Dzirkstele.lv ARHĪVS

Zeme, kas barota ar mīnām

Zeme, kas barota ar mīnām

Šis gads kā zibens spēriens sācies ar koronavīrusa pandēmiju un dažādiem ierobežojumiem. Tas mūsu dzīvēs ieviesis pārmaiņas, un ir jāpielāgojas jaunajai situācijai. Tomēr varam priecāties, ka, ievērojot visus ierobežojumus, dota iespēja pabūt svaigā gaisā. Saulains maija rīts, un dodamies ceļā. Mūsu brauciena mērķis – objekti Saldus novadā, pa ceļam gan piestājam arī Auces novadā.

Iznīcina turīgu pagastu
Zvārdes pagasts ir viena no Saldus novada administratīvajām teritorijām tā austrumos un viena no piesārņotākajām vietām Latvijā – bijušais Zvārdes poligons ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Poligona teritorija ir vairāk nekā 24 000 hektāru liela. To padomju armija izmantoja kā kara aviācijas mērķu mācību poligonu. Pirmās brīvvalsts laikā Zvārdes pagasts bija viens no turīgākajiem Latvijā. Otrā pasaules kara gados caur Zvārdi stiepās frontes līnija, un pagasts smagi cieta kaujās. Pēc kara pagasta iedzīvotāju dzīvē nāca citi pārbaudījumi – kolhozu dibināšana un Staļina deportācijas 1949. gada martā. Arī šie pārbaudījumi iedzīvotājiem nebija pēdējie. Ar LPSR Ministru padomes lēmumu 1953. gadā tika likvidēti kolhozi, slēgti ceļi, likvidētas viensētas, zemnieku saimniecības un ierīkots padomju armijas poligons. Tikai 1993. gadā armija pameta šo vietu. Pēc 40 gadiem pamazām sākuši atgriezties padzītie iedzīvotāji. Poligona teritorijā šobaltdien iesaka pārvietoties tikai pa ceļiem, jo šeit vēl joprojām atrodas sprādzienbīstami priekšmeti.
Sasnieguši Auci, turpinām ceļu Ezeres virzienā, bet aiz Ķeveles nogriežamies uz Zvārdi. Pirmais apskates objekts – Incēnu (Dobes) pilskalns – sens zemgaļu pilskalns Auces novada Vītiņu pagasta Kokmuižā. Braucot jau iztālēm redzams pilskalna stāvais kupris, kas izceļas apkārtējā ainavā. Rakstītos avotos pirmoreiz tas minēts 1272. gadā. Uzkāpjam pilskalnā ar stāvām malām, lai palūkotos uz lielisko apkārtni.
Tālāk jau braucam pa grantētu ceļu, kas put kā milti, bet, gadoties kādam retam pretim braucošam transportlīdzeklim, esam ietīti baltā, necaurredzamā mākonī.

“Piedodiet, ka nenosargājām”
Piestājam pie Ķērkliņu baznīcas. No dievnama palikušas vien drupas. Otrā pasaules karā laikā tas tika sagrauts (noslaucīts no zemes virsas) un nav atjaunots. Rīteļa kapi – zvārdenieku apbedījumu vieta, kuru padomju armijas virsnieki izvēlējās par bumbošanas mācību vietu. Informatīvā stendā izlasām, ka ik gadu no 1954. gada līdz 1993. gadam kapsētas teritorija cieta no bumbošanas. Pēc katras bombardēšanas izveidojušās bedres aizbērtas un pielīdzinātas. Saglabājušās tikai dažas apbedījuma vietas, un kapsēta atgādina aizaugušu pļavu. Teritorija nav atmīnēta, jo ir liels augsnes piesātinājums ar sīkām metāla šķembām. Pie kapiem uzstādīta piemiņas plāksne ar uzrakstu “Piedodiet, ka nenosargājām”.
Pēc apmēram pieciem kilometriem ieraugām nākamo apskates objektu – padomju armijas atstāto mantojumu – uzlidojuma vadības torni, sauktu arī par kurgānu. Novērošanas punkts izveidots uzbērta piramīdveida paugura virsotnē. No torņa tika koordinēta uzlidojumu norise. Vieta nav labiekārtota. Uzmanīgi uzkāpjam līdz tornim, lai no augšas paraudzītos uz Zvārdes dabas parka un dabas lieguma mežu masīviem.

Kara un poligona cirstās brūces
Ieturam līdzpaņemtās pusdienas, un laiks domāt par došanos uz māju pusi, pa ceļam apskatot vēl dažas vietas. Nedaudz pamaldāmies pa putekļainajiem ceļiem, jo nav nekādu norāžu. Piestājam pie Zvārdes (Odzēnu) ezera. Informācijas stendā izlasām, ka ezera garums ir 1,3 kilometri un vidējais dziļums 4,6 metri. Iebraucam Veczvārdes centrā, kas pirms Otrā pasaules kara bija sabiedriski aktīva vieta Zvārdes pagastā. Ražošanas, sabiedriskās un privātās ēkas cieta kara laikā, bet pilnībā nopostītas pēc aviācijas poligona izveidošanas. Palikušas vien dažu ēku drupas.
Uzkāpjam Striķu pilskalnā, kas ir valsts mēroga kultūras piemineklis. Pilskalns ir apmēram 15 metru augsts un stipri papostīts Otrā pasaules kara laikā, kad tur rakti bunkuri. Meklējot baronu kapenes, pēc kara to izrakņājuši mantrači. Šobrīd pilskalns apaudzis ar kokiem.
Pēdējais pieturas punkts – Striķu muiža, kas piederējusi baronam Bēram. Tā atrodas apmēram divus kilometrus no Striķu pilskalna. Muižas kungu mājas celšanas laiks nav precīzi zināms, vien tas, ka būvēta 19. gadsimta sākumā. Pie muižas atrodas parks un dīķis. Pašlaik kungu mājā izvietojušās pašvaldības iestādes, bibliotēka, tautas nams, Strīķu pasta nodaļa, ģimenes ārsta privātprakse.