Dzirkstele.lv ARHĪVS

Aizraujas ar putniem un tauriņiem

Inita Savicka

2020. gada 8. maijs 00:00

1068
Aizraujas ar putniem un tauriņiem

Putnu fotografēšana kļūst par aizvien populārāku vaļasprieku. Tam piekrīt arī daukstēniete Anda Krima, kura ar to aizrāvusies jau divus gadus. Bet tuvi viņai ir ne tikai putni, arī tauriņi tiek iemūžināti skaistās fotogrāfijās. Tā ir aizraujoša nodarbe brīvajā laikā, kas ne tikai iepriecina sirdi, bet arī ļauj interesantā veidā apgūt daudz jaunu zināšanu.

Tikusi līdz simts
“Pirms diviem gadiem tiku pie laba fotoaparāta, tad arī viss sākās. Secināju, ka putnus vispār nepazīstu, izņemot tradicionālos – zvirbuļus, zīlītes, žagatas, stārķus, dzērves, līdz ar to radās interese izpētīt putnus, kurus ieraudzīju un fotografēju. Pakāpeniski nonācu līdz tam, ka tagad pazīstu ļoti daudz putnu. No desmit putniem, ko pazinu līdz tam, tagad esmu tikusi līdz simts. Bet Latvijā kopumā ir sastopami aptuveni 400 dažādi putni. Ļoti daudz!” secina Anda.
Putnus viņa fotografē Daukstu pusē, kur pati dzīvo, un tas galvenokārt notiek pastaigu laikā. Fotoaparāts Andai vienmēr ir līdzi. Smaidot viņa atzīst, ka esot ar to jau saaugusi. Izcelt vienu interesantāko novērojumu vai konkrētu putnu viņa nevar. Katram pamanītajam putnam ir savs skaistums. Pavisam nesen viņa devās 10 kilometrus garā rīta pastaigā pa meža ceļiem un šīs pastaigas laikā nofotografējusi 15 dažādus putnus - dižknābi, dziedātājstrazdu, plukšķi, vārnu, žagatu, zilzīlīti, lielo zīlīti, dzelteno stērsti, balto cielavu, žubīti un citus. “Šajā ziņā pavasaris ir īpašs laiks. Putni atgriežas, un šogad tie atlidoja stipri agrāk. Protams, arī ziemotāji, piemēram, zīdastes, ir skaisti,” jūsmo Anda. 
Viņa novērojusi, ka Daukstu pusi iemīļojušas zīlītes, dižknābji, baltie stārķi, dzērves, pelēkie un mājas strazdi, palaikam upīti apciemo upes tilbīte. Pirms pāris dienām pirmo reizi Andai izdevās to nofotografēt. Ir arī gaigalas, žubītes, kuras Latvijā ir ļoti bieži sastopamas, bet daudzi nemaz nezina, kā tās izskatās. Andai izdevies pamanīt arī zvirbuļu vanagu, pļavu liju, peļu klijānu, lauku piekūnu, laukirbi, mežirbi, dzērvi, ķīvītes, meža tilbīti, kajaku, mājas balodi, lauku balodi, dzeguzi, parasto ūbeli, zaļžubīti, dzeņus, sarkanrīklīti, krūmu ķauķi, gaišo ķauķi un vēl daudzus citus. Andai priekšā vēl liels darbs, jo vēl daudz tādu putnu, ko vēl nav izdevies ieraudzīt un nofotografēt.
“Vakaros esmu dzirdējusi meža pūci, bet nav izdevies to redzēt un nofotografēt. Tāpat ir arī ar apodziņu. Gribētu izpētīt ūdensputnus. Putnus, kuri uzturas pie jūras, mēs te ikdienā neredzam. Arī pie ezeriem ir citādāki putni. Mans sapnis ir izpētīt visus Latvijas putnus un pazīt putnus pēc balsīm - tas man arī vēl priekšā,” atzīst Anda.

Esam bagāti ar tauriņiem
Andu uzrunājis arī tauriņu skaistums un krāšņums. Tos viņa ne tikai fotografē, bet “Dzirkstelei” labprāt rāda arī savu “tauriņu” kolekciju. Andai izdevies dabā ieraudzīt arī reti sastopamus tauriņus, piemēram, čemurziežu dižtauriņu, kas ir viens no lielākajiem Eiropas tauriņiem. Pagājušajā gadā to pamanījusi pirmo un vienīgo reizi. “Dažādu taureņu pie mums ir daudz. Kad tos ieraugu, nofotografēju, pētu, kas tas ir un kā to sauc. Tagad ir pavērusies pavisam cita pasaule, liekas, ka tie ir visur, tik spēj atšķirt, kurš ir kurš,” stāsta Anda.
Tagad viņa ir pārliecinājusies, ka Latvija patiešām ir bagāta ar dažādiem tauriņiem, ir dižtauriņi, balteņi, raibeņi, samteņi un citi. 
Anda vairāku gadu garumā ir tikusi pie iespaidīgas “tauriņu” kolekcijas – viņai ir krūzes ar tauriņiem, dažādas piespraudes, kaklarotas, josta, auskari, svečturis tauriņa formā un daudz kas cits. “Viss sākās ar “taureņu” blūzīti, kuru atvedu no Vācijas. Kaut kāda burvība jau piemīt taureņiem. Tie ir tik koši un dažādi! Draugi man dāvina dažādas lietas ar taureņiem, un pakāpeniski man to ir savācies ļoti daudz. Tagad jau ir liela kolekcija mājās,” stāsta Anda.
Viens “tauriņš” Andu pavada katru dienu, jo tas “uzlaidies” uz viņas pirksta gredzena formā. “Ieraudzīju šādu gredzenu un nopirku,” saka Anda.
Viņa ir arī salvešu kolekcionāre. Arī uz tām “salaidušies” krāsaini un koši tauriņi. “Zinu, ka Daukstēs mēs esam trīs savelšu kolekcionāres. Esmu sakrājusi apmēram 250 salvetes - neviena no tām nav vienāda, bet citām ir aptuveni 300. Daudzi, zinot, ka mēs tās kolekcionējam, nes un dāvina mums. Bet mēs krājam un esam ar to dikti aizrāvušās,” stāsta Anda.

Trūkst kopējas relaksācijas
Anda ir arī Daukstu pagasta rokdarbu pulciņa “Atspolīte” vadītāja un liela rokdarbniece. Noadīt vienu zeķu pāri dienā, ja nav citu darbu, esot reāli paveicams. “Mana mamma ir ļoti liela rokdarbniece, un tas man laikam no viņas,” domā Anda. 
“Atspolīte” darbojas bijušās Daukstu skolas ēkā. “Sanākam kopā trešdienu vakaros un rosāmies. Pulciņā darbojas desmit dalībnieces. Visas - entuziastes. Mēs kopā apgūstam visdažādākās tehnikas - pērļošanu, dekupāžu, zīda apgleznošanu, adīšanu, tamborēšanu, aušanu, tekstilmozaīku. Man patīk arī papīra māksla “kvilings”. Internetā var apgūt visu - ir tik daudz videopamācību! Latvieši gan ar pamācībām ir nedaudz skopāki, negrib tā dalīties, bet krievu un angļu valodā pamācību ir daudz un brīvi pieejamas. Viss tiek darīts savam priekam. Esam izmēģinājušas visu iespējamo. Grūti pat atrast vēl kādu jaunu ideju, ko varētu pamēģināt. Tas, ko vēlētos apgūt, ir sausā filcēšana. Slapjo filcēšanu esam mēģinājušas - tas ir smags darbs, un nepieciešams ilgs laiks, līdz tiec pie rezultāta. Tapa pirts cepures un čības. Sanāca,” saka Anda. Viņa uzskata, ka to visu, ko ir darinājušas, realizēt būtu sarežģīti. Viņas nemaz necenšas to darīt, bet dalībnieces ir pašas rīkojušas savu darbu izstādes pagastā.
“Atspolītes” dalībnieces, arī Andu, ļoti aizrāvusi pērļošana. “Patīk pats process, un, kad redzi rezultātu, ir patīkami,” saka Anda, kurai uz rokas ir pašas pērļota rokassprādze ar tautiskiem motīviem. “Mums ir ļoti daudz dažādu darbiņu. Esam tikušas arī pie stellēm. Audām dvielīšus un paklājus. Tagad kopā nesanākam - dalāmies ar idejām, izmantojot telefonus, tomēr tas nav tas. Ir svarīgi sanākt kopā, tad mēs izrunājamies un pastrādājam. Tā ir tāda kopēja relaksācija, jo darbojamies ar prieku. Un tā šobrīd ļoti pietrūkst. Gaidām, kad atkal varēsim sanākt kopā,” saka Anda.