Tautas tērps latvietim ir lepnums un gods

2020. gada 19. maijs 11:21

786

Tautas tērps latvietim ir lepnums un gods

“Tautas tērps latvietim ir ļoti būtisks un nozīmīgs. Tas iet kopsolī ar mūsu dziesmu, deju un veido lielo veselumu, ko sauc par tradīciju un latvietību. Varbūt skaļi vārdi, bet tautas tērps ir mūsu identitātes pamats,” ir pārliecināta Biruta Akmentiņa.
Viņa kopš 1973.gada vada Gulbenes kultūras centra Tautas lietišķās mākslas studiju “Sagša”. Viņa bija arī viena no novadniecēm, kas atsaucās Latvijas Nacionālā kultūras centra aicinājumam 4.maijā uzvilkt tautas tērpu un piedalīties virtuālajā gājienā par godu valsts svētkiem.

Tautas tērps svētkus
paspilgtina
B.Akmentiņa uzsver, ka šobrīd jebkura kontaktēšanās ir svarīga, kaut vai tā ir virtuāla, tāpēc, ilgi nedomājot, viņa atsaucās Nacionālā kultūras centra aicinājumam 4.maijā uzvilkt tautas tērpu un to arī iemūžināt foto. Viņa personīgi aicināja arī citus piedalīties, arī savas studijas pārstāves, ar kurām kopā darināti skaisti un unikāli tautas tērpi.
“Tajā dienā arī es ik pa brīdim ielūkojos “Facebook”. Cik labi, ka mums ir tehnoloģijas, caur kurām vari it kā satikt citus! 4.maijā no ekrāna nāca dzīva enerģija, jo piedalījās arī daudz pazīstamo. Atrados ar vīru lauku mājās Beļavas pagastā. Tā bija skaista un neikdienišķa diena -viss ziedēja un patiešām bija svētku sajūta. Uzvelkot tautas tērpu, sajūtas pastiprinājās,” atceras studijas vadītāja.
B.Akmentiņa pārliecināta, ka tautas tērps vienmēr dod īpašu stabilitāti, lepnumu un stingrības sajūtu.

Pat detaļa no tērpa dod
īpašo sajūtu
Protams, mēs ikdienā nevalkājam tradicionālo tautas tērpu, bet, kā novērojusi B.Akmentiņa, ir sievietes, kas mēdz kādu detaļu iešūt vai iestrādāt savā ikdienas tērpā.
“Ir sievietes, kurām ir, piemēram, šis etnostils, tad viņas var kleitā vai pat somā iešūt kādu brunča gabalu vai nēsāt austu tautisko jostu. Kādreiz tiešām pietiek ar jostu, lai tu justos jau īpašāk. Jebkuru tautas tērpa sastāvdaļu, ja iespējams, var pielāgot mūsdienu apģērbam, un tā tas tautiskais var ikdienā būt vairāk. Un kāpēc gan šo tērpu neuzvilkt, ja dodas uz koncertu vai teātri un ja ir šī īpašā sajūta? Protams, ka Līgodienā tas ir iederīgs. Es vienmēr esmu jutusies īpaši, ja pie manis ir kāda detaļa no tautiskā raksta. Reiz noaudu jostu, nesu to somā, lai varētu nofotografēt mūsu lapai. Jostai vien atrodoties manā somā, sajūta bija citādāka, jo sapratu, ka man līdzi ir kas īpašs un tas nav veikalā pirkts,” stāsta studijas vadītāja.

Villaine vienmēr turēta godā
4.maijā B.Akmentiņa izvēlējusies uzvilkt tērpu, kas darināts pirms kāda laika un ir līdzīgs Piebalgas puses tautas tērpam.
“Brunči tajā ir pārausti, tos es izvēlējos krāsu salikuma dēļ. Mani fascinē Piebalgas puse, viņiem tradicionāli svītru smalkums un krāsas ir līdzīgas mūsu Vecgulbenes tērpam, kurā arī ir daudz svītriņu un kurš ir ļoti grezns. Man ir viens no Vecpiebalgas tautiskā brunča variantiem, kurā arī ir sīkas svītras un diezgan daudz krāsu, tādēļ liekas, ka ar šo lindraku esmu tuvāk dabai. Tas ir ļoti bagātīgs un daudzveidīgs. Liekas, ka tur ir viss no mūsu dabas - gan zilais, gan sarkanais, gan zaļais un violetais, no visām krāsām gandrīz,” raksturo B.Akmentiņa.
Pārējais tērpā ir Vidzemes puses komplektējums – balts linu krekls ar nedaudz rotātu krādziņu un aprocēm un baltā villaine, kas dod šo īpašo svētku sajūtu. ”Mana villaine ir austa stellēs ar ieaustām sarkanām svītriņām, kas ir vienīgais tās rotājums. Šāda villaine ir ļoti daudzos Vidzemes tautas tērpu komplektos. Kamēr vēl esi bez villaines, neatnāk īpašā svētku sajūta. Tā ir svētku rota. Arī pēc aprakstiem villaini turēja godā un saudzēja. Visos godos to lika ap pleciem, bet, kad apsēdās pie galda, noņēma un salocīja, noliekot pār krēsla atzveltni. Pie galda neviens neburzījās ar villaini, vienmēr latvieši ar lielu pietāti izturējās pret šo apģērba gabalu,” skaidro B.Akmentiņa.

Studijā darbs nerimstas
Gulbenes kultūras centra Tautas lietišķās mākslas studija “Sagša” dibināta 1952.gadā. Kopš 1973.gada tās vadītāja ir B.Akmentiņa. Arī COVID-19 krīzes laiks nav apstādinājis darbus studijas dalībniecēm.
“Mēs neesam pārtraukuši darboties ne mirkli. Arī sākoties ierobežojumiem, mēs sazvanāmies un uzturam kontaktus, un darbojamies mājās. Mums paveicās ar pirms tam izvēlēto tematiku. Šobrīd darinām goda dvieļus ar tamborētām mežģīnēm un izšūtām monogrammām,” stāsta studijas vadītāja.
Septembrī ir paredzēta izstāde Lūznavas muižā, kur būs aplūkojami gan studijā darinātie goda dvieļi, gan mūsu Gulbenes keramiķu Laimdotas Kliesmetes un Ingrīdas Magones trauki. “Rokdarbi ir ļoti piemēroti, gatavojoties šai izstādei, jo mežģīnes var tamborēt arī mājās. Ļoti ceram, ka jau ar nākamo nedēļu varēsim dvieļus pieaust klāt. Esam priecīgas, ka varēsim atsākt, kaut vai pa divām būt studijas telpās un turpināt darbu pie stellēm. Studijā esam 21 dalībnieks, un pie mums nāk patiešām īpaši cilvēki. Katrs no tiem studijas vārdu nes ar godu un ir kā zieds un kā garšīgs rudzu maizes klaips. Paaudzes mainās, bet redzu, ar cik lielu mīlestību pret tautas mākslu darbojas gados jaunās dalībnieces. Es ļoti priecājos par šīm sievietēm, jo viņas nes šo prasmi tālāk un palīdz saglabāt mūsu tradīciju,” ir gandarīta B.Akmentiņa.

Latvijas Nacionālais kultūras centrs 4.maijā aicināja gan individuālos tautas tērpu īpašniekus, gan kolektīvus virtuāli piedalīties gājienā “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai”. Arī Gulbenes novads bija plaši pārstāvēts. Piedalījās dažādi amatiermākslas kolektīvi, dalībnieki un novada iedzīvotāji individuāli.
“Gājiena procesam varēja sekot līdzi sociālajos tīklos, izmantojot mirkļbirku #uzvelcsavutautastērpu. Tautu tērpos un kolektīvu fotokolāžās dižojās mūsu tautisko deju kolektīvi “Knausīši”, “Ratiņš”, “Zelta Rūsiņš”, “Zeija”, “Unce”, “Tirza”, “Azanda”, “Avots”, “Vērdiņš”, “Veiksme”, “Ratenieki”, “Litenietis”, “Poga”, “Dārda, “Ozoli”, “EGA” un “Malduguns”, folkloras kopa “Ramkas rakstīni” un jauktais koris “Kaprīze”, Lizuma kultūras nama jauktais koris, folkloras kopa “Āravieši”, Tautas lietišķās mākslas studija “Sagša” un lauku kapela. Šī akcija bija cieņas apliecinājums Latvijai, dziesmu un deju svētku tradīcijai un tautas tērpam kā Latvijas simbolam. Uzvelkot tautas tērpu, ir īpaša sajūta - svinīga, cieņpilna un dziļi patriotiska. Iedzīvotāju iesaiste un aktivitāte apliecināja, cik patiesībā stipra ir mūsu latviskā identitāte un cik svarīgi ir kopt un saglabāt latviskās tradīcijas. Īpaši maģiska un saliedējoša šī diena bija amatiermākslas kolektīviem, kuriem uzvilkt tautas tērpu bija neatņemama sastāvdaļa uzstāšanās reizēs, bet ārkārtas situācijas dēļ to realizēt šobrīd nav iespējams.”
- Gulbenes novada Kultūras pārvaldes vadītāja Gundega Ķikuste

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Tautas tērps latvietim ir lepnums un gods

Kategorijas