Dzirkstele.lv ARHĪVS

Siltā laikā - uzmanīgi ar uguni!

Siltā laikā - uzmanīgi ar uguni!

“Parasti par piesardzību ar uguni runājam rudenī un ziemā. Bet kas par uguns lietošanu, uzturēšanos tās tuvumā, kā arī apkures sistēmām jāņem vērā pavasara un vasaras sezonā?” jautā lasītājs.
Atbild Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Viktorija Gribuste:
- Arvien vairāk cilvēku siltajās un saulainajās pavasara dienās atklāj gaļas cepšanas sezonu, bet teritorijas sakopšanas darbu laikā tiek kurināti ugunskuri. Lai atpūstos un nebūtu jādomā par negatīvām sekām un ugunskuru kurināšana nebeigtos ar nelaimi, ir jāņem vērā vairāki VUGD speciālistu padomi.

Pie ugunskuriem un griliem
Lai pasargātu no nelaimes sevi, apkārtējos, dabu un vidi, jāievēro uguns kurināšanas un grilu lietošanas noteikumi.
* Pirms ugunskura kurināšanas ir jāpārliecinās, vai konkrētās pašvaldības saistošie noteikumi atļauj tos kurināt. Ja tas ir aizliegts, tad par to var tikt piemērots sods. Svarīgi arī atcerēties, ka ugunsnedrošā perioda laikā mežā ugunskurus kurt nedrīkst – tos var kurināt tikai tam speciāli ierīkotās vietās.
* Pirms ugunskura kurināšanas ir jāsagatavo tam vieta. Aprociet apkārt ugunskura vietai zemi vai aplieciet akmeņus, tādējādi nodrošinot, ka uguns liesmas neizplatīsies pa sauso zāli, krūmiem utt.
* Ugunskuru nav ieteicams veidot koku, ēku un degošu materiālu tuvumā, jo tā liesmas vai kāda dzirkstele var aizdedzināt līdzās esošos kokus vai ēkas.
* Neatstājiet bez uzraudzības ugunskura vietu – atstājot to, ugunskurs pilnībā jānodzēš, lai izslēgtu ugunsgrēka izveidošanās iespējamību. Visērtāk ir paņemt līdzi pudeli ar ūdeni, ko var uzliet uz ugunskura pirms došanās prom.
* Grils ir jānovieto uz stabilas virsmas un drošā attālumā no ēkām tā, lai, uzpūšot stiprākam vējam, tas nevarētu apgāzties un dzirksteles nevarētu izraisīt ugunsgrēku.
* Iekurinot grilu, ir jāizmanto tikai tie degšķidrumi, kas ir paredzēti tieši tā kurināšanai. Sākumā ar degšķidrumu jāaplej kurināmais, jāpagaida, kamēr tas sasūksies, un tikai tad uzmanīgi jāaizdedzina. Degšķidrumu nedrīkst pieliet jau degošam grilam.
* Nekādā gadījumā grilu nedrīkst aizdedzināt ar viegli uzliesmojošiem šķidrumiem, piemēram, benzīnu vai acetonu, jo tas var izraisīt uzliesmojumu un cilvēks var gūt smagus apdegumus. Grila iededzināšanu nevajadzētu uzticēt bērniem, jo pat pieaugušo klātbūtnē viņiem to darīt var būt bīstami.
* Ugunskuros un grilos nedrīkst dedzināt plastmasas izstrādājumus un riepas, jo tie sadegot rada indīgus dūmus un apkārtējie var saindēties ar degšanas produktiem.

Iztīra apkures sistēmas
Noslēdzoties vienai apkures sezonai, ir jāsāk gatavoties nākamajai. VUGD aicina iedzīvotājus atcerēties, ka netīrīts dūmvads ir ugunsbīstams. Sadegot sodrējiem, dūmvadā veidojas augsta temperatūra, kas laika gaitā var bojāt dūmvada konstrukciju. Degot sodrējiem, karstums un dzirksteles pa mikroplaisām nokļūst dūmvada ārpusē un aizdedzina bēniņos esošās sadzīves mantas un ēkas jumta konstrukcijas, radot plašus un postošus zaudējumus.
Lai novērstu ugunsnelaimi, pirms apkures sezonas sākuma jāveic dūmvadu tīrīšana. Sodrējus no ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīces un dūmvada tīra līdz 1. novembrim, kā arī vienu reizi apkures sezonā (no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam). Pārējos dūmvadus un cietā un šķidrā kurināmā apkures ierīces un iekārtas jātīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim).

Jāsastāda akts
Papildus reizi piecos gados ir jāpārbauda cietā un šķidrā kurināmā apkures iekārtas, ierīces, dūmvada un dabīgās ventilācijas kanāla tehniskais stāvoklis. Atbilstoši Ministru Kabineta 2016. gada 19. aprīļa Ugunsdrošības noteikumu 72. punktam par dūmvada, apkures ierīces un iekārtas, gāzes aparāta, dabīgās ventilācijas kanāla tīrīšanas rezultātiem ir jāsastāda akts.
Tajā jānorāda šāda informācija: objekta nosaukums, piederība, adrese vai atrašanās vieta un darba veikšanas datums, kā arī dūmvada, apkures ierīces un iekārtas, dabīgās ventilācijas kanāla atrašanās vieta objektā un tā apraksts. Tāpat jāieraksta vārds un uzvārds personai, kura veica dūmvada un apkures ierīces tīrīšanu, kā arī šīs personas izglītību vai kvalifikāciju apliecinoša dokumenta vai prakses sertifikāta nosaukums un numurs. Ja tīrīšanu veica privātmājas īpašnieks vai nomnieks, tad šo informāciju nenorāda. Tāpat nepieciešams atzinums par veiktā darba rezultātu.
Savukārt par cietā un šķidrā kurināmā apkures iekārtas, ierīces, dūmvada un dabīgās ventilācijas kanāla tehniskā stāvokļa pārbaudi tās veicējs sastāda aktu atbilstoši Ugunsdrošības noteikumu 8. pielikumam. Aktu sastāda brīvā formā un glabā mājsaimniecībā. Ja mājoklī tiks veikta ugunsdrošības prasību pārbaude, tad šo aktu vajadzēs uzrādīt kā pierādījumu tam, ka tīrīšanas darbi veikti. Aktu var pieprasīt arī apdrošinātāji, ja mājoklis ir apdrošināts.

Neatlikt uz pēdējo brīdi
Dūmvadu tīrīšanu var veikt skursteņslaucītāji un citi speciālisti ar iegūtu izglītību vai kvalifikāciju, kura ir pietiekama, lai nodrošinātu uzdevuma izpildi. Darba veicējam un darba devējam ir jāveic iegūtās izglītības vai kvalifikācijas atbilstības izvērtēšana atbilstoši veicamajam darbam. Privātmājās dūmvadu var tīrīt arī tās īpašnieks vai nomnieks, ja nomas līgumā viņš ir noteikts kā atbildīgais par ugunsdrošību.
VUGD aicina iedzīvotājus neatlikt dūmvadu tīrīšanu līdz pēdējam brīdim, bet veikt to laikus pēc apkures sezonas noslēguma.