Tik daudz kā nebūtu vienam bez otra

2020. gada 15. maijs 00:00

1938

Gulbenieši Raimonds un Rasa Zeiļuki iepazinās laikā, kad abu ceļi bija aizveduši uz Angliju. Raimonds nenoliedz, ka tieši 2008.gada krīze pamudināja viņu domāt par darbu ārzemēs. Savukārt Rasu doties uz Angliju pierunājusi draudzene. Abi nenožēlo ne mirkli, jo tieši tur viens otru ieraudzījuši.
“Mūsu atskaites punkts ir 2009.gada Jaungada nakts. Kaut kā saskrējāmies,” ar smaidu atceras Raimonds. Kāzas tika svinētas Latvijā Velēnas baznīcā. Pēc tam ģimenes dzīve turpināta Gulbenē. “Nekad nav man bijusi doma, ka varētu uz visu mūžu pārcelties uz ārzemēm,” atklāj Rasa.

Esam piecu “R” komanda
“Tas notika pats par sevi. Sākumā viss bija tik ļoti labi, un arī tagad viss ir labi,” saka Rasa. Sarunā piedalās arī pāra trīs atvases – Renāte (8), Rebeka (6) un Rēzija (4). Vecākā meitiņa zinot atbildi, kāpēc vecāki apprecējušies – tāpēc, ka mammai ļoti tētis iepaticies.
“Vīram šeit bija darbs, tāpēc arī palikām Gulbenē,” stāsta Rasa, kuras dzimtā puse ir Tērvete. Abi atzīst, ka, audzinot bērnus, esot iemācījušies pašdisciplīnu un kārtību. “Ja mēs to prasām no bērniem, tad tu pats nevari sēdēt un neko nedarīt. Jāskatās arī, ko paši runājam, protams, ir lietas, ko mēs abi tikai divatā izrunājam,” stāsta vīrs.
Kā tas sanācis, ka visiem ģimenē vārdi sākas ar “R” burtu? Abi smej, ka ne aiz māņticības, tā vienkārši sanācis. Pirmajai meitiņai gribējuši, lai vārds būtu Renāte, un tālāk ome esot pierunājusi arī pārējām meklēt vārdus ar šo burtu.
“Tā nu esam piecu “R” komanda,” secina Raimonds. Ar tādu nosaukumu arī esot piedalījušies sacensībās pie Lubāna ezera, kur bijis jāmeklē apslēptas lietas pēc kartes. Ģimene atzīst, ka ļoti patīk piedalīties dažādos pasākumos un visbiežāk to dara visi kopā.

Tētis – galvenais iniciators idejām
Esam tikai runājuši, neesam vēl piepildījuši, bet gribam kādu krosiņu “Gulbenes apļos” (tautas skrējiens “Gulbenes apļi” - red) izskriet. Mums šis pandēmijas laiks ir devis atziņas, ka iepriekš nekad neesam tik daudz pārgājienu taisījuši. Esam visur kur bijuši,” stāsta tētis.
“Man visvairāk patika tas, ka mēs bijām makšķerēt,” atklāj vecākā meitiņa Renāte. Pirmā pieredze makšķerēšanā esot iegūta skaistajā Kaļņa ezerā aiz Lejasstradiem. Ģimene pie reizes esot arī apgājusi pilnībā apkārt pašam ezeram. “Tur ir ļoti skaistas sēņošanas un ogošanas vietas, kā arī piknikus tur var taisīt,” pamanījis Raimonds.
“Kopā esam, cik vien iespējams, tagad vairāk,” stāsta Rasa. Galvenais ideju ierosinātājs aktivitātēm ģimenē ir tētis. Viņam patīk vest ģimeni gan uz sev zināmām vietām, gan uz vietām, kas ir bijušas padomā ilgu laiku, bet nav sanācis līdz šim. Divatā gan abiem diezgan reti sanāk pabūt, jo Rasas vecāki esot tālu prom, Raimonda vecāki arī esot lauku darbos.

Brīvais laiks laukos
Rasa pēc dabas ir vairāk mierīga, Raimondam turpretī vairāk patīk runāt un būt aktīvam. Abi ir pārliecināti, lai arī šīs ir galvenās atšķirības, tās netraucē laulībā. Vecāki ļoti daudz laika velta savām meitām, tāpēc daudz kam citam bieži neatliekot laika. Rasa studē pirmsskolas pedagoģiju, un, kad ir brīvs laiks, abi labprāt paskatās kādu filmu vai seriālu. “Tad nav jādomā ne par darbu, ne ko citu. Atslodzi vajag,” ir pārliecināta Rasa.
“Laukos pie vecākiem mums ir arī savas vadziņas, kuras kopjam, un sava siltumnīca. Lauki ir tepat uz Balvu pusi, tur esam gan brīvdienās, gan arī pa vakariem. Tagad arī, kad solīja šo salu, aizbraucām apsegt tomātus. Cerēsim, ka būs labi. Laukos esam arī vasarās brīvajās dienās. Tomēr ir savs kartupelītis, gurķītis un tomātiņš,” novērtē tētis.
Arī meitas apstiprina, ka garšīgākie esot gurķīši no siltumnīcas, ne no veikala, un tie esot arī veselīgāki. Uz palodzes, bērnu lolotas, aug samtenes un tomāti.

Piepildījums, ko dod otrs
Tas, kurš pirmais darbdienu vakaros tiek mājās, tas arī pagatavo ģimenei maltīti. “Man ļoti garšo sievas gatavotais ēdiens, īpaši dažāda veida pankūkas. No tām es kaifoju!” novērtē Raimonds.
Vecākā meita, ilgi nedomājot, atzīst, ka viņas mīļākais ēdiens esot kartupeļu biezputra. Un to taisa tieši tētis. Raimonds priecīgs dzirdēt, ka nekur citur uz pasaules neesot tik garšīgas kartupeļu biezputras kā mājās. “Kad gatavo ģimenei, tad ieliec visu savu sirdi, tas tev nav darbs. Vienmēr jau var just, vai tā sirds tur ir klāt, to smeķi var just,” stāsta Raimonds.
“Man laikam vismīļākais ēdiens, ko gatavo Raimonds, ir makaroni ar ceptiem dārzeņiem un sieru,” saka Rasa.
Abi esot pārliecināti, ka ir jānovērtē otrs, un pat tad, ja vārdos kādreiz to neizdodas ietērpt, tad sirdī pateicībai ir jābūt. “Es būtu pazudis, man tik daudz kā nebūtu, ja nebūtu man Rasas. Ēst sev uztaisītu, drēbes izmazgātu, bet nebūtu tā piepildījuma. Cilvēks jau ir radīts – vīrietis un sieviete lai abi būtu ģimene. Tad, kad katrs ir savā vietā, tad rodas tā pilnvērtība. Tad, kad satiku Rasu, sajutu ko tādu, ko nekad nebiju sajutis. Sapratu, ka domas par laulību man atnāca un ka gribu ar šo cilvēku būt arī vecumdienās. Sapratu, ka gribu, lai tieši viņa man ir blakus visu mūžu. Man tagad ir, par ko rūpēties,” nopietni atzīst Raimonds.

Daudz atbilžu ir Bībelē
Ģimene apmeklē Gulbenes luterāņu draudzi, meitas ar prieku dodas uz svētdienas skolu, un Raimonds kalpo arī kā pērminderis. “Kad varam, ejam visi kopā. Kādreiz, kad Rasa ir visu nedēļu nostrādājusies un vēl sestdienās mācījusies, atļaujam viņai neiet,” smejas Raimonds.
Jaunībā gājis visādi, atzīst Raimonds, bet, kad sācis meklēt atbildi uz jautājumu, kas visu var atrisināt, nonācis pie Dieva. Aptuveni pirms 20 gadiem es sāku domāt, kā to dzīvi sakārtot. Toreiz atnāca atbilde, ka jāaiziet uz baznīcu un ka Dievs var daudz ko atrisināt. Sāku lasīt Bībeli un ieraudzīju, cik daudz tur atbilžu. Sākumā gan es neko tajā nesapratu, bet turpināju lasīt. Darīju to daudz un piedzīvoju - jo vairāk lasi, jo vairāk sāc saprast,” saka Raimonds.
Kā pirmā kalpošana draudzē viņam tika uzticēta rakstu vietu lasīšana dievkalpojumā. Esot arī apgūti lektora kursi, šobrīd Raimonds var vadīt dievkalpojumus, vienīgi bez vakarēdiena. Ģimene atzīst, ka ir piedzīvota Dieva palīdzība dažādās dzīves situācijās. “Bieži daudz kas ir pēkšņi atrisinājies, un tad tu saproti, ka tie nav vienkārši notikumi, bet tas ir Dievs. Tam es ticu un uz to es paļaujos. Šis ir laiks, kad cilvēkiem pasaulē drusku ir jāapstājas un jāpadomā, kas notiek un ka pat visvarenākās armijas kādreiz var būt pilnīgi bezspēcīgas,” atzīst Raimonds.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Tik daudz kā nebūtu vienam bez otra

Kategorijas