Pašvaldības risks ar pārtikas kartēm

2020. gada 15. maijs 00:00

787

Skolēnu ēdināšanas kompensēšanai pandēmijas laikā Gulbenes novadā nauda tiek tērēta tikai no pašvaldības budžeta. Šim nolūkam paredzētā valsts nauda ir palikusi neskarta.
Šo situāciju Gulbenes novada domes 11.maija ārkārtas sēdē deputāts Intars Liepiņš lūdza komentēt pašvaldības izpilddirektori Lienīti Reinsoni. Viņa atbildēja: “Valsts budžeta mērķdotācija būs jāatgriež atpakaļ valsts budžetam.”

Valsts finansējums bija nepietiekams
Ja ārkārtējās situācijas laikā Gulbenes novada pašvaldība būtu klausījusi valdību, ēdināšanas izdevumi tiktu kompensēti 257 bērniem, kuru deklarētā dzīvesvieta ir tikai šajā novadā. Un tie nebūtu pilnīgi visi 1.-4.klašu skolēni. Atbalstīti tiktu tikai tie sākumskolas klašu bērni, kuri nāk no sociāli mazāk aizsargātām - maznodrošināto, trūcīgo un daudzbērnu - ģimenēm. Ja pēc tam vēl kāds eiro valsts mērķdotācijā paliktu pāri, pārējo summu varētu iedalīt vēl 5.-9.klašu skolēniem no sociāli aizsargātām ģimenēm. Visu atbalstam, iespējams, valsts naudas nemaz nepietiktu.
Pagaidām “Dzirkstelei” pašvaldībā neizdevās noskaidrot, cik liela ir summa, kuru, visticamāk, Gulbenes novadam nāksies valstij atdot atpakaļ. “Tā kā šobrīd notiek sarakste ar Izglītības un zinātnes ministriju, tad pašlaik nav iespējams pateikt, vai un cik jāatskaita atpakaļ,” laikrakstam sacīja novada pašvaldības sabiedrisko attiecību vecākā speciāliste Gunta Kalmane.
Ir zināms, ka kopumā valsts šāgada pašvaldības budžetā bija ieskaitījusi 35 846 eiro, kas tika paredzēti noteiktam vecuma posmam - 1.-4.klašu skolēnu ēdināšanai tieši Gulbenes novada izglītības iestādēs, bērniem mācoties klātienē. Summa bija nepietiekama jau sākotnēji, pašvaldība saņēma “par 109 357 eiro mazāk, nekā 2019.gadā plānots” - teikts Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Normunda Audziša ziņojumā, kas pievienots pašvaldības 2020.gada budžetam. Viena bērna ēdināšanai tādējādi no valsts tika atvēlēts 0,71 eiro dienā. Tāpēc jau pirms ārkārtējās situācijas pašvaldība tika piemaksājusi par skolēnu ēdināšanu vecuma posmā no 1. līdz 4.klasei.
Pašvaldības atbalsta summa ir ievērojama
Aptuveni rēķinot, iznāk, ka Gulbenes novada pašvaldība skolēnu ēdināšanas izdevumu kompensēšanai ārkārtējās situācijas laikā ir atvēlējusi aptuveni 162 960 eiro. L.Reinsone norādīja – pašvaldības budžeta kapacitāte šajā gadījumā ir pietiekama, izdodas iekļauties plānotajos līdzekļos. Palielinājums ir 8890 eiro – tas attiecoties tieši uz tiem bērniem, kuri dzīvo Gulbenes novadā, bet pamatskolas posmā mācās ārpus novada. Viņi pārtikas kartes saņems, kad paši pieteiksies Gulbenes novada pašvaldībā.
Deputāte Guna Pūcīte domes sēdē akcentēja - pašvaldībai ir jādara zināms iedzīvotājiem, ka pārtikas kartes var saņemt un kādā veidā tas jādara. L.Reinsone bilda, ka visātrāk informācija tiekot nodota no mutes mutē. Viņa piebilda – pārtikas kartes tiks izsniegtas skolēnu likumiskajiem pārstāvjiem. Pārtikas karšu derīguma termiņš ir 12.jūlijs.
Kā jau ziņots, pašvaldība izvēlējusies grūtajos laikos skolēnu ēdināšanas izdevumus segt tikai no sava maka un visiem 1.-9.klašu skolēniem, nesadalot bērnus kategorijās. Pašvaldība ir sagatavojusi “pārtikas kartes par laika periodu no 2020.gada 23.marta līdz 29.maijam – 7 kartes 10 eiro apmērā katra”, informē G.Kalmane. Tātad katrs pamatskolas klašu skolēns no pašvaldības atprečotu pārtikas karšu veidā saņem atbalstu 70 eiro vērtībā. Tādā veidā vispirms atbalstīti bija skolēni, kuri mācās Gulbenes novada skolās vecuma posmā no 1. līdz 9.klasei. Starp viņiem - arī tie, kuru deklarētā dzīvesvieta ir ārpus šā novada, kā arī Sveķu skolas skolēni. Kopumā – 2201 skolēns.
Nesen pašvaldība ar pārtikas kartēm atbalstījusi vēl apmēram 127 pamatskolas klašu skolēnus, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Gulbenes novadā, bet skola ārpus novada. “Šī ir pašvaldības brīvprātīgā iniciatīva,” sacīja L.Reinsone, uzrunādama deputātus 11.maija domes ārkārtas sēdē. Viņa arī vēlreiz uzsvēra, kāpēc izraudzītais atbalsta veids ir tieši pārtikas kartes. “Gatava ēdiena sagatavošanu mēs jau startā izslēdzām kā visriskantāko no veidiem ārkārtējās situācijas laikā, kad ir vīrusa pandēmija, jo tas rada vislielākos riskus saslimt,” teica L.Reinsone. Sava nozīme esot bijusi plašajai administratīvajai teritorijai, sliktajam ceļu stāvoklim un problēmai nodrošinājumā ar traukiem. Savukārt “par pārtikas pakām sagatavotais lēmumprojekts iestrēga Izglītības un zinātnes ministrijas Juridiskajā departamentā”, viņa teica.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pašvaldības risks ar pārtikas kartēm

Kategorijas