Divi vīri. Divas sporta leģendas
Šis gads mūžībā ir aizsaucis Latvijas divas sporta leģendas – izcilais soļotājs, publicists, sporta darbinieks Alfrēds Leja (24.08.1927.-27.02.2020.), kurš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes Goda zīmi, un šķēpmetējs, 1968. gada Vasaras olimpisko spēļu čempions Jānis Lūsis (19.05.1939. - 20.04.2020.), kurš bija Triju Zvaigžņu III šķiras ordeņa īpašnieks. Viņi abi bija arī sporta veterānu kustības aizsācēji Latvijā.
Atceros, kā vēl pirms trim gadiem Lielajā Ģildē Rīgā notika gadskārtējais 20. sporta veterānu salidojums. J.Lūsis bija starp pirmajiem, kuram uz skatuves svinīgi pasniedza nozīmīti “Simtgades liecinieks”, un skanēja ilgi aplausi. Bet pirms septiņiem gadiem Jēkabpilī Latvijas Sporta veterānu savienības 50.jubilejas sporta spēļu finālposmā vieglatlētikā A.Leja komandēja atklāšanas parādē, būdams šīs savienības goda biedrs. Neticami ātri ir aizsteigušies šo vīru spēka gadi sportā, kā arī laiks, kad savu pieredzi varēja nodot jaunajai paaudzei. A.Leja mums ir atstājis 16 savas sarakstītās grāmatas, kurās apkopojis Latvijas sporta attīstības vēsturi, sākot ar reģioniem un beidzot ar plašākiem ūdeņiem. J.Lūsis divas reizes laboja pasaules rekordu šķēpa mešanā — 1968.gadā tas bija 91,68 metri, bet 1972.gadā - 93,80 metri. Latvijas rekordu šķēpmešanā labojis 10 reizes, 3 reizes labojis Latvijas rekordu arī desmitcīņā.
Man J.Lūsis un A.Leja ir ne tikai leģendāras personības Latvijas sportā, bet arī laikabiedri, ar kuriem dzīves ceļi krustojušies vairākkārt. Tagad šis atmiņu ugunskurs silda vairāk nekā jebkad agrāk. Lūk, epizode!
Bija 1957.gads. Ar A.Leju bijām pazīstami kā sporta biedrības “Vārpa” izlases komandas dalībnieki. Bija interesanti apmainīties ar informāciju arī kā sporta skolotājiem. Viņš tobrīd strādāja Kazdangā, es – Druvienā. Alfrēds sāka stāstīt, ka trenē bērnus un jauniešus soļošanā un drīz gaidāmas sacensības Rīgā. Tas mani ieinteresēja. Ieminējos, ka arī man ir talantīgs skolnieks – Jānis Augstkalns. Kolēģis iedrošināja sūtīt puisi uz sacensībām. Mans skolnieks nakti pirms sacensībām pavadīja vilcienā uz Rīgu. Kad tika dots starts soļojumam, mans Jānis no Druvienas centās turēt līdzi Alfrēda pašpārliecinātajiem soļotājiem no Kurzemes. Distances vidū Jānis izvirzījās priekšgalā un ar lielu atrāvienu svinēja uzvaru. Atceros, ka Alfrēds centās druvēnieti pārvilināt uz Kazdangas tehnikumu, bet viņš nebija pierunājams, jo bija jau izvēlējies Cesvaines vidusskolu, lai vēlāk studētu Rīgas Civilās aviācijas institūtā, kuru arī pabeidza, un strādāja specialitātē. Soļošana viņam palika otrajā plānā – sporta meistarkandidāta līmenī.
Tieši Alfrēda pamudināts, es 1958.gadā iestājos Fizkultūras institūtā Rīgā, lai mācītos neklātienē. Šīs augstskolas vieglatlētikas nodaļā tiku studējis reizē ar nākamajām slavenībām no Jelgavas puses - J.Lūsi un Daumantu Znatnaju. Pēdējais vēlāk kļuva par Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāju un atjaunotajā Latvijas brīvvalstī ilgus gadus bija Latvijas Sporta veterānu (senioru) savienības prezidents. Tieši D.Znatnajam sporta darbinieki Latvijā var pateikties par formālas pieejas atmešanu. Viņš bija cilvēks savā vietā. Šodien, būdams pelnītā atpūtā, D.Znatnajs vienmēr ierodas uz Latvijas sporta veterānu sacensībām, lai būtu šajā vidē – starp savējiem.
Toreiz, studiju gados, kopmītnē tiku dzīvojis vienā istabā ar J.Lūsi. Mēs visi tolaik bijām pliki un nabagi, taču vēlēšanās gūt izglītību bija tik liela, ka jebkuras grūtības bija nieks. Atceros, ka sākumā J.Lūsis bija pievērsies augstlēkšanai. Viņš ar “šķērīti” uzveica 1,55 metru augstumu, es – 1,30 metrus. Jānis šķēpu sākotnēji aizmeta 48 metrus, es - 40 metrus. Ātri sapratu, ka mana stihija ir skriešana, tomēr gūtās traumas – sastiepuma – dēļ sapratu, ka aktīvai karjerai sportā ir pielikts punkts. Izvēlējos pedagoģiju. Turpmāk ar aizrautību sekoju līdzi J.Lūša sportista karjeras attīstībai šķēpa mešanā. Viņa neatlaidība, līdzsvarotā nervu sistēma, darba mīlestība un lauku zēna spēks nesa augļus. Viņš guva sasniegumus, ar kuriem joprojām lepojas visa Latvija.
Gaišu mūžības ceļu un vieglas smiltis šiem diviem izcilajiem sporta entuziastiem, Latvijas vārda spodrinātājiem – Liepājā dzimušajam A.Lejam un Jelgavas zēnam J.Lūsim!
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"