Vai sniegs un aukstums nodarīja postu?

2020. gada 15. maijs 00:00

522

Gulbenē 12.maijā visus pārsteidza pamatīga sniega kārta - sinoptiķu skarbās prognozes bija piepildījušās. Sniegs bija pārklājis ziedošos augļu kokus un dārzus.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Gulbenes biroja augkopības speciāliste Inga Freimane “Dzirkstelei” atzīst, ka šādi laika apstākļi bija vairāk stress saimniekam nekā augiem.
“Augiem, protams, bija nedaudz stresa, bet sniegs dienas laikā nokusa. Sniegs pasargā no aukstuma. Ir paņēmiens, ka augļudārzus pat rasina pirms salnām, lai ziedi apledo, lai veidojas ledus kārta. Labāk sniegs nekā skaidras naktis, kad ir mīnus grādi,” saka I.Freimane.

Sniegs pasargāja
Viņa stāsta, ka Gulbenes novadā sniega sega un aukstās naktis, kas bijušas, vismaz pagaidām nav saistāmas ar smagiem postījumiem. “Sniega sega deva labu mitrumu. Varbūt mazākus stādus aplauza, bet nav dzirdēts, ka mūsu novadā būtu lauzti lieli koki. Sniega sega augus pasargāja no apsalšanas vai nosalšanas. Šonedēļ naktīs vietām bija mīnus grādi. Tas varbūt ir vairāk postoši tiem augiem, kas šobrīd aug – zemenēm, sparģeļiem. Bet mēs vēl nevaram uztraukties, būs jāvēro. Mums vēl ļoti daudz augļu koku nezied, piemēram, ābeles, bet sāk ziedēt agrie saldie ķirši, agrās plūmes. Sniega sega mehāniski tos pieliec, bet tā arī apsedz un pasargā no vēsuma. Nu, ja kāds bija izstādījis laukā gurķus un tomātus, tas gan nebūtu bijis loģiski,” saka I.Freimane.
Viņa novērojusi, kā sniega sega bija pārklājusi, piemēram, ziemas rapša laukus. “Jā, sniegs tos no svara bija salocījis fiziski. Bet, tā kā naktī uz otrdienu nebija mīnusi, temperatūra turējās ap nulli, sniegs bija slapjš, pilēja, līdz ar to augi nebija trausli. Tie saliecās, kaut kas nedaudz nolūza, bet situācija nav ļoti smaga,” saka I.Freimane.
Viņa skaidro, ja salna ir augsnes līmenī mīnus divi, trīs grādi, tad augļu koki zināmā mērā ir pasargāti, jo to ziedi ir augšā kokā. Ja ir mīnus seši vai septiņi grādi maija sākumā, tad tas gan ir postoši augļu kokiem, jo tā vairs nav salna, bet gan sals. “Mīnus divi, trīs grādi uz augsnes vairāk ietekmē zemenes. Pagājušā gada maijā dažās naktīs bija mīnus septiņi grādi, un tādā salā ziediņi nosalst,” saka I.Freimane.

Eksperimentēt jau var
Viņa uzsver, ka klimats mainās, ziemas paliek siltas, bet pavasaris, kad gribas, lai viss aug un zaļo, tomēr bremzējas, līdz ar to vajag padomāt, vai visu pareizi darām un vai tajā brīdī ir jāskrien laikam pa priekšu. “Pēdējos gados maija sākums ir silts un pat karsts, bet tad laiks kļūst vēss, slapjš un auksts,” norāda I.Freimane.
Tiem, kas, piemēram, dārzeņus audzē savām vajadzībām, viņa neiesaka steigties, bet gan nogaidīt optimālo stādīšanas laiku. Nav jāsteidzas neapkurinātās siltumnīcās maijā sākumā jau stādīt gurķus un tomātus, kas ir siltummīlošas kultūras. Viņa iesaka dēstus paaudzēt lielākus un stādīt tos siltumnīcā pēc 15. vai 20.maija. “Pēdējos gados maija pirmajās nedēļās ir salnas. Protams, siltumnīcās var sasegt tomātus vai gurķus ar agroplēvi, var saliet ūdeni plastmasas traukos pa dienu, jo tad tie sakarsīs un vakarā atdos savu siltumu, māla puķu podos var ielikt sveces, kas degot naktīs atdos siltumu. Ja grib šādu ņemšanos, kāpēc ne! Katrs var eksperimentēt,” saka I.Freimane.
Viņa neiesaka arī steigties ar kartupeļu stādīšanu maija sākumā, ko cilvēki aktīvi darīja, izmantojot siltās brīvdienas. “Ja kartupeļus stādīja maija sākumā, tad tagad tiem vajadzētu jau rādīt “degunu”, bet diezin vai to tie ir izdarījuši. Aukstā zemē likt kartupeli nevajadzētu. Ja izmanto agroplēvi, varbūt, bet visi augi, kas ielikti vēsā zemē, pakļaujas lielākam saslimšanas riskam,” uzsver I.Freimane.

Daba jāpieņem
Jaungulbeniete Sarmīte Lāce, kura nepilnu divu hektāru platībā audzē upenes, spriež, ka raža nebūs īpaši laba. “Upenes pašlaik zied. Domāju, ka apsala, līdz ar to daudz nekā nebūs. Trešdien no rīta bija salna, otrdien - sniegs. Arī pagājušajā gadā apsala. Jāmeklē koki vai krūmi, kas zied jūnijā. Jāpāriet uz citu kultūru,” smejoties saka Sarmīte. Viņa spriež, ka, iespējams, cietuši arī persiku koki, jo tie pašlaik zied. Savukārt mazās plūmītes viņas dārzā jau paspēja noziedēt, bet ķirši vēl nezied. Arī bumbieres vēl pumpuros. “Redzēs, kā būs ar lazdām. Pērn bija daudz riekstu. Šogad arī varētu būt daudz. Kā ir, tā dzīvosim. Daba jāpieņem,” saka S.Lāce.
Rankas pagasta SIA “Vecpāpani” saimnieks Māris Brencis nav nobažījies par šāgada augļu un ogu ražu. “Labāk ir sniegs nekā mīnus pieci grādi. Domāju, ka pašlaik izskatās cerīgi. Ābeles arī vēl neziedēja, bet plūmes bija jau noziedējušas,” saka M.Brencis.
Bitenieks Rolands Krevics “Dzirkstelei” stāsta, ka sniegs un aukstums bitēm nekaitēja. “Tās bišu saimes, kuras jau ir attīstījušās, ir diezgan spēcīgas. Un, ja šajās dienās paspēja savākt pietiekami daudz barības vai arī tā bija palikusi no ziemas krājumiem, tad bitēm pārlaist šādu laiku nav nekādu problēmu. Tām attīstība notiek, tikai nektāra ienesuma šajā brīdī nav. Tiklīdz būs silts laiks, tā viss notiks. Savukārt tām bišu saimēm, kas varbūt pēc ziemas nav tik labi atkopušās, tas varētu būt izdzīvošanas jautājums, kaut gan tas būtu izņēmuma gadījums, jo ir bijis daudz siltu dienu. Ja saimes ziemu ir veiksmīgi pārlaidušas, attīstījušās, tad šobrīd nav problēmu pārdzīvot vēsuma brīdi,” stāsta R.Krevics.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vai sniegs un aukstums nodarīja postu?

Kategorijas