalsts. Kad netieku galā un abi prasa uzmanību, tad Viktorija noliek malā savus darbiņus un nāk palīgā,” stāsta Natālija.
Lai arī ar četriem bērniem brīvu mirkļu gandrīz nav, Natālija tajā pašā laikā saskata lielus ieguvumus – tās ir rūpes vienam par otru un atbalsts, kā arī mācīšanās būt pacietīgiem, jo tagad primārais ir dvīņu vajadzību apmierināšana. Atbildība ir lielāka, pienākumu ir vairāk, bet, ja ģimenē valda mīlestība un uzticēšanās, kā tas ir viņas ģimenē, tad ar visu var tikt galā.
Viņa ir pārliecināta, ka laba mamma ir tāda, kura mīl bērnus un rūpējas par viņiem. “Mēs savā ģimenē mācām mīlestību un rūpes par otru. Bez rūpēm un atbalsta ir grūti. Tad, kad vecākā meita Viktorija bija jāaizved uz skolu, bet Sofija uz bērnudārzu, palīgā nāca kaimiņu tante Anna, lai pieskatītu mazos, kamēr es aizvedu meitenes. Jā, ir brīži, kad esmu piekususi, bet esmu bagāta mamma,” saka Natālija.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Lielākā svētība – laimīgi un veseli bērni

Kategorijas