Dzirkstele.lv ARHĪVS

Semināra epopeja turpinās

Diāna Odumiņa

2020. gada 12. maijs 00:00

99
Semināra epopeja turpinās

Gulbenes novada pašvaldība pārmet “Dzirkstelei” “nekorekto informāciju, kas saistīta ar semināra rīkošanu Gulbenes novada kultūras darbiniekiem”, kā liecina 11.maijā pašvaldības publiskotā informācija vietnē “Facebook”.
“Nepieļausim apzinātu sabiedrības nostādīšanu pret pašvaldību!” vēstī ieraksts. Norādīts uz laikraksta ētiskajiem pārkāpumiem. “Dzirkstele” acīmredzot tiek turēta aizdomās par melošanu, jo “28.aprīlī ap plkst.14.00 semināra lektors Kārlis Anitens saņēma zvanu no “Dzirksteles” par šī semināra norisi”, tātad, kā uzskata pašvaldībā, jau pirms TV3 raidījuma “Nekā personīga” žurnālistiem vietējais laikraksts pirmais jau ir zinājis par gaidāmo 29.aprīļa kultūras darbinieku semināru Gulbenē. Otra neētiskā “Dzirksteles” rīcība bijusi rakstā par Dārtas Bežanes atbrīvošanu no Staru kultūras nama vadītājas amata, jo pausts tikai viņas pašas viedoklis un nav uzklausītas citu iesaistīto personu domas.

“Dzirkstele” meiteni esot palikusi “zem sitiena”
Pirmdien vispirms sazinājāmies ar novada domes priekšsēdētāju Normundu Audzišu. Viņš pauda – D.Bežanes atlaišana no darba ar 11.maiju nav saistīta ne ar ko citu, kā vien ar trīs mēnešu pārbaudes laika beigām. Jebkuru citu interpretāciju šajā jautājumā viņš nosauc par “prastu domāšanu” un tādu pieņēmumu izteikšanu, kuri “vienkārši galvā neliekas”. Tādējādi N.Audzišs kategoriski noliedz, ka pašvaldībā būtu notikušas “raganu medības”, lai noskaidrotu, kurš uz Gulbeni 29.aprīlī bija paaicinājis TV3 raidījuma “Nekā personīga” žurnālistus un kurš bija izpaudis informāciju par kultūras darbinieku semināra rīkošanu klātienē. “Uz kaut kādām klaču runām un izvirzītām hipotēzēm man kauns pat atbildēt. Tas cilvēciski un morāli taču neiet kopā,” pauda N.Audzišs.
Par “Dzirksteles” rakstu saistībā ar D.Bežanes atbrīvošanu no darba viņš saka: “Nezinu, vai jums vajadzēja... Jūs jau to meiteni palikāt “zem sitiena”. Viņa, būdama divdesmitgadīga meitene, vēl nezina tās sekas. Un cilvēku skatījums uzreiz par viņu veidojas. Tas priekšstatu rada. Bet, ja viņa apzinās, ko dara, tad viss ir kārtībā.”
Pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Gundega Ķikuste, kā “Dzirkstele” noskaidroja pašvaldībā, vakar uz vietas nebija, viņa strādāja attālināti. Kad pēc vairākiem mēģinājumiem izdevās viņu sazvanīt, G.Ķikuste līdz galam nenoklausījās jautājumu, tikai pateica, lai iesniedzot jautājumus rakstiski, un pārtrauca sarunu. Līdz darbdienas beigām vēstuli ar atbildēm, kāpēc atbrīvota D.Bežane, “Dzirkstele” tā arī nesaņēma.

Lektoram tiešām zvanījis kāds “Dzirksteles” vārdā
Sazinājāmies ar K.Anitenu, kurš bija lektors Gulbenes 29.aprīļa kultūras darbinieku seminārā, vai tiešām kāds viņam zvanījis no “Dzirksteles”. Viņš bija atvērts sarunai  un “Dzirksteles” jautājumus neuztvēra naidīgi. Viņš pastāstīja, ka patiešām viņam 28.aprīlī zvanījusi sieviete, kura teikusi – viņa ir Elīna no “Dzirksteles” vai no “Dzirksteles.lv”. “Dzirksteles” redakcijā darbinieces ar tādu vārdu gan nekad nav bijis. Tomēr K.Anitens arī atzīst, ka īsti neatceroties un zvanītājai toreiz nav neko pārjautājis.
Par to, kāda sabiedrībā ir bijusi rezonanse sakarā ar kultūras darbinieku Gulbenes semināru, kurā viņš piedalījās kā lektors, K.Anitens sacīja – ir demokrātija un katrs ir tiesīgs uz savu viedokli.  Tajā pašā laikā viņš atgādināja, ka jau Pumpura eposā “Lāčplēsis” ir izceltas visas gan labās, gan ne tik labās latviešu kā nācijas īpašības. Kopš tiem laikiem nekas neesot mainījies, jo “cilvēki ir dažādi”. Par savu dalību Gulbenes seminārā K.Anitens saka – nejūtas darījis neko noziedzīgu. Viņš pauda, ka vienmēr ir bijis ļoti piesardzīgs, ja runa ir par likumības ievērošanu. Katrs semināra dalībnieks Gulbenē esot parakstījies, apliecinot, ka nepakļauj riskam citus (nav bijis ārzemēs, nav bijis saskarsmē ar inficētam personām un apņemas ievērot divu metru distanci).

Problēma – cilvēki neizprot jēdzienu “pasākums”
K.Anitens akcentēja, ka 29.aprīļa seminārs Gulbenē patiešām saskaņā ar definīciju neesot bijis pasākums. “Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” ir definēts: publisks pasākums ir fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības. Seminārs nebija plaši sabiedrībai pieejams, tā bija darba sanāksme šauram konkrētas jomas darbinieku lokam – skaidroja K.Anitens. Viņš akcentēja, ka Gulbenes novadā kultūras darbinieki COVID-19 pandēmijas laikā neizmanto atvaļinājumu, neatrodas dīkstāvē, bet strādā. Seminārs bija šāda strādāšana. Tajā pašā laikā K.Anitens pauda - “tīri cilvēciski ir saprotams, ka kādam šajos apstākļos ir varbūt bail”.
Viņš pauž – “problēma ir tur, ka cilvēki šobrīd jebko uzskata par pasākumu un pulcēšanos”. Tajā pašā laikā šobrīd daudzas iestādes un uzņēmumi valstī turpina strādāt, ievērojot individuālās drošības pasākumus. Vienkārši tuvāk par diviem metriem klāt otram nevar iet – atgādināja K.Anitens. Gulbenes semināra jēga bijusi runāt par to, kā organizējams darbs, kad pandēmijas krīze būs pārvarēta. Viņš prognozēja, ka vienalga būs palikušas “neizdzēšamas pēdas kultūrā”. Nekas nemainīšoties vienā dienā. “Kā kultūras centriem kļūt par atbalstu tajos pilnīgi jaunajos laikos, kas mums vēl stāv priekšā,” būtību formulēja K.Anitens.